Sievietes valda pār pasauli. Seriāla "Dune: Prophecy" recenzija

Kas gan to būtu pareģojis, ka kaut kur ASV tālajos pagājušā gadsimta 50. gados taps viena no visu laiku apjomīgākajām, satura ziņā sarežģītākajām un daudzgalvainākajām franšīzēm kino un TV vēsturē! Tiesa, tieši 20. gadsimta 50. gadi ir zinātniskās fantastikas literatūras uzplaukuma periods, un tā tas bija arī rakstniekam Frenkam Herbertam. Sācis karjeru kā žurnālists un eseju autors, Herberts savas dzīves laikā paguva sarakstīt piecas «Kāpas» daļas grāmatu formātā. Pirmās no tām ir pieejamas arī latviešu tulkojumā izdevniecības «Prometejs» paspārnē. Rakstniekam gan pirmos gadus palīdzēja viņa sieva, kura nodrošināja ienākumus, lai vīrs atrastu brīvu laiku rakstīt, un šāda noruna vainagojās panākumiem.

Jau pagājušā gadsimta 60. gados Herberta grāmatas guva ievērojamu atzinību, kaut satura ziņā tas ir diezgan sarežģīts darbs ar tik daudzām iespējām centrālo stāstu atvasināt, ka finālā jau sāk reibt galva no neskaitāmajiem grāmatu varoņiem. Tas, kas Herberta tekstus atšķir no pārējā fantāzijas klāsta, ir jau minētā detalizācija un idejiskais fons – autora interešu lokā ir ekoloģija, cilvēka attiecības ar varu, pakļautība lielākiem spēkiem, pat nacisma idejas un eigēnika. Tieši pēdējie faktori «Kāpas» cienītāju lokā pulcējuši arī radikāli labējo flangu, un interesanti, ka Herberts ir bijis aktīvs PSRS kritiķis, tomēr savā sirdī un pārliecībā konservatīvs amerikānis. Diemžēl jāatzīst, arī homofobs un rasists. Taču, bez jokiem un ideoloģiskām atkāpēm, «Kāpai» ir arī zvērinātu fanu bāze, kuri ir redzējuši vai katru izdoto sēriju un filmu, izlasījuši katru lappusi no daudzajām grāmatu sērijām.

Autors savas dzīves laikā paguva dibināt uzņēmumu, kura paspārnē tad bija iespēja attīstīt «Kāpas» idejas, atbilstošas kino formātam. Pēc rakstnieka nāves tā darbību pārņēma viņa dēls Braiens Herberts, kurš turpināja rakstīt franšīzes stāstus, romānus un dažādos atvasinājumus.

Mītiskais sieviešu kolektīvs

Šoreiz apskatāmā HBO seriāla pamatā ir no 2012. līdz 2016. gadam tapušie grāmatas «Great Schools of Dune» stāsti par mītisko «Bene Gesserit» sieviešu kolektīvu, kas ir gan politisks, gan pārcilvēcisks spēks. Tolaik runa bija par pagājušā gadsimta 60. un 70. gadiem! Nebija tapis vēl ne Ridlija Skota «Svešais» (1979), ne arī «Pa asmeni skrejošais» (1982) – abas zinātniskās fantastikas filmas veidotas, Ridlijam iedvesmojoties no potenciālās filmas «Kāpa» tapšanas laika. Tas kino industrijā ir laiks, kad specefekti ir tālu no tā līmeņa, ko esam raduši redzēt šodien. Filmas versijas tolaik bija daudz un dažādas, taču lielākoties visi radošie centieni apsīka pie filmas budžeta un tehniskajām iespējām. Ar «Kāpas» scenāriju ilgi jo ilgi cīnījās ekscentriskais franču-čīliešu izcelsmes režisors Alehandro Hodorkovskis, kurš ir radījis dažādus sirreāla žanra kino meistardarbus. Viņš pat vēlējās lomām piesaistīt Salvadoru Dalī, kurš gan piekrita tikai par 100 000 dolāru stundā, pavīdēja idejas arī par Miku Džegeru, bet mūziku bija plānots uzticēt tolaik slavenajiem psihedēliskā roka pārstāvjiem «Pink Floyd». Tā arī nevarēja būt sakritība, jo Herberts savulaik, vismaz tā runā medijos, aizrāvies ar halucigēno sēņu izraisītām pieredzēm un nevairījies šo visu iepīt arī savos stāstos.

Tad kārta cīnīties pienāca Ridlijam Skotam, kurš beigās atmeta ar roku un radīja jau minētās filmas, kas vēlāk kļuvušas par žanra klasiku. Vistuvāk kino ekranizācijas veiksmei nonāca Deivids Linčs, kurš vēl pirms ikoniskās «Tvinpīkas» (1990) 1984. gadā beidzot radīja savu «Kāpu». Tajā kino debijas lomu saņēma vēlākais aģents Kūpers jeb aktieris Kails Maklahans Pola Atreīda lomā, skatītājs tiek iepazīstināts arī ar lidojošo baronu Harkonenu. Viņš tad arī ir pēctecis seriālā atveidotajām Džezeritu māsām un tās vadonei, un seriāla darbība norit 10 000 gadus pirms Pola dzimšanas.

Un – visbeidzot – Denī Vilnēva pēdējie divi dižpārdokļi ar Timoteju Šalami Pola lomā. Tieši jaunākās filmas ir nodrošinājušas «Kāpai» tik vajadzīgo šodienas aktualitāti, parādot skatītājam, kas ir iespējams ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību, nodrošinot ne vien vizuāli spēcīgu skatīšanās pieredzi, bet arī padarītu pieejamu pašu stāstu – tas ir viengabalaināks, monolītāks un saprotamāks. Tā centrā – Harkonenu un Artreidisu dižciltīgo namu konflikti, bet tuksnesī mīt tā sauktie «brīvcilvēki», un strīdi, kā ierasti, notiek par resursu kontroli. Centru centrā ir mītiska tuksneša planēta Arrakisa, tātad, jau minētās smilšu kāpas – tajā aug melanža jeb spaiss – viela, kas spēj pagarināt dzīvi un piedēvē gaišredzības spējas. Tās vien visi ir gatavi iet nāvē. Tikmēr Pols no jaunekļa izaug par potenciālo mesiju, kura kontrolē ir visi cilvēces senākie sapņi.

Tātad, nonākot 10 000 senā pagātnē, mēs šajā 2024. gada seriālā iepazīstam Valju Harkonenu, barona priekšteci (Emīlija Votsone). Viņa ir šīs Džezerita sektas vadone. Sektā ir tikai sievietes, un jaunās meitenes tiek apmācītas īpašā skolā, lai vēlāk spētu savas raganiskās un maģiskās dotības izmantot sektas labā. Valjas līdzgaitniece ir viņas māsa Tula Harkonena, un viņas abas kopā ir spiestas cīnīties arī pret imperatora nodevību. Imperators (Marks Strongs) ir ne sevišķi principiāls attiecībā uz godīgumu un tādēļ pieļauj mistiskā kareivja Dezmonda Hārta (Treviss Fimmels) jaunpienākšanu galvenā naidnieka lomā. Fimmels plašāku popularitāti ir ieguvis ar galveno Ragnara lomu seriālā «Vikingi» un patlaban ir viens no vadošajiem "HBO Max" aktieriem.

Viss arvien cilvēka rokās

«Kāpa: Pareģojums» visādā ziņā ir mūsdienīga TV fantāzija. Pirmkārt, labie ir ļaunie, un otrādi. Otrkārt, netiek žēlota neviena dzīvība... pat ne deviņus gadus veca zēna. Treškārt, galvenās lomas izpilda sievietes – aktrises vecuma kategorijā virs 40. Kaut arī mūsdienu pasaule vismaz formāli ir kļuvusi iekļaujošāka un daudzveidīgāka, tomēr neviens nav tik naivs un saprot, ka ekrānus joprojām «zog» tieši jaunu sieviešu skaistums.

Seriāla budžets, lai arī nav ticis oficiāli atklāts, pēc producentu teiktā, bijis dāsns. Filmēšanai lielākoties izmantotas īstas dekorācijas, darbojoties dažādās lokācijās, piemēram, Ungārijā un Jordānijā. Vienubrīd mūzikas skaņceliņu vēlējās uzticēt islandiešu mūziķim, grupas «Sigur Ros» solistam Jonsī, tomēr vēlāk lēma par labu vācu komponistam Volkeram Bertelmanam, viņa kontā mūzika arī filmai «Rietumu frontē bez pārmaiņām».

Jebkuram zinātniskās fantastikas vai fantāzijas žanra seriālam mūsdienu straumēšanas piedāvājumu kontekstā ir jābūt ar pašpietiekamu stāstu, ko itin saprotami iespējams uztvert arī skatītājam bez priekšzināšanām. Arī es sevi neskaitu pie šīs franšīzes rūdītākajiem faniem, tādēļ man stāstā ir būtiski citi akcenti – tādi kā laba aktierspēle, pietiekami loģiski sižeta pavērsieni un spriedze katras sērijas beigās. Priecē arī lieliskais vizuālo specefektu klāsts, tiek izmantoti savdabīgi mitoloģiskie elementi un pašizdomātas zīmju valodas. Visa šī jaunās pasaules uzbūve patiesi attaisnojas un drīzāk paspilgtina citviet sauso dialogu birumu.

Mēs dzīvojam nebeidzamu TV pirmstāstu (prequels) un pēcstāstu (sequels) pasaulē, tomēr tā ir daļa no veiksmīga TV mārketinga. Gluži kā jebkurā franšīzē – vienmēr jācenšas pārdot vairāk tiem, kuri jau ir pastāvīgie klienti. Vai tās būtu videospēles, suvenīri, retu grāmatu kolekcijas vai seriālu atvasinājumi.

Seriāls «Kāpa: pareģojums» ir stāsts par spēcīgas sievietes intuīciju iepretim tehnoloģijām, iezīmējot analoģiju ar mākslīgā intelekta nu ne tikai spožumu, bet arī postu. Ir tikai nedaudz skaidrs, kurā pusē – tehnoloģiju vai cilvēcisko instinktu – nostāties būtu pareizi, pārliecinošāk seriālā iezīmējas cits aspekts – senā labā analoģija ar āmura nodošanu pērtiķa rokās... Lai kādā attīstīto tehnoloģiju statusā arī cilvēce dzīvotu, tieši paša cilvēka muļķība vai vientiesība, alkatība un egoisms nosaka darbības toni.

"Dune: Prophecy"

Producē Elisona Šapkere.

Pirmā sērija: 2024. gada 17. novembris.

Sēriju skaits: 6.

Scenārija autori: Diāna Ademu-Džona, Elisona Šepkere.

Lomās: Emīlija Votsone, Olīvija Viljamsa, Treviss Fimmels, Džodi Meja, Kriss Meisons, Marks Strongs un citi.