Vai pamiers ir izdevīgs Ukrainai?

No vienas puses, jā: pusotru nedēļu pēc Volodimira Zelenska katastrofālās tikšanās ar Donaldu Trampu Kijivai, šķiet, izdevies atjaunot konstruktīvu dialogu ar Vašingtonu. Ukrainas piekrišanas 30 dienu pārtraukšanai rezultāts bija ASV militāro piegāžu un izlūkdatu apmaiņas atjaunošana.

Kijevā priecājas par šīm sarunām vēl arī tāpēc, ka tas ļāvis sašķaidīt naratīvu, ka tā ir Ukraina, kas nevēlas pārtraukt karu, - tieši par to visu laiku runāts Kremlī, bet kopš neseniem laikiem arī Baltajā namā, raksta BBC.

Taču, no otras puses, piekrišana uguns pārtraukšanai visā frontes līnijā - kardināla atkāpšanās no principiem, pie kuriem Kijiva turējās kara pirmajos divos gados: nekādu pamieru, kamēr Krievija neizvedīs karaspēku no starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas.

Galvenais arguments par labu šādai nostājai bija tas, ka jebkura pauze karadarbībā tikai ļaus Maskavai akumulēt spēkus jauniem uzbrukumiem. Tieši tāpēc Džidā Ukrainas delegācija ieradās ar pamiera piedāvājumu tikai "gaisā un jūrā".

Drošības garantiju jautājums - proti, kaut kāda aizsardzība pret to, ka Krievija neizmantos pauzi un neuzbruks ar jaunu sparu - tā arī palika atklāts. Taču Kijevai nācās piekāpties ASV vadības dēļ, kas uzstāj, ka saruna par garantijām varētu sākties tikai pēc uguns pārtraukšanas.

Volodimirs Zelenskis neslēpj: Vladimira Putina vēlmei pabeigt karu viņš netic. "Esmu noskaņots ļoti nopietni. Man pats svarīgākais ir beigt karu, un es vēlos, lai ASV prezidents to redz," savu piekrišanu amerikāņu formulējumam skaidroja Ukrainas prezidents.

Šobrīd, pēc tam, kad ukraiņi publiski piekrituši šādam pamieram, amerikāņu diplomātu uzdevums ir pārliecināt parakstīties zem tā Krieviju.

Vai Krievijas pamiers ir izdevīgs?

Kremlī šajā jautājumā aicināja "neskriet uz priekšu" Pēc prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova teiktā, Maskava "uzmanīgi pēta" paziņojumus par ASV un Ukrainas sarunu rezultātiem un gaida sīkāku informāciju no amerikāņu puses.

Pagātnē Vladimirs Putins pieļāva iespēju uz laiku pārtraukt uguni - abas reizes Ziemassvētkos. Kijiva šos priekšlikumus neuztvēra nopietni.

Bet par ilgstošu uguns pārtraukšanu Putins arī izteicās ar skepsi. "Ir vērts apstāties uz nedēļu - tas nozīmē ļaut pretiniekam nostiprināties šajās pozīcijās. Dot iespēju atvilkt elpu un saņemt nepieciešamo aprīkojumu, munīciju," viņš teica.

Pēc Kremlim tuvu stāvoša BBC avota teiktā, Krievijas varas iestādes uzskata, ka pašreizējā situācijā pamiers bez jebkādiem nosacījumiem ir izdevīgs vispirms Kijivai: Krievijas karaspēks, lai arī ar lieliem zaudējumiem, tomēr virzās gan Donbasā, gan Kurskas apgabalā.

Lūk, kā BBC sarunu biedrs skaidro Maskavas loģiku: ja karš apstāsies bez piekāpšanās no Kijivas puses, tad, lai panāktu savu, Putinam droši vien būs jāatsāk kaujas darbības - un tādējādi pārliecināt Ukrainas sabiedrotos, ka Krievijai nevar uzticēties.

Taču acīmredzami riski ir arī tiešai atteikšanās no piedāvājuma: tas sarežģīs Krievijas un ASV saziņu, kas sāka veidoties pēc Donalda Trampa atnākšanas.

2024. gada jūnijā Vladimirs Putins uzskaitīja pamatnosacījumus pamieram - starp tiem ir Ukrainas karaspēka izvešana no Luhanskas, Doneckas, Hersonas un Zaporožjes apgabaliem, turklāt to administratīvajās robežās, Ukrainas atteikšanās no iestāšanās NATO, sankciju atcelšana.

Putina nosacījumiem pretrunā ir arī Džidas sarunu noslēguma otrā daļa - amerikāņu ieroču piegāžu un izlūkdatu nodošanas atsākšana Kijivai. Krievijas prezidents daudzkārt kritizējis Rietumus par militāro palīdzību Ukrainai un nosaucis to par iemeslu kaujas darbību turpināšanai.

Trešdien aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz vairākiem anonīmiem avotiem, vēstīja, ka Putins varētu arī piekrist pagaidu pamieram ar Kijivu, taču vēlas vienošanās ietvert pašas prasības.

Viens no šādiem nosacījumiem, pēc aģentūras sarunu biedra teiktā, varētu būt ieroču piegādes pārtraukšana no ASV uz Ukrainu. Kāds cits avots sacīja, ka vienošanās, kas panākta starp Kijivu un Vašingtonu Džidā, Kremlim ir "nepieņemama", jo nav iepriekš apspriesta ar Krieviju.

Vai ir plāns, ko darīt tālāk?

Krievija un Ukraina saka, ka ir ieinteresētas pilnvērtīgā kara noregulēšanā, nevis īsā atelpā. Tātad, kas liedz pusēm sākt darbu pie lielā miera līguma?

BBC sarunu biedrs, kurš ir tuvs Kremlim, norāda, ka pašlaik Maskavas un Kijevas tiešā dialoga trūkuma dēļ, tostarp ar ASV un Eiropas līdzdalību, nevienai no pusēm pagaidām nav priekšlikumu konkrētam noregulējuma plānam, kas būtu ņēmis vērā karojošo pušu pozīcijas.

"Jāraksta papīru drafti. Tas viss aizņem laiku. Ukrainas drošības garantijas? Jāsēžas pie galda ar ukraiņiem un par to jādiskutē, jāmēģina saprast, kādas ir Putina "sarkanās līnijas". [Ukrainas] neitrālais statuss? Arī mums jāapsēžas un jāapspriežas," žēlojas BBC ziņu avots. "Pagaidām plāna nav. Turklāt nevienam - ne amerikāņiem, ne eiropiešiem, ne ukraiņiem, ne krieviem."

Teorētiski šādus priekšlikumus no Krievijas puses varētu izstrādāt speciāls Vladimira Putina pārstāvis, turpina sarunu biedrs: "Lūk, amerikāņi iecēla [Kītu] Kellogu. Arī Putins varētu kādu iecelt. Šie cilvēki sāktu par kaut ko runāt."

Taču, pēc viņa teiktā, aktīvas diskusijas par šo tēmu Kremlī nav. Šāda specpārstāvja nav arī Ukrainai.

Pēc ASV un Krievijas sarunām Rijādā prezidenta palīgs Jurijs Ušakovs sacīja, ka Krievija varētu veidot atsevišķu delegāciju darbam ar amerikāņiem, taču pagaidām tas nav noticis.

Skaidru plānu pagaidām nespēj piedāvāt arī Eiropas valstu līderi. Aizvadītā mēneša laikā viņi sarīkojuši vairākus ārkārtas samitus - galvenā šāda tikšanās notikusi Londonā.

Taču, pēc Eiropas diplomāta, kurš ir pazīstams ar apspriešanas gaitu, teiktā, pagaidām Ukrainas Eiropas sabiedrotajiem ir grūti vienoties pat savā starpā - piemēram, par drošības garantijām Kijivai.

Šonedēļ Francijas prezidents Emanuels Makrons aicināja tikai sākt garantiju plāna izstrādi Ukrainai. Sēsties pie plaša noregulējuma projekta izstrādes pusēm ir sarežģīti, tostarp kara rakstura dēļ, saka BBC sarunu biedri.

"Protams, galvenā problēma ir tā, ka tie ir ļoti sarežģīti un politiski jūtīgi jautājumi. Lai panāktu vienošanos, valstīm, kas veikušas vissīvāko karu ar neiedomājamu vardarbības līmeni, ir jāiet uz sarežģītiem kompromisiem. Tas ir ļoti grūti," sarunā ar BBC spriež pētījumu korporācijas RAND vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Semjuels Čaraps.

Pagaidām gan, viņš uzsver, neskatoties uz acīmredzamām izmaiņām galveno pušu - piemēram, ASV - retorikā, karš turpinās, bet Krievija un Ukraina tā arī nav nonākušas tiešā dialogā viena ar otru. "Protams, pēdējās nedēļās ir mainījies daudz kas, bet savā ziņā var teikt, ka pagaidām nav mainījies nekas," norāda Čaraps.

To pašu sarunā ar BBC sacīja arī Džons Lafs, Eirāzijas jauno stratēģiju centra (NEST) vecākais zinātniskais līdzstrādnieks un bijušais NATO pārstāvis Maskavā. Pašreizējo diplomātisko kontaktu stadiju viņš raksturoja kā "pirms reālām sarunām".

Pēc Lafa teiktā, Baltā nama dialogs ar Kremli pagaidām izskatās drīzāk pēc mēģinājuma "uzdot toni" dialoga veidošanai un atjaunot diplomātiskās attiecības, nevis definēt reālos darījuma parametrus, kas pieliktu punktu karam.

"Kad Tramps runā par mieru, viņš runā tieši par uguns pārtraukšanu. [Mierīga noregulējuma] problēmas - pārāk sarežģītas, lai ar tām ātri tiktu galā. To vienkārši nav iespējams izdarīt," uzsver Lafs.

Uguns pārtraukšana, iespējams, ļautu sākt sarunas par to, kā varētu izskatīties pastāvīgā noregulējuma plāns, turpina eksperts.

Bet tas var būt ilgi: "Tā kā šis karš un tā rašanās iemesli ir tik sarežģīti un pats konflikts ilgst jau trīs gadus un nodarījis milzīgus postījumus, rodas daudzi jautājumi, kas saistīti ar reparācijām, iesaldētajiem aktīviem un visām šīm lietām. Šo jautājumu risināšana var prasīt mēnešus, ja ne gadus."

Kādas varētu būt garantijas Ukrainai un Maskavas piekāpšanās?

Labs piemērs tam, cik krasi atšķiras pušu pozīcijas, ir diskusija par iespējamo miera uzturētāju nosūtīšanu uz Ukrainu, kas jau vairākas nedēļas turpinās Eiropā. Visaktīvāk šo ideju virza Francija un Lielbritānija. Teorijā gatavas pievienoties arī citas valstis - piemēram, par to runāja Dānija un Austrālija.

Turklāt, pēc Eiropas diplomāta, kurš pazīstams ar apspriedēm marta samitā Londonā, daudzas ES valstis pret šo ideju izturas bez liela entuziasma: "Radies iespaids, ka Londona cerēja, ka citas valstis pārņems tās ideju par miera uzturētāju sūtīšanu un piedāvās savu līdzdalību vai pat kādu savu redzējumu. Taču arī tas nenotika un nevarēja notikt. Daudzviet Eiropā pašlaik ir sarežģīts iekšpolitiskais iekārtojums."

Pēc BBC sarunu biedra teiktā, vairākas ES dalībvalstis bažījas, ka par militārpersonu sūtīšanas cenu uz Ukrainu varētu kļūt "politisks haoss". "Reti kurš ir gatavs krasām kustībām šādā situācijā," uzsver diplomāts.

Donalds Tramps vārdos neiebilda pret Eiropas miera uzturētājiem Ukrainā. Taču uzsvēra, ka ASV nekādos apstākļos nesūtīs tur savus militāristus.

No viņa paziņojumiem nav skaidrs, vai ASV varas iestādes ir gatavas sniegt jebkādu atbalstu vai garantijas Eiropas kontinentam - "Financial Times" apgalvoja, ka Makronam nav izdevies šādus solījumus saņemt no Trampa. Lielbritānijas premjers Kīrs Starmers sacīja, ka bez amerikāņu atbalsta miera uzturēšanas misija nebūtu iespējama.

Krievijas varas iestādes ir asi pret ieceri ar miera uzturētājiem - Maskava vairākas reizes paziņojusi, ka nevēlas redzēt militārpersonas no NATO valstīm pie savām robežām. "Vietu kompromisam mēs neredzam. Notiek šī diskusija ar klaji naidīgu mērķi," paziņoja Sergejs Lavrovs.

Pēc bijušā NATO pārstāvja Maskavā Džona Lafa domām, šīs apspriešanas diez vai novedīs pie kāda rezultāta: "Savā ziņā tie ir tukši draudi. Gan Eiropa, gan Kremlis saprot, ka ASV nedos garantijas šādas misijas drošībai."

Lafs uzskata, ka vienīgais Kremlim pieņemamais variants varētu būt novērotāju nosūtīšana, kas atgādina speciālās monitoringa EDSO darbiniekus, kas Donbasā darbojās 2014. –2022. gadā.

Arī RAND eksperts Semjuels Čaraps ideju ar miera uzturētājiem uzskata par ne pārāk perspektīvu - pirmām kārtām tāpēc, ka potenciālās Eiropas kontingenta sūtīšanas mērķis nav skaidrs.

"Ja viņi tur atrodas, lai aizsargātu Ukrainu, tad tie vairs nav miera uzturētāji," viņš skaidro. Ja šāda mērķa miera uzturētājiem nebūs, tad nav skaidrs, kā tieši tas garantē Ukrainas drošību. Negaidīta atbilde varētu būt Ķīnas militārpersonu ierašanās robežlīnijā - iespējams, plašākas misijas sastāvā zem ANO mandāta.

Nopietni un publiski pagaidām šis variants netiek apspriests, taču tam varētu būt virkne priekšrocību, sarunā ar BBC sacījis Berlīnes Kārnegī centra speciālists Aleksandrs Gabujevs.

Tā neviena no konfliktā iesaistītajām pusēm neuzdrošināsies uzbrukt šiem miera uzturētājiem, baidoties sabojāt attiecības ar Pekinu. Turklāt kara neatsākšanai tiks piesaistīts personīgi Sji Dziņpina prestižs, kuram šāda misija būs arī veids, kā uzlabot Ķīnas attiecības ar Eiropu. "Kompromiss pilnībā neapmierinās ne vienu, ne otru pusi, bet viņi varētu ar to sadzīvot," saka Gabujevs.

Pēc Čarapa domām, reāla drošības garantija varēja būt vienošanās, kas atgādina ASV un Izraēlas vienošanās miera sarunās ar Ēģipti 1975. gadā. Toreiz Vašingtona palīdzēja panākt uguns pārtraukšanu un apsolīja Izraēlai, ka veiks "darbības stāvokļa labošanai", ja Kaira pārkāps pamieru.

Tam piekrīt arī Kremlim tuvs BBC sarunu biedrs. Pēc viņa teiktā, šādas vienošanās Vladimiru Putinu sarīkotu daudz vairāk nekā bruņota Eiropas kontingenta potenciālā klātbūtne Ukrainā. Viņš atgādināja, ka līdzīgas garantijas Kijivai tika apspriestas arī Krievijas un Ukrainas sarunu laikā 2022. gada pavasarī.

Taču toreiz valstis, kuras Ukraina vēlētos redzēt kā garantētājas, bez entuziasma raudzījās uz perspektīvu parakstīties uz potenciālo iestāšanos karā pret Krieviju. Vai trīs lielā kara gados viņu nostāja ir mainījusies, nav skaidrs.

Nesenās vizītes laikā Londonā Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukrainas labākā drošības garantija būtu "stiprā armija". Džons Lafs, bijušais NATO pārstāvis Maskavā, tam piekrita - pēc viņa teiktā, labākais atturēšanas instruments miera saglabāšanas labad ir Ukrainas bruņoto spēku stiprināšana un aizsardzības līniju izveide.

Eiropas līderi sola turpināt militāro atbalstu Kijivai neatkarīgi no ASV nostājas. Taču nav skaidrs, vai to rīkos Kremlis, kas kā minimums iebrukuma sākumā prasīja ievērojamu Ukrainas armijas skaita samazināšanu un valsts "demilitarizāciju" sauca par vienu no galvenajiem mērķiem.

Arī jautājums par to, uz kādiem kompromisiem gatava iet Krievija, paliek atklāts. Nesenajā tikšanās reizē ar kara dalībnieku ģimeņu locekļiem Vladimirs Putins solīja, ka Krievija "neatdos savu" Ukrainā.

Donalds Tramps draud Maskavai ar sankciju pastiprināšanu, ja tā nedosies uz piekāpšanos. Bet kādus tieši panācienus bez uguns pārtraukšanas Vašingtona gaida no Kremļa, nav zināms. Daļēji tas saistīts ar to, ka šobrīd nav skaidrs, ko kopumā jaunā ASV administrācija sagaida no attiecībām ar Maskavu.

"Kāds ir ASV mērķis - normalizēt attiecības ar Krieviju? Un tādā gadījumā uguns pārtraukšana jāuztver kā pakāpe ceļā uz šo mērķi?" spriež Sems Čaraps. "Vai arī mērķis ir tieši kaujas darbību apturēšana, bet attieksmes normalizēšana ir veids, kā sasniegt šo punktu? Mēs vienkārši nezinām atbildi uz šo jautājumu."