Reiz miljonāru sarakstos vīdējušais pašmāju uzņēmējs Sols Bukingolts pārcēlies uz dzīvi Itālijā

Latviešu un ebreju izcelsmes uzņēmējs Sols Bukingolts piedzima Rīgā, uzauga Amerikā un atgriezās dzimtenē, kļūstot par sabiedriski aktīvu pilsoni, kam rūp savas zemes nākotne. To viņš demonstrēja, gan vadot Sabiedrības integrācijas fondu, gan esot ārštata padomnieks Vairai Vīķei-Freibergai, kad viņa bija Valsts prezidente. Pēc paša domām, vienu no vislielākajiem sasniegumiem savā dzīvē Bukingolts uzskata Vecrīgas lepnuma – Jēkaba kazarmu – atjaunošanu.

Krietnu laiku Sols Bukingolts nebija manāms Rīgas smalko aprindu norisēs, jo, kā izrādās, jau pirms 11 gadiem ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Itālijas galvaspilsētā Romā, vēsta žurnāls "Kas Jauns". “Atradām dzīvošanai saulaināku vietu. Taču uz Latviju ik pa laikam atbraucu, reizēm tās ir kādas četras reizes gadā, citreiz sanāk biežāk. Esmu sapratis, ka varu dzīvot ārpus Latvijas, bet nevaru dzīvot bez Latvijas. Lai gan Roma man ļoti patīk un jūtos tur brīnišķīgi, joprojām mana sirds pieder Latvijai. Te ir mana dzimtene, šeit Šmerļa ebreju kapos atdusas mani vecāki un vecvecāki,” saka Bukingolts, svinīgā balsī uzsverot: “Esmu latviešu ebrejs, kurš neizsakāmi mīl savu dzimteni. Un mana dzimtene ir Latvija. Arī dalība "Baltijas balvā", ko dibina izcilā un neatkārtojamā mūsu operas dīva Inese Galante, ir manas dzimtenes mīlestības izpausmes veids.”

Vaicāts, ar ko nodarbojas Itālijā, 62 gadus vecais Sols Bukingolts atklāj, ka vada un darbojas privātā komerciālo konsultāciju uzņēmumā. “Esmu nodarbināts un pateicos Dievam, ka tā ir. Jūtos vēl jauns un enerģijas pilns. Latviešu valodu neesmu aizmirsis, neraugoties uz to, ka jau gana ilgi dzīvoju citā valstī. Vismaz trīs četras reizes nedēļā runāju latviski, arī esot Itālijā, jo regulāri sazinos ar cilvēkiem šeit kā privāti, tā biznesa lietās. Arī itāļu valodu esmu iemācījies diezgan labā līmenī. Šai ziņā esmu dzīvs piemērs tam, ka valoda ir apgūstama jebkurā vecumā, un krievvalodīgie Latvijā, kas negrib mācīties un runāt latviski, demonstrē nepareizu un neakceptējamu pozu. Zemē, kurā esi izvēlējies dzīvot, ir jārunā tās valodā! Tikai tā veidojas piederība. Ja vēlies būt piederīgs, būt daļa no kultūras, mūzikas, mākslas, kaut pa zemi staigāt, tad tev ir jāzina valoda! Latvija ir bijusi un būs multinacionāla valsts, tas ir jāpieņem. Jāpaņem labākais no katras kultūras un jāceļ valsts kopīgi,” uzskata uzņēmējs.

Drūmākais, kas sarūgtina un satrauc Solu, ir karadarbība Ukrainā un Izraēlā, kur dzīvo Bukingolta dēls un četri mazbērni. “Šajā ziņā mūsu ģimenei ir satraucošs laiks. Šis karš diemžēl ir ne tikai liels, bet arī šausmīgs un bezgalīgs. Es tomēr ceru, ka miers būs. Ar dēla ģimeni kontaktējamies katru dienu. Viņi pārcelties nevēlas, jo ir patrioti un grib palikt dzīvot Izraēlā. Un es to atbalstu. Uzskatu, ka no mana dēla puses tas ir vīrišķīgs, godājams lēmums. Protams, pārdzīvoju arī par karu Ukrainā. Tāpat kā daudzi cilvēki Latvijā, arī es, Itālijā dzīvojot, cenšos, cik vien iespējams, atbalstīt un palīdzēt bēgļu ģimenēm. Cilvēkam ir jābūt cilvēcīgam,” nosaka Sols Bukingolts.