Baiba Sipeniece trīs dienas pavadījusi gūstā pie slepkavas

Baibas Sipenieces-Gavares stāsti ir cits par citu sulīgāki un smieklīgāki, paralēli atklājot pat pavisam privātas savas un savas ģimenes dzīves nianses. Šos stāstus var dzirdēt Baibas jaunajā stāvizrādē "Ir vēl", kas nesen piedzīvoja pirmizrādi. Žurnāls "Kas Jauns" atstāstījis vienu no šiem viņas stāstiem.

Tas bija 90. gadu sākumā, kad Baiba Sipeniece, būdama aktiermākslas studente, naudu studijām pelnīja, strādājot valūtas veikalā. Sākumā bijusi apkopēja, līdz izkalpojusies par veikala administratori. Reiz veikala vadītāja iekūlās pamatīgās nepatikšanās – avansā no bandītiem paņemot naudu par mēbelēm, bet preci pat nedomājot sagādāt. Protams, skarbie vīri vēlējās savu naudiņu atgūt, bet kur nu – tā jau sen veikala vadītājas notrallināta! Tā nu bandīti vairākas reizes devušies uz veikalu skaidroties, taču vadītāja nekad nav bijusi uz vietas. Līdz bandītiem beidzās pacietība, un viņi nolaupīja Baibu. “Mani paņēma gūstā! Iesēdināja melnā "BMW" un veda uz Pārdaugavas pusi. Vaicāju, kāds būs mans turpmākais liktenis. Sekoja atbilde, ka mani turēs ieslēgtu šķūnītī tik ilgi, līdz veikala vadītāja atdos naudu. Taču kā viņa zinās, ka esmu paņemta gūstā? Mobilo telefonu tolaik nebija. Un tad man radās plāns!” stāsta Baiba, sakot, ka ierosinājusi bandītiem doties pie viņas uz dzīvokli, kur vismaz ir telefons, lai veikala vadītāja varētu Baibu sazvanīt un uzzināt, kas tad noticis!

“Tā nu man ar bandītu Vaļeru sākās trīs dienu ilga “kopdzīve”. Izklaidēju Vaļeru ar tēju, sviestmaizēm, piedāvāju noskatīties kādu filmu. Tad viņš sāka atvērties un izstāstīja savu likteni – sēdējis cietumā divas reizes. Un abas reizes par slepkavībām – nu nav varējis citādi rīkoties, nogalinājis par taisnību... Tā runājot pienāca vakars, un es devos gulēt. Vaļera ieslēdza mani istabā un paziņoja: “Ja tu izkārsies pa logu un sauksi policiju, es tevi nositīšu!” Protams, ka pa logu ārā nekāros! Tā pienāca rīts, bet man taču bija jāiet uz mēģinājumu teātrī! Izlūdzos Vaļeram abiem kopā uz to aiziet – viņš sēdēs zālē, bet es būšu uz skatuves un nevienam neteikšu, kas viņš ir. Tikmēr mana kursabiedrene jautāja, kas viņš ir. “Tas ir mans džeks!” Protams, ka viņa nenoticēja...”

Tā Baiba ar Vaļeru pavadīja trīs dienas, un, protams, Baibas darba devēja par viņu nelikās ne zinis. Arī bandīti apzinājās, ka šādā veidā viņi savu naudu neatgūs un pieņēma lēmumu Baibu no gūsta atbrīvot. “Bet mēs ar Vaļeru jau bijām kļuvuši, tā teikt, labi draugi. Atvadoties viņš atstāja lapiņu ar savu telefona numuru un teica: “Baibočka! Ja tev kāds dzīvē darīs pāri, momentā zvani man!” Tāpēc, ja reizēm man kāds jautā, kāpēc esmu tik drosmīga, tad atbildu – man ir Vaļeras telefona numurs!” – tāds, lūk, ir Baibas Sipenieces-Gavares stāsts.