Astronomu atklājums par tālu galaktiku, kas līdzinās Piena Ceļam, izaicina teorijas par Visuma evolūciju
Pētnieki ir atklājuši tālu galaktiku, kuras īpašības pārsteidzoši līdzinās mūsu Piena Ceļam, un šis atklājums var mainīt mūsu izpratni par to, kā veidojas galaktikas.
Šī galaktika, kuru zinātnieki nosaukuši par REBELS-25, ir pārsteidzoši labi organizēta un veido līdzīgu rotējošu disku kā mūsdienu galaktikas, teikts pētījumā, ko vadījuši Leidenes Universitātes astronomi no Nīderlandes.
REBELS-25 ir daudz jaunāka par mūsu galaktiku, taču tai jau piemīt līdzīgas rotācijas un struktūras īpašības kā mūsu galaktikām, sacīja pētnieki paziņojumā. "Saskaņā ar mūsu izpratni par galaktiku veidošanos, mēs sagaidām, ka lielākā daļa agrīno galaktiku būs mazas un izskatīsies haotiskas," teikts Leidenes Universitātes astronoma un pētījuma līdzautora Žaklīnes Hodžas paziņojumā.
Pētnieki norāda, ka agrīnās galaktikas mēdz saplūst un attīstīties vienmērīgākās formās neticami lēni, un mūsu Piena Ceļš prasīja miljardiem gadu, lai tas izveidotu sakārtotas struktūras.
Gaisma, kas sasniedz Zemi no REBELS-25, tika izstarota tikai 700 miljonus gadu pēc Visuma izveidošanās pirms 13,8 miljardiem gadu, un pētnieki saka, ka tas ir pārsteidzoši īss laika periods, lai tā kļūtu tik sakārtota.
"Redzot galaktiku ar tik lielām līdzībām ar mūsu Piena Ceļu, kas ir izteikti dominēta ar rotāciju, izaicina mūsu izpratni par to, cik ātri galaktikas agrīnā Visumā attīstās par sakārtotajām galaktikām, ko redzam mūsdienās," paziņojumā norādīja Lucija Roulenda, Leidenes Universitātes doktorante un pētījuma pirmā autore.
Galaktikas rotāciju un struktūru novēroja, izmantojot Atakamas Lielo milimetru/submilimetru diapazona masīvu (ALMA) teleskopu, kas atrodas ziemeļu Čīlē. Komanda atrada arī datus, kas norādīja uz vēl attīstītākām iezīmēm, piemēram, spirālveida zariem, un plāno veikt papildu novērojumus, lai apstiprinātu, vai tie tiešām pastāv.
"Atrast vēl pierādījumus par attīstītākām struktūrām būtu aizraujošs atklājums, jo tā būtu visattālākā galaktika ar šādām novērotām struktūrām līdz šim," sacīja Roulenda.
Lesteras Universitātes astrofizikas profesors Endrjū Bleins, kurš nebija iesaistīts pētījumā, norādīja, ka REBELS-25 ir "nedaudz neparasta", vienlaikus norādot, ka pirms zinātnieki var mainīt savu izpratni par galaktiku veidošanos, ir nepieciešami vairāk pētījumu.
"Jautājums ir, vai tās ir ļoti retas, vai arī katra galaktika iziet šādu fāzi," viņš teica.
Imperiālās koledžas Londonā astrofizikas pasniedzējs Deivs Klements, kurš arī nebija iesaistīts pētījumā, teica, ka REBELS-25 atklāšana ir "patiešām pārsteidzoša": "Visums toreiz tika uzskatīts par daudz haotiskāku, jo galaktiku mijiedarbība un apvienošanās, domājams, izjauc diska relatīvi trauslo struktūru. Un tomēr REBELS-25 izskatās tieši tāda."
"Vai tā ir vienkārši ļoti neparasta galaktika, kas līdz šim ir dzīvojusi pārsteidzoši mierīgu dzīvi, vai arī šie novērojumi mums liek saprast, ka agrīnie galaktiku veidošanās posmi nenotiek tā, kā mēs domājam? Šobrīd mēs nezinām," atzina eksperts.
