Renāra Zeltiņa dēliņš norijis māsas izkritušo zobu
Sava mazā dēliņa Noa Zeltiņa darbus un nedarbus sociālajā tīklā “Instagram” amizanti aprakstījis šovmenis un pasākumu vadītājs Renārs Zeltiņš.
“Putojošs prieks un dzirkstošs trabadūrs, jūs vēlreiz uzrunāt Zakerberga portālā. Pardon, ka tik ilgi biju nosvīdis. Bija citas prioritātes un uzsvari dzīvē. Īsāk sakot: diskrēti evolucionēju. Neslēpšu, laiks skrien kā strauss ar šautru dupsī, šomēnes man apritēs jau gads un četri mēneši. Kas neparasts atgadījies šajā laika posmā, jūs vaicāsiet? Oj, bitīt matos. Pabiju Londonā. Ratos noripoju savu pirmo maratonu. Nolustēju Līgo svētkus. Grandiozi nosvinēju gada jubileju, kurā kāds kungs man svētnamā lēja ūdeni uz galvas. Ne visai imponēja. Un lielākais kāzuss. (Ne)tīšām apriju māsas izkritušo zobu,” raksta Renārs Zeltiņš.
Viņš norādīja, ka “māsai paradokss, vecākiem izbīlis, taču finišā - happy end. Pēc trīs dienām zobs organiskā tranzītā atceļoja atpakaļ.”
Zeltiņš arī pavēstīja, ka jaunums ģimenē ir tāds, ka viņa meita ir sākusi iet skolā, bet pats mazākais sācis staigāt. “Uzminiet, par ko vecāki priecājās vairāk? Retorisks jautājums, protams. Man no jaunā rakursa salūts katliņā sprakšķ. Godīgi jāatzīst, ka paši pirmie soļi atgādināja pļēguru atgriežamies rītausmā no nakts lokāla. Bet sāku lēnām pierast un ir progress. Drīz senči bizos man pakaļ kā suncīts bumbiņai. Par suņiem runājot, tie man ir topā,” rakstot dēla vārdā, vēsta Zeltiņš.
“Vau. Vau. Vau. Uz replay. Vēl dzīvnieku bloknotiņā man ir kaka (kaķis), pēk pēk,(pīle), kigirū(gailis) un papa. Tobiš papagailis. Savukārt pie lāča bildēm es rēcu. Un vecāki rēc par mani. Un priecājas, ka man ir šaušalīgi laba apetīte. Tāpēc kontūrās šobrīd esmu mīļi omulīgs. To, kas zem nabas, pagaidām varu tikai spogulī ieraudzīt. Taču dzīve ir mainīgs lielums. Nespēju gan aptvert kā tā mainīsies, kad man atņems piena fabrikas atslēgas. Bet tētis tādā ziņā ir reāls piemērs, ka neviens cicī nav palicis karājoties. Kopumā - peldos laimes ķīselī. Un pat dzirdēju, ka drīz mani laidīšot kaut kādā dārziņā. Ticu, ka tur būs smaržīgas puķītes. Tādas man tīk. Uz redzi gada izskaņā. Tad rezumēsim iespēto un stādīsim jaunus mērķus,” dēla vārdā norāda Zeltiņš.