Aivis Ceriņš, Lauris Lizbovskis, Reinis Ošenieks - žurnālisti tēvzemes sardzē

Lauris Lizbovskis: “Iegūtās zināšanas dod drošības sajūtu”

“Man jau sen bija šāda doma, tikai nevarēju saņemties. Bet paskatījos pasē, ka vēl desmit gadus varu aktīvi kalpot Zemessardzē, tāpēc beidzot šo soli spēru,” saka Saeimas deputāts Lauris Lizbovskis, sakot, ka viņam galvenā motivācija bija iegūt nepieciešamās prasmes un būt par piemēru savam dēlam Jānim, kuram jau ir tas vecums, kad var iestāties Valsts aizsardzības dienestā.

Pēc apmācībās pavadītajiem mēnešiem Lauris teic, ka viņam patiešām ir ļoti interesanti: “Ir daudzas lietas, ko apgūstu pirmo reizi mūžā, ir lietas, kas man nav svešas. Bet instruktori ir ļoti saprotoši un pretimnākoši profesionāļi – ja viņi redz, ka kādam kāda lieta ir pavisam sveša, viņi palīdz no visas sirds. Patiešām gribas piedalīties šajā procesā un apgūt visas zinības. Bet grūtākais vēl ir priekšā – gan lauka mācības, gan nometne ziemā mežā. Tās būs īstās ugunskristības.”

Lauris Lizbovskis līdz šim nav dienējis armijā, jo, kad viņam pienāca iesaukuma vecums un tik tikko kā bija izveidojusies neatkarīgās Latvijas armija, viņš bija uzsācis studijas Latvijas Universitātē. “Lai arī saņēmu pavēsti, man kā studentam dienests gāja secen. Tomēr man ir neliela militārā pieredze, jo es taču esmu izpletņlēcējs! Vēl skolas gados ieguvu trešo sporta klasi izpletņlēkšanā, mācēju arī pats izpletni salikt,” stāsta Lauris, piebilstot, ka iestāšanās Zemessardzē viņam ir arī kā papildu motivācija vēl vairāk sevi uzturēt fiziskā formā. Lauris uzsver, ka nav to tiem, kas grasās X stundā stāvēt malā: “Kur tad tu aizmuksi, noslēpsies? Protams, visiem galvenais ir parūpēties par savu ģimeni, pasargāt to, taču to var paveikt, zinot, ko un kā darīt. Vai mani nebiedē tas, ka nu X stundā nāksies ķerties pie ieroča? Nē! Drīzāk biedē neziņa, ko darīt šādā situācijā. Tāpēc arī iestājos Zemessardzē. Es tagad apgūstu daudzas nepieciešamās lietas, un tieši tas dod drošības sajūtu, nevis bailes. Ar katru apmācību dienu man šī apziņa tikai palielinās.”

Aivis Ceriņš: “Dienests iedod pamatvērtības”

“Es negribu karot, man riebjas karš, bet, ja ienaidniekam neparādi, ka tev ir spējas, zināšanas un spēks, tad viņš kā hiēna sajutīs tavas bailes un gribēs uzbrukt. Tāpēc esmu Zemessardzē, lai parādītu, ka esmu gatavs savu ģimeni un valsti aizstāvēt ar ieročiem rokās!” uzsver "TV24" žurnālists un pasākumu vadītājs Aivis Ceriņš.

Aivis jau vairākus gadus nopietni apsvēra domu iestāties Zemessardzē: “Man nebija šaubu, es to mērķtiecīgi gribēju. Daudzi draugi ir dienestā gan Zemessardzē, gan Nacionālajos bruņotajos spēkos. Redzēju, cik ļoti viņi iegūst savai personībai, cik svarīgas zināšanas apgūst, turklāt esmu liels Latvijas patriots un negrasos pamest savu zemi grūtā brīdī. Ja palieku, tad gribu būt noderīgs, būt ar nepieciešamajām zināšanām, nevis neziņā maisīties pa kājām.”

Aivis arī uzsver, ka vēl viens iemesls, kāpēc iestājies Zemessardzē, ir vēlme uztrenēt raksturu: “Nesenajā ceļojumā pa Ekvadoru sapratu, cik ļoti svarīga ir pašdisciplīna un visas komandas disciplīna. Un to mums mācībās visu laiku uzsver – ka mēs esam komanda, ka nesam atbildību par katru no saviem biedriem. Jā, esmu radošs cilvēks, es vispār neesmu militārists, bet gan vairāk mākslinieks, un tieši šī militārā disciplīna mani visvairāk biedēja, kad apsvēru domu par Zemessardzi. Es nepavisam neesmu agro rītu cilvēks, bet mācības sākas jau septiņos no rīta! Tas man joprojām ir milzīgs izaicinājums, taču lēnām sāku pierast, ir uzlabojumi – piecelties varu, motivācija turpināt ir! Turklāt jau tagad varu droši apgalvot, ka dienests iedod cilvēkam vairākas morālās vērtības: cieņu, taisnīguma izjūtu, drosmi un pašaizliedzību. Es patiešām esmu pārsteigts, cik cieņpilni un profesionāli Zemessardzē cits pret citu attiecas!”

Pēc pirmajiem apmācību mēnešiem Ceriņš teic, ka lielākās grūtības viņam vēl sagādā militārā valoda, termini un komunikācija, kā arī karšu lasīšana. “Esmu mācījies projektēšanu, pārzinu mērogus, taču apvidus karte man bija kā Morzes ābece. Uh, kā novērtēju tos savas vienības puišus orientieristus, kuriem jau ir šādas zināšanas un māka! Patiesībā šobrīd iegūstu daudzas iemaņas, kas noderēs dzīvē, un jaunus brīnišķīgus draugus. Dienests Zemessardzē ir neatsverams ieguvums, uzskatu, ka katram vajadzētu iziet militāro apmācību, arī sievietēm.”

“Es patiešām esmu lepns, ka esmu Zemessardzē!” neslēpj Aivis Ceriņš, sakot, ka pirmo reizi to visvairāk izjutis ierindas mācībās, kad pirmo reizi uzvilcis formu: “Ierindas mācībās bija jādzied arī valsts himna. Man asaras saskrēja acīs, un es tāds nebiju vienīgais! Tā bija tik pacilājoša sajūta. Jo es to daru ne jau tādēļ, lai būtu “stilīgs” džeks, bet lai varētu pasargāt savu ģimeni. Jo vairāk tādu apmācītu cilvēku būs, jo mazāk kādam radīsies vēlme mūs apdraudēt. Todien es sapratu, ka mūsu ir daudz!”

Reinis Ošenieks: “Man patīk izaicinājumi!”

“Kaut arī šķistu, ka mūsdienās sabiedrība ir tik civilizēta, ka visu varētu atrisināt bez ieročiem, šī brīža situācija liecina par ko citu. Tāpēc ir jāmāk aizsargāt savu kultūru, savu zemi, savu ģimeni, un, lai to mācētu, iestājos Zemessardzē,” par savu motivāciju teic Reinis Ošenieks.

Kamēr Latvijas Televīzijas sporta žurnālisti cīnījās ziņu frontē, atspoguļojot Parīzes olimpiskās spēles, viņu kolēģis Reinis Ošenieks deva zemessarga zvērestu. “Tas bija saspringts laiks. Zvērestu devām agri no rīta, un uzreiz steidzos uz Zaķusalu pildīt savus tiešos pienākumus. Bet vistrakāk bija dienu pirms, kad visu dienu notika apmācības, bet vakarā jau jābūt studijā. Ik pauzītē centos sagatavoties olimpiskajai studijai, rakstīju tekstus un televīzijā ierados īsi pirms ētera,” atceras Reinis.

Pateicoties hokeja komandas biedru – zemessargu – aizraujošajiem stāstiem, Reinim doma par Zemessardzi tirdījusi jau pirms gadiem desmit. Viņš saprata, ka iegūs zināšanas, kas noderēs jebkurā dzīves situācijā. Bet, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, Reinis cieši nolēma – viņš būs zemessargs: “Tad ģimenē piedzima meitiņa, puikam bija trīsarpus gadi, un sajūta bija diezgan pretīga – es taču pilnībā nezinu, kā rīkoties, kā pasargāt ģimeni! Paslēpties ar ģimeni mežā? Bet es taču īsti nezinu, kā tur izdzīvot! Ne es māku nometni ierīkot, ne orientēties apvidū, kur nu vēl ar ieroci rīkoties,” atceras žurnālists.

Reinis Zemessardzi uztver kā zināšanu papildināšanu. “Manuprāt, ir tikai normāli, ja zini, kā sniegt pirmo medicīnisko palīdzību, ja zini ceļu satiksmes noteikumus, un tāpat katram ir jāzina valsts aizsardzības pamatlietas – kā rīkoties ar ieroci, apgūt iemaņas izdzīvot dabā, orientēties apvidū. Man labs piemērs ir Somijas basketbola zvaigzne Lauris Markanens, kas varēja mierīgi dzīvot ASV un baudīt savus NBA nopelnītos miljonus, taču nē – basketbola sezonas pārtraukumos viņš atgriežas dzimtenē, nodzen savus čirkainos matus un dodas dienēt. Un, raugi, viņš zina, kā rīkoties, bet es nezinu! Vēl dīvaināk būtu pēc 15 gadiem, kad mans dēls būs izaudzis un izgājis obligāto Valsts aizsardzības dienestu, viņš zinās, bet es nē! Tāpēc to visu apgūstu tagad,” nosaka LTV žurnālists Reinis Ošenieks, piebilstot: “Bet man patiešām ir ļoti interesanti! Jā, dienests Zemessardzē ir iziešana no ierastās komforta zonas, jā, mani mazliet biedē, kā būs lauka nometnēs, bet visi taču šīs apmācības ir izturējuši un izgājuši. Ja viņi to varēja, ar ko tad es esmu sliktāks? Man patīk izaicinājumi!”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Aivis Ceriņš, Lauris Lizbovskis, Reinis Ošenieks - žurnālisti tēvzemes sardzē” saturu atbild Izdevniecība “Rīgas Viļņi”.