"Latvijā ir mans mīļais opernams, mājas un ģimene," - Ukrainā dzimusī Tatjana Trenogina jau sešus gadus dzied Rīgā

Pirmizrādi 26. septembrī piedzīvoja operas uzvedums "Hofmaņa stāsti", kurā Tatjanai ir kurtizānes Džuljetas loma, izrādē "Madama Butterfly" viņa ir Čo-Čo-sana, Džuzepes Verdi operā "Nabuko" – Abigaila un "Aīdā" – Aīda. Plūkusi laurus starptautiskos festivālos, guvusi atzinību ne tikai prestižos pasaules opernamos, bet arī televīzijas šovā "The Voice", radusi iespēju labklājībai Beļģijas Karalistē, Tatjana Trenogina sarunā ar žurnālu "Kas Jauns", kas brīžiem notiek, liekot lietā latviešu valodas prasmes, atklāj, kāpēc tomēr izvēlējusies dzīvot šeit un ar savu skanīgo soprānu priecēt Latvijas klasiskās mūzikas mīļotājus.

No Ukrainas līdz Beļģijai

“Jau agrā bērnībā sapņoju, ka būšu uz skatuves un dziedāšu. Mani ļoti iedvesmo tā saikne ar publiku, ko jūtu no skatuves, – abpusējā emociju apmaiņa,” iesāk Tatjana Trenogina. Lai arī dzimusi Ukrainā, Simferopolē Krimā, un tur dzīvojusi līdz pat vidusskolas beigām, viņas ceļu uz Latviju virzījušas ne kara šausmas. Pēc Pētera Čaikovska Valsts konservatorijas Maskavā absolvēšanas ar izcilību 2006. gadā viņa kā viesmāksliniece debitēja Briselē - operteātrī "La Monnaie". Un tur Tatjana iepazinās ar savu nākamo vīru – orķestra mūziķi fagotistu Karenu Gevorkianu. Abu mīlestība uzplauka strauji, un Tatjana palika dzīvot ar Karenu Beļģijā, kur pēc trīs gadu laulības pasaulē nāca pāra meita Marija.

Tomēr nav tā, ka mākslinieci ar Ukrainu vairs nekas nesaista. Viņa joprojām spēj sazināties ukraiņu valodā, un Krievijas okupētajā Simferopolē arvien dzīvo viņas brālis ar ģimeni. “Sirds asiņo, redzot, kā iet bojā nevainīgi cilvēki. Mani spēcina ticība, ka pasauli glābs māksla un mīlestība. Mūzikas skaņu burvība ir tā, kas spēj arī manā dvēselē nest mieru un cerību, ka viss beigsies pēc iespējas ātrāk,” nopūšas māksliniece.

Paralēli ģimenes dzīvei un karjerai Tatjana Beļģijā turpināja arī studijas – gan Karalienes Elizabetes mūzikas koledžā Briselē, gan dažādās meistarklasēs. Taču vislielāko atpazīstamību Karalistē Tatjana ieguva, Beļģijā piedaloties populārajā TV šovā "The Voice", kurā dziedāja crossover jeb starpžanru mūzikā, apvienojot klasiskās un populārās mūzikas elementus. Viņa pat nokļuva līdz finālam. Dalība šovā radīja strauju slavas vilni Beļģijā – cilvēki nākuši klāt pat uz ielas, vēloties nofotografēties vai saņemt autogrāfu. Šis šovs Tatjanai palīdzējis vēl vairāk iemīlēt operdziedāšanu un pielikt punktu interesei par populāro mūziku. 

Saskaita soļus līdz Operas namam

Latvijā Tatjana ar vīru un meitu pirmo reizi ieradās 2017. gada rudenī – ciemos pie vīra māsas, kas šeit strādāja tūrisma nozarē. Tobrīd bija drēgns un lietains, bet pastaiga pa Rīgas ielām, ciemošanās pie radiem un opernama apskate Tatjanas ģimeni tik ļoti savaldzināja, ka viņi nolēma pārcelties uz Rīgu – “ideālu vietu, kur strādāt un audzināt bērnu”. Pēc Tatjanas vērtējuma, visādā ziņā Rīga neatpaliek no pievilcīgākajām Eiropas lielpilsētām.

“Jau pirmajā ciemošanās reizē ar vīru atradām arī savu sapņu dzīvokli Vīlandes ielā, kas atrodas Rīgas Klusajā centrā. Izmērīju pat, cik soļu ir no mūsu mājas līdz Operai. Nospriedām, ka arī mūsu meitai Marijai, kas spēlē vijoli, šeit būs lieliska iespēja iegūt izcilu izglītību Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Jau dzīvojot Beļģijā, meita privāti mācījās vijoļspēli pie sava vectētiņa, kas ir profesionāls vijolnieks. Sagaidījām, lai Marija 2018. gada pavasarī Briselē pabeidz mācību gadu, un vasarā pārcēlāmies uz Rīgu,” atklāj operas māksliniece, arī to, cik tad soļu no Klusā centra ir līdz Operas namam, – 2000. Jau tā gada septembrī Tatjanai bija noklausīšanās Rīgā, un drīz – arī pirmais iznāciens Nedas lomā Ludžero Leonkavallo operā "Pajaci". “Pirmizrādei varēja sekot līdzi ikviens operas mīļotājs Eiropā, jo to translēja kanāls "Mezzo". Nākamā bija Džakomo Pučīni opera "Bohēma", kurā dziedāju Mimī, bet tad sākās kovida pandēmijas ierobežojumi. Taču darbu operā turpinājām. Strādāju pie savām lomām operas izrādēs "Simons Bokanegra", "Pīķa dāma" un "Madama Butterfly",” uzskaita operdziedātāja.

Vienlaikus ar Tatjanu uz Latviju pārcēlās arī vīra vecāki, kas esot liels atbalsts, audzinot meitu. “Vīrs gan turpina strādāt Beļģijā, jo viņš jau tik ilgus gadus ir operteātra "La Monnaie" orķestra mūziķis. Viņam ir ļoti elastīgs grafiks, un līdz ar to vīrs bieži lido uz Rīgu. Pāris stundu ceļā, un viņš jau ir pie mums. Jāteic, ka daudzi mākslinieki šādi dzīvo savas profesionālās darbības laikā. Pēdējā laikā vīra brīvais laiks pat ir sakritis ar manām pirmizrādēm, tāpēc viņš ir varējis būt klāt. Vīrs ir mans lielākais atbalstītājs. Tāpat arī es, ja operā iekrīt divas brīvas dienas, lidoju pie viņa uz izrādēm. Vīra ģimene un radi ir armēņi, kas arī ir mūziķi – vijolnieki. Aizvadītajā vasarā paviesojāmies arī pie viņiem Erevānā,” stāsta operdziedātāja.

Klusēšanas dienas

Opernama kolēģi Tatjanu savā kolektīvā uzņēmuši draudzīgi, un viņa te ir iedzīvojusies: “Es ļoti ērti un viegli jūtos uz mūsu operas skatuves.” Ar spožu uzstāšanos Tatjana šoruden Rīgā iesāka savu piekto sezonu un tūlīt pēc koncerta aizlidoja uz Vīni, lai piedalītos amerikāņu pasniedzēja Deila Fundlinga meistarklasēs. Nākamā pusgada laikā Trenogina kā viesmāksliniece Armēnijas galvaspilsētas Erevānas opernamā izpildīs titullomu Džuzepes Verdi operā "Aīda" un Itālijā dziedās titullomu Džakomo Pučīni operā "Toska".

Sezonas laikā Tatjana sevi ierobežo, lai nesaslimtu un saudzētu balsi, – viņa neapmeklē kafejnīcas un nelabvēlīgos laikapstākļos nedodas pastaigās. “Pirms pirmizrādes cenšos mazāk runāt. Draugi un ģimene zina, ka tad es sarakstos tikai ar īsziņām. Pirmizrādes priekšvakarā ievēroju pilnīgu klusumu, koncentrējos un labi izguļos, jo miegs ir labākais spēka avots.”

Šoruden operdziedātājas meita Marija Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā uzsākusi 9. klasi, pēc kuras viņa turpinās mācības šajā pašā skolā. “Viņa ļoti labi un virtuozi spēlē vijoli. Ir labas perspektīvas. Cenšos tā saplānot savu laiku, lai tiktu uz meitas koncertiem un konkursiem. Jāatzīst, ka es simtreiz vairāk uztraucos pirms meitas uzstāšanās nekā pati pirms savas.” Jāpiebilst, ka aizvadītajā sezonā operdziedātāja ar meitu vijolnieci un koncertmeistaru Māri Skuju apvienojās uz skatuves Riharda Štrausa vokālās mūzikas programmā Operas un baleta Jaunajā zālē.

Ja iemīlas, tad uz mūžu

Tatjana teic, ka no Latvijas vairs prom nebrauks, jo te ir viņas mājas un mīļais opernams. “Laimīgs esi tad, kad no rīta gribas iet uz darbu, bet vakaros atgriezties mājās. Uz darbu es burtiski skrienu un apmierināta vakaros atgriežos mājās pie mīļā vīra un meitas. Ja es iemīlos, tad esmu uzticīga! Savā vīrā arī iemīlējos no pirmā acu skatiena, un mēs esam kopā jau 18 gadus,” pauž māksliniece.

Vasarās Tatjanai patīk doties garākās pastaigās gar jūru un vērot saulrietu. Tāpat arī sezonas brīvdienās viņas ģimene dodas ārpus Rīgas – uz Amatciemu Cēsu novadā, kur savrupmāju ciematiņā noīrē savējo. “Katrai mājiņai ir savs dīķis, teritorija nav norobežota ar sētu, visapkārt mežs. Tur jūties tik mierīgi un droši, un vientulībā ar dabu,” novērtē operas soliste.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “"Latvijā ir mans mīļais opernams, mājas un ģimene," - Ukrainā dzimusī Tatjana Trenogina jau sešus gadus dzied Rīgā” saturu atbild Izdevniecība “Rīgas Viļņi”.