Četru bērnu tēvs, dejas pedagoģijas doktors - dejošanas fenomens un drošā piesaiste
Dejošana ir ļoti labs smadzeņu treniņš! Protams, tā veido arī labu stāju, attīsta fiziskās spējas un lokanību, ko var vizuāli novērot ķermeņa izmaiņās. Taču jautājums ir – kas notiek galvā? To pamanīt ir grūtāk – tas ir redzams tikai ilgtermiņā.
Var droši teikt, ka tie bērni un jaunieši, kuri nodarbojas ar dejām, gūst panākumus arī citās jomās, jo vienlaikus ar fizisko attīstību tiek būtiski veicināta smadzeņu attīstība, kas ir būtiska panākumu atslēga. Gūstot panākumus kādā jomā, rodas pašapziņa, ka es varu, un tas palīdz būt veiksmīgam arī citās dzīves jomās. Tātad ne tikai matemātika veicina prāta spēju attīstību, bet arī dejošana un muzicēšana.
Kā dejošana var veicināt smadzeņu attīstību? Dejojot ir iesaistītas visas smadzeņu daļas, jo mums ir jādomā par nākamo darbību (nākotnē), mēs vērtējam, kā sanāca (pagātnē), un mēs vienlaikus izdarām kaut kādas kustības (tagadnē). Vērtējot izpildīto un domājot par nākamajiem soļiem, vienlaikus iesaistās smadzeņu daļas, kas atbild par pagātnes darbībām jeb atcerēšanos un atmiņu, kā arī nākotnes sadaļa jeb plānošanas un kombinēšanas smadzeņu daļa, un tā smadzeņu daļa, kas atbild par tagadni, lai spētu rīkoties šajā brīdī. Tātad dejošana ir labs smadzeņu trenažieris, kas intensīvi un vispusīgi attīsta smadzeņu darbību, ilgtermiņā veicinot panākumus arī citās jomās. Jo, ja tev labi strādā smadzenes, tā ir vērtība! Tu esi gudrs!
Vecāki bieži vien neapzinās dejošanas ietekmi uz bērna smadzeņu attīstību, un nereti dejas tiek apmeklētas, jo tas nozīmē kustību, tātad fizisko attīstību un lokanību. Patiesībā
lielākais ieguvums no dejošanas ir tieši smadzeņu darbības attīstība, kas veicina domāšanu, patstāvību, ātru reakciju, tātad intelektuālās smadzeņu daļas attīstība. Protams, tā ir arī vecāku atbildība – sadarbībā ar skolotāju izvērtēt, vai bērnam šī aktivitāte der, vai viņa gadījumā tā veicinās pozitīvu rezultātu. Vecāku būtiskākais uzdevums šajā procesā ir dzirdēt savu bērnu un nespiest darīt to, ko viņš nevēlas. Katram ir savs laiks, sava vieta, savs pedagogs un sava nodarbošanās. Tas, ka vecāku bērnības sapnis bija dejot, nenozīmē, ka arī bērnam ir tāds pats sapnis.
Veizāna deju skolas vadītājs, četru bērnu tēvs, dejas pedagoģijas doktors docents Edmunds Veizāns saka: “Šeit vecāki nereti nokļūst nelielā dilemmā. Bieži dzirdam pateicības vārdus no jau pieaugušiem cilvēkiem par to, ka vecāki piespieda turpināt deju nodarbības, jo tagad ir laba stāja, lokanība, fiziskā forma, draugi uz mūžu, ceļojumi, kolektīvs, neaizmirstamas atmiņas, pieredze un tamlīdzīgi.” Būtiski ir vecākiem mēģināt sajust balansu starp negribēšanu, slinkumu un patiesu nepatiku pret konkrēto darbību, piemēram, dejošanu. Vecākiem jāmācās just sava bērna vēlmes un vajadzības, un paļauties uz intuīciju vai uz pieredzējušu skolotāju viedokli. Dažreiz ir vērtīgāk atļaut bērnam kaut ko nedarīt un ļaut pašam pieņemt lēmumu nekā piespiest.
“Man pašam vecākais dēls (15 gadu) gāja ritmikā kā pirmsskolnieks, divus gadus, līdz 1. klasē pateica: “Es tās muļķīgās dejas nedejošu!” – un aizgāja uz breiku. Breikā pēc pusgada kādā neveiksmīgā nodarbībā dabūja pa seju no grupas biedra, kurš tajā brīdī neuzmanīgi taisīja stāju uz rokām. Pēc šī starpgadījuma dēls uz pusotru gadu paņēma pauzi, taču tad atgriezās. Un sākās nākamais posms – breikā dejoja tikai puiši, bet tās meitenes taču arī sāk interesēt, un viņš aizgāja no breika uz hiphopa nodarbībām. Tur ir pasākumi, braucieni, izklaides un, protams, arī meitenes. Tagad viņš dejo hiphopu,” stāsta Edmunds Veizāns. Katrs meklē un iet savu ceļu.
“Mana jaunākā meita (11 gadu) ļoti labi kustas, viņai ir talants, bet tikai 3. klasē ar lielu piespiešanu aizgāja dejot. Tagad gandrīz ir soliste un bez dejošanas vairs nevar dzīvot. Dvīņu puikas (12 gadu) arī ir dejotāji. Viens dejoja tautas dejas, tad breiku, tad hiphopu, pēc tam atkal tautas dejas, jo gribējās būt pirmajam savā kolektīvā, bet nu atkal hiphopu, jo viss sanāk vienlīdz labi. Otrs dejoja tikai tautas dejas skolā, līdz pēc šīsvasaras deju un piedzīvojumu nometnes “ideja” Slampē, kur sadraudzējās ar citiem, sajuta vajadzību pēc tusiņa un kopīgiem pasākumiem, tāpēc nolēma sākt dejot hiphopu. Tā visi mani četri bērni dažādās kombinācijās un dažādos apstākļos ir saistīti ar dejām. Protams, man gribējās, lai viņi dejotu, bet apzinājos, ka katram no viņiem ir savs ceļš uz to. Kādam ar piespiešanu, kādam pēc savas brīvās izvēles, kāds ar pārtraukumiem, kāds, nomainot deju virzienus, bet beigās visi dejo Veizāna deju skolā,” stāsta Edmunds Veizāns.
Drošā piesaiste
Veizāna deju skola katru gadu organizē bērnu un jauniešu piedzīvojumu nometni “ideja”, kas nemainīgi notiek Slampē. Kā katru gadu, arī šogad ir savi novērojumi par bērnu attieksmi un uzvedību. “Bērni dara nedarbus vietās, kur jūtas droši, kur viņu izpratnē to var to atļauties, jo zina, ka, pat saņemot sodu par izdarītajiem pārkāpumiem, nezaudēs vecāku un/vai savu skolotāju uzticību un mīlestību. Protams, ne skolotājiem, ne vecākiem tas nepatīk, un ir ļoti grūti šādās situācijās nepacelt balsi vai nesodīt, bet – kurš solīja, ka būt par vecāku vai skolotāju vienmēr būs viegli? Neviens! Savukārt bērnam vai jaunietim tas ir veids, kā viņš mācās dzīvot dzīvi. Viņi trenējas! Jā, trenējas “uz mums”. Nereti rada vecākiem sirmus matus, bet, pārkāpjot noteikumus, viņi trenējas saņemt savas rīcības sekas un apgūst pasaules lietu kārtību. Vecāki piedos, jo tie taču ir viņa bērni, kurus tāpat mīlam, bet skolotājiem jābūt maksimāli iecietīgiem, saprotošiem un piedodošiem, lai sadzīvotu ar to visu, citādi šajā profesijā nav iespējams strādāt ilgtermiņā – tā ir misija. Ja ir šī harmonija starp pedagogu, kolektīvu un audzēkņiem, tad problēmas pazūd, pat ja tās ir, jo netiek saasinātas, un fokuss ir uz pozitīvo un piedošanu. Protams, šādi dzīvot nedēļu ir vieglāk, nekā dzīvot līdzās saviem augošajiem bērniem, tāpēc novēlu mums visiem – vecākiem un skolotājiem – izturību šajā pedagoģijas procesā-misijā labākas nākotnes vārdā!” saka Veizāna deju skolas vadītājs, četru bērnu tēvs, dejas pedagoģijas doktors docents Edmunds Veizāns.
Veizāna deju skolai ir jau vairāk nekā 35 gadu pieredze bērnu un jauniešu izglītošanā dejas mākslā. Septembrī deju skola sāks jauno sezonu, un ir aicināti pieteikties bērni un jaunieši vecumā no 4 līdz 19 gadiem. Veizāna deju skolā būs iespēja apgūt hip-hop, breakdance, house un citus mūsdienu deju stilus. Uzņemti tiks visi bērni un jaunieši – gan ar priekšzināšanām, gan bez. Aicinām aizpildīt pieteikuma anketu www.dejuskola.lv un nākt uz Veizāna deju skolas atvērto durvju dienām 30. un 31. augustā, varēs klātienē iepazīties ar pasniedzējiem un aprunāties ar skolas administrāciju, nokārtot visas formālitātes, apskatīt deju skolas telpas un piedalīties izmēģinājuma nodarbībās.
Vairāk informācijas www.dejuskola.lv vai, zvanot uz administrācijas tālruni +371 26367748.
