"Jūrmalas festivāla 2024" noslēguma koncerts
2024. gada 20. jūlijā Dzintaru koncertzālē izskanēja "Jūrmalas festivāla" Galā koncerts, kurā bija dzirdamas skaistākās operu ārijas
FOTO: mūzikas mīļotāji bauda operu skaistākās ārijas "Jūrmalas festivāla" noslēguma koncertā
Sestdien, 20. jūlijā, Dzintaru koncertzālē izskanēja "Jūrmalas festivāla" Galā koncerts, kurā bija dzirdamas skaistākās operu ārijas
Koncertā dziedāja tenors Aleksandrs Antoņenko, soprāns Inga Kalna, vācu mecosoprāns Doroteja Bīnerte, itāļu bass Vitorio De Kampo, pie Jūrmalas festivāla diriģenta pults stājās Andrijs Jurkevičs no Ukrainas.
Pasaulē pazīstamais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko jau kopš Jūrmalas festivāla dibināšanas 2015. gadā ir festivāla Goda mākslinieks, savukārt Eiropā pieprasītās, izcilās soprāna balss īpašnieces Ingas Kalnas uzstāšanās Latvijā vienmēr ir gaidīts notikums. Daudzsološais vācu mecosoprāns Doroteja Bīnerte jau vairākkārt ir koncertējusi Latvijā, priecējot klausītājus vairākās programmās, bet 2022. gada Belvederes operdziedātāju konkursa publikas balvas ieguvējs itāļu bass Vitorio De Kampo pašlaik dzied galvenās lomas operteātros Itālijā un citviet pasaulē. Andrijs Jurkevičs ir operu diriģents ar starptautisku karjeru – viņš diriģējis izrādes tādos slavenos teātros kā Vīnes Valsts operā, Berlīnes Valsts operā, Bavārijas Valsts operā, ‘‘Gran Teatre del Liceu’’ Barselonā un Beļģijas Karaliskajā operā ‘‘La Monnaie’’.
Galā koncertā skanēja izlase ar ārijām, duetiem no pazīstamām un mazāk zināmām itāļu ‘‘bel canto’’, romantisma un verisma operām, kā arī fragmenti no Johana Štrausa un Franča Lehāra dzirkstošajām operetēm. Varēja dzirdēt Džuzepes Verdi operu ‘‘Dons Karloss’’, ‘‘Luīze Millere’’ dramatiskās ārijas un virtuozos koloratūru numurus no Džoakīno Rosīni un Gaetāno Doniceti operām. Aizkustinošo melodiju darinātājs, verisma komponists Džakomo Pučīni bija pārstāvēts ar iemīļoto operu ‘‘Bohēma’’, ‘‘Turandotu’’, ‘‘Madama Butterfly’’ un ‘‘Manona Lesko’’ fragmentiem. Programmā tika iekļautas ārijas no Amilkāres Ponkjelli un Frančesko Čilea operām, kā arī dzīves svinēšanas un valša elegances noskaņas ar Johana Štrausa ‘‘Sikspārņa’’, Franča Lehāra ‘‘Jautrās atraitnes’’ operešu fragmentiem.