Bērns kā produkts? Pašmāju influencēšanas un apmaksāto sadarbību aizkulises

Pēc šā sarīkojuma Latvijā populāri digitālā satura veidotāji cits pēc cita sāka paust savu viedokli, raisot diskusijas par to, ko piedzīvojuši influenceri, kuru bērni apbalvošanas sarīkojumā no skatuves nodēvēti par produktiem.

Kategorijā "Ģimene" mikro līmenī uzvarēja @amanda_gein, vidējā kategorijā – @santaniim, bet makro līmenī @rutadvinska, tomēr šajā kategorijā labākie digitālā satura radītāji netika apbalvoti. TV raidījumu vadītāja, digitālā satura veidotāja un triju meitu māmiņa Rūta Dvinska – uzvarētāja šajā kategorijā – žurnālam "Kas Jauns" precizē, ka, viņasprāt, nav nemaz bijis tā, ka bērni nodēvēti par produktiem. Viņa esot iepazinusies ar žūrijas pausto komentāru, kur viss ir pamatoti izskaidrots. Rūta gan nenoliedz, ka visu, kas no skatuves izskanējis, dzirdējusi nav, jo visapkārt notikusi čalošana un socializēšanās. Dvinska arī atgādina, ka saistībā ar bērniem digitālajā vidē jānodala divas ļoti būtiskas lietas. Viena no tām ir bērnu attēlu un video ievietošana no ikdienas dzīves sociālajos kontos, ko īsteno teju katri bērnu vecāki, un par šo tēmu ik gadu plaši tiek diskutēts gan sabiedrībā, gan plašsaziņas līdzekļos. Un otra pilnīgi atšķirīga tēma esot digitālā satura veidotāji, kas savas atvases iesaista komercsatura sadarbībās. Dvinska savus bērnus iesaista maksas satura veidošanā un, būdama mamma, uzsver, ka ne jau visām piedāvātajām sadarbībām piekrīt, bet gan visu rūpīgi izvērtē: “Šajā jautājumā mums ir savs iekšējais kompass, pēc kā vadāmies! Tajā ietilpst emocionālā inteliģence, empātija. Ir jājūt un jāsaprot. Tie satura veidotāji, kas ir manā lokā un strādā sociālajos tīklos, kur pelna naudu, tostarp iesaistot atvases, ļoti labi saprot, jūt un mīl savus bērnus.”

TV raidījumu vadītāja teic, ka tēmā par bērnu iesaisti komercsaturā ir atvērta diskusijām. “Var sanākt kopā dažādas institūcijas – Kultūras un Tieslietu ministrija, datu drošības speciālisti,  Bērnu tiesību aizsardzības centrs un diskutēt. Taču vienoties par to, ko gan vecākam darīt ar savu bērnu – likt vai nelikt viņu internetā –, nevar. Tā nav šo speciālistu kompetence, jo valsts institūcijām nav jāiejaucas ģimenes dzīvē. Bet diskusijas šajā virzienā ir vajadzīgas, un esmu par to, ka šī vide varētu kļūt sakārtotāka. Jo šobrīd runājam par kaut ko, kam nav skaidri definētas robežas. Mums valstī ir likumi, kuru ietvaros arī visi rīkojas. Likumu neviens nav pārkāpis – ja tā būtu, tad jau sen būtu saukts pie atbildības.” Dvinska, kas ir mamma piecus un sešus gadus vecām meitām, saka – abas darot tikai to, kas viņām pašām patīk. Savukārt viņas trešā bērniņa – vēl zīdaiņa – seja nekad nav parādījusies Dvinskas profilā komercreklāmās.

Beitika: “Mana izvēle un mana atbildība”

Pieredzes bagātā influencere Santa Lasmane, paužot savu viedokli par notikušo, teica: “Komunikācijas kļūdas vai apzināti pavirša pieeja – gada influenceru pasākums radījis milzu viļņošanos un daudz negāciju satura veidotāju vidū.” Pati gan pasākumā piedalījusies neesot, taču atsauksmes, protams, dzirdējusi – “par to, ka cilvēki, kuri ir ļoti tālu no satura veidošanas un sociālo tīklu mārketinga, uzņemas no “tribīnes” kaunināt tos, kas saturā “izmanto” bērnus. Apzīmējums “produkts”, kas attiecināms uz bērniem, vispār ir kaut kas!”

“Man gan nav saprotams, kāpēc tad tika veidota nominācija “ģimene”? Vai ģimene tagad vairs nav arī bērni? Vai, veidojot saturu, būs īpaši jādomā, kurš tajā “drīkst” parādīties un kurš ne? Un kāpēc šis nosodījums nāk no aģentūras, kas pati pelna no sadarbībām, ko veido blogeri ar bērniem?” neizpratnē ir Lasmane.

Savs viedoklis ir arī bijušajai raidījuma "Māmiņu klubs" vadītājai un divu bērnu māmiņai Kristīnei Beitikai, kas bija klātienē apmeklējusi apbalvošanas pasākumu: “Ir vērts vērst sabiedrības uzmanību uz to, kā sociālo tīklu saturā tiek izmantoti bērni. Esmu par to domājusi un pārrunājusi ar savām draudzenēm satura veidotājām. Tajā pašā laikā tā ir mana izvēle un mana atbildība.

Vai tas ir ētiski, un vai šāda drāma ir labākais, kā vērst jau tā jūtīgās sabiedrības daļu (īpaši jaunās mammas) uz šo vēstījumu? Ko varētu darīt citādāk? Tad slēdziet kategoriju “ģimene” vai nominējiet ģimenes bez bērniem, citus ģimeņu veidus. Izvērsiet kampaņu par to, kā vajadzētu veidot reklāmas. Tad kā aģentūra nedodiet darba uzdevumu, kurā aicināt parādīt bērnus. Veidojam reglamentu. Pieņemam likumu.”

Kā saka Beitika, viņas apmaksātās sadarbības esot viņas izvēle, un viņa neizmantojot bērnus kā produktu savas slavas celšanai. “Satura veidošana ir mana aizraušanās, kura bija vēl dinamiskāka, pirms man bija bērni. Mani bērni ir mana svarīgākā vērtība. Es nevaru iedomāties viņas neiekļaut savā stāstā, jo viņas šobrīd ir mana lielākā daļa dzīves!”

Ševeļovs: “Tā ir kutelīga tēma”

Nožēlu, ka tik “ļoti svinīgs un nozarei svarīgs pasākums” ticis “sarūgtināts ar neveiksmīgi izvēlētiem vārdiem no žūrijas puses”, paudis influenceru pētnieks Deniss Aleksandrs Ševeļovs: “Šādā karstumā un ažiotāžā vārdi un nianses pazuda, un balvām priekšsekojošā diskusija par šo problemātiku nonivelējās. Manuprāt, tā ir kutelīga tēma un prasa delikātu diskusiju. Es arī būtu sašutis, ja no visa saklausītu, ka manu atvasi sauc par produktu, lai arī saprotu, ka tā gluži nebija.” Viņš norādīja, ka pasākuma rīkotāji skaidrojuši – žūrijas vēstījumā pausts, ka ir manāma “tendence aizrauties ar bērnu nenoliedzamo jaukumu, nepamanot, ka nereti tieši viņus un ne sevi padarām par produktu, pakalpojumu un iniciatīvu vēstnešiem”.

Ieva Florence: “Man vienmēr ir izvēle”

Aktrise un aktīva digitālā satura radītāja Ieva Florence-Vīksne sarunā ar "Kas Jauns" atklāja savu nostāju par bērnu iesaisti reklāmu veidošanā un atspoguļošanā sociālajos tīklos: “Personiski es neatbalstu to, ka bērnus iesaista, lai reklamētu un pārdotu produktus sociālajās vietnēs. Protams, katrs vecāks pats izvēlas, ko un kā viņš dara. Es varu pastāstīt no savas pieredzes – vairākas aģentūras man sūtījušas piedāvājumus veidot reklāmas ar norādītām konkrētām vadlīnijām, kurās ir teikts, ka ir jāiekļauj bērna bilde ar konkrēto produktu. Šādos gadījumos vienmēr vaicāju, kādēļ ir šāds noteikums no pasūtītāja puses? Man vienmēr ir izvēle, vai gribu bērnu savā sociālajā dzīvē iekļaut un rādīt vai nē. Ne vienmēr es to izvēlos darīt. Bet man ir jautājums, kāpēc pasūtītājam satura vadlīnijās tas ir obligāts punkts?”

Ieva atklāj, ka vienmēr komunicējot, saskaņojot un vaicājot, kādos televīzijas sižetos vai kādos raidījumos viņas bērns varētu parādīties. “Tā ir mana atbildība par bērna nākotni. Un manā praksē ir bijis ļoti daudz gadījumu, kad es neļauju. Man ir bijis tā, ka nofilmē manu bērnu un neko nepaskaidro, tad eju klāt un jautāju, un neļauju izmantot savu bērnu šādā sižetā, jo tās ir manas tiesības. Vecāki varbūt nezina savas tiesības vai kaut kādā ziņā kautrējas aizstāvēt savus bērnus,” piebilst aktrise un saka: “Skaidrs, ka katram ir savi naudas pelnīšanas līdzekļi. Bet jebkurai aģentūrai Latvijā nevajadzētu veidot vadlīnijas, kur ir obligāti saturā jāiekļauj bērni. Iespējams, ka vecāki šo situāciju nevērtē kritiski, jo vienkārši domā, ka nekas jau nenotiks, ja bērns paņems rokās to mantiņu, viņu nobildēs, un viss būs kārtībā. Bet, ja pieslēdzam kritisko domāšanu un padomājam, kā tas ir no cita viedokļa, tad varbūt vairāk sāktu izvērtēt, vai tas tiešām ir vajadzīgs. Par šo visu ir jādiskutē digitālā satura veidotājiem, ministriem, likumdevējiem, likuma aizstāvjiem.”

Aktrise dēlu Leonardu nereti iekļauj savā digitāli veidotajā saturā un saka: “Pirms publicēju kādu attēlu ar bērnu, ļoti izvērtēju no dažādiem faktoriem, vai šie attēli man nākotnē neradīs pašai pārmetumus, ka esmu tos izvietojusi publiskajā telpā.”

Zalāns apzināti nerāda bērnus soctīklos

"Latvijas Loto" izložu vadītājs, "Radio Tev" balss, digitālā satura veidotājs un divu bērnu tēvs Lauris Zalāns izvairās publicēt atvases sociālo tīklu kontos. “Tas ir apzināts lēmums, ka nerādu bērnus publiski. Taču tajā pašā laikā man nav nekādu superlielo pretenziju, ja to dara citi. Katrs izpaužas tā, kā izdomājis izpausties. Es tā rīkojos, jo vados pēc savām sajūtām. Un šīs sajūtas ir superdārgas un sirdij tuvas, šī emocionālā sasaiste man neļauj likt publiski savus bērnus. Tajā pašā laikā paturu prātā – līdzko pieaugs, tā viņiem pašiem būs iespēja izvēlēties. Taču šobrīd man sirds to neļauj darīt, un manos sociālajos tīklos manu bērnu foto un video apzinātu ievietošanu neatradīsiet,” sarunā ar "Kas Jauns" saka Zalāns.

Ko saka speciālists?

Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs situāciju, kad vecāki savu bērnu attēlus un video jau kopš mazotnes ievieto sociālajos tīklos un dažos gadījumos iesaista pat reklāmas nolūkos, komentē šādi: “Viens no aspektiem ir saprātīgas rūpes par bērnu, kad ieteicams paturēt prātā, ka bērns kādā brīdī izaugs un viņam varētu būt cits viedoklis par to, kāda satura bildes ar viņu ir pieejamas internetā. Vecākiem jāpatur arī prātā, ka nākotnē bērns sāks studēt universitātē, pieteiksies darbā un par viņu tiks meklēta informācija internetā. Varbūt tas ir pietiekami nopietns apsvērums, kuru paturēt prātā, kad ģimenē tiek pieņemti lēmumi, kādos projektos bērnu iesaistīt vai kādas bildes likt privātajos kontos.”

“Tomēr jāņem arī vērā, ka mēs dzīvojam tādā laikā un pasaulē, kurā tā ir normāla parādība, ka mēs fotografējam savu dzīvi. Liela daļa cilvēku dokumentē savu dzīvi un liek internetā, un bērni ir daļa no šīs dzīves. Tā ir monētas otra puse,” norāda Konstantinovs. “Trešais aspekts – arī bērns ir personība. Reizēm bērniem patīk, ka viņus iesaista un parāda, bet mēdz būt arī otrādi – ka bērns pasaka, ka nevēlas, lai viņu bildē un ievieto sociālajos tīklos. Arī bērna viedoklim ir nozīme.”

Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs esot arī dzirdējis viedokli, ka bērnu attēlus nedrīkstot sociālajos tīklos ievietot drošības apsvērumu dēļ. “Reālajā dzīvē nav pierādījies, ka ir tādi riski. Internetam ir savi riski, bet ne šajā lietā. Ja arī bērna bilde ir redzama ģimenes profilā, tāpēc viņam nav kāds uzglūnējis,” uzskata psihoterapeits.