Aivara Vilipsōna 60. jubilejai veltītās izstādes "Talanta mirdzēšana" (ne)atklāšana
2024. gada maijā Aleksandra Čaka muzejā tika atklāta mākslinieka Aivara Vilipsōna 60. jubilejai veltīta izstāde "Talanta mirdzēšana"
Mākslinieks Vilipsōns nespēj atnākt uz paša jubilejas izstādes atklāšanu. Kāpēc?
Aizvadītās nedēļas nogalē Aleksandra Čaka muzejā tika atklāta mākslinieka Aivara Vilipsōna 60. jubilejai veltīta izstāde "Talanta mirdzēšana", taču pēdējā brīdī vajadzēja apzvanīt viesus, lai informētu, ka pasākuma vaininiekam ir saasinājušās muguras sāpes un viņš nespēs atnākt.
Žurnālam "Kas Jauns" sazinoties ar mākslinieku Aivaru Vilipsōnu, viņš apstiprina, ka šausmīgi sāpot mugura, ir grūti pārvietoties un līdz izstādei nemaz nevarētu ar tādām sāpēm aiziet. “Tāpēc arī neierados uz izstādes atklāšanu, ka ir saasinājums muguras sāpēm, saķēra nopietni. Viesiem pateicu, lai nenāk uz atklāšanu, jo izstādi varēs apskatīt visu vasaru,” viņš piebilst. Tā nu sanācis, ka tieši savas 60. jubilejas priekšvakarā, kas tiks atzīmēta 13. jūnijā, vispirms māksliniekam jāsaved kārtībā mugura. Pēc atgādinājuma, ka, topot vecākam, noteikti rūpīgāk jāattiecas pret veselību, viņš piekrītoši nosaka: “Es jau vairs neesmu sivēns pašā skrējienā!”
Nav nekāds brīnums, ka Vilipsōna izstāde atklāta tieši Aleksandra Čaka muzejā, jo sadarbība ar mākslinieku aizsākās 2002. gadā un turpinās līdz pat šodienai. Šajā muzejā, kas iekārtots kādreizējā dzejnieka dzīvoklī Lāčplēša ielā, trīs telpās ir izlikti Aivara Vilipsōna 60. jubilejas izstādes "Talanta mirdzēšana" mākslas darbi. Izstādi mākslinieks vēl paspēja pats iekārtot, pirms viņam bija radušās problēmas ar muguru.
Pirmajā telpā var vērot Vilipsōna krāsainos mākslas darbus, kas tapuši radinieces – sievas māsas rakstnieces Noras Ikstenas – romāna "Ūdens mirdzēšana" ilustrācijām, otrajā telpā ir skatāmi divi mākslinieka vecdarbi – grafikas. Vienā no darbiem "Jūsu kafija, mākslinieka kungs!" redzams pats Vilipsōns, kas sēž pie restorāna "Osiris" galda, bet otras grafikas nosakums ir "Vilipsōna susināšana".
“Mani mamma tikko kā izcēlusi no vannas, un divas vecenes nosusina mani paladziņā,” paskaidro darba autors. Savukārt trešajā telpā skatāma akrila/eļļas glezna, kuras nosaukums ir "auf Wiedersehen (uz redzēšanos)" un kura ir no mākslinieka darbu privātkolekcijas. Šo gleznu vairākkārt ļaudis vēlējušies iegādāties, taču viņus atturējis mākslas darba vēstījums – skats no morga, kur ir attēlots aizgājējs, kam kājas jau kļūst zaļganas, sedziņa virsū un kuru no loga apspīd saules zaķīši. “Mūsu mentalitātei tas varbūt nesaistās ar kaut ko jauku. Taču, nonākot morgā, jau ir baigi jauki, jo nav vairs jāmaksā par elektrību, apkuri un auto stāvvietām,” filozofiski aizdomājas mākslinieks.
Savukārt izstādi noslēdz 2002. gadā zīmēts Ziemassvētku apsveikums Čaka muzejam, no kura tapa pastkarte visiem muzeja draugiem un sadarbības partneriem. No apaļās Ziemassvētku eglītes bumbas pretī raugās pats Čaks. “Man arī pašam patīk šis apsveikums. Kad to biju uztaisījis, padomāju: “Cik es vispār esmu ģeniāls!”,” par jaunatklātās izstādes mākslas darbiem pastāsta mākslinieks.
Vilipsōns atklāj, ka reizēm arī aizstaigā līdz Čaka muzejam, jo viņam patīkot tā vieta un neesot tālu no iecienītā restorāna "Osiris". Vaicāts, vai šī vieta iedvesmo un varbūt var pat sajust Čaka auru, mākslinieks smejas: “Es esmu pārāk truls tips, lai tik dziļi domātu!”
