Kurai dzīvai radībai ir visgarākais genoms pasaulē? Ginesa rekordu grāmata pārsteidz
Sīka, necila paparde ir ieguvusi Ginesa rekordu – ar visgarāko zināmo genomu, tās DNS stiepjas garāk nekā Doma baznīcas torņa augstums.
Tikai piecu līdz desmit centimetru garā paparde Tmesipteris oblanceolate aug Jaunkaledonijā, Francijas aizjūras teritorijā Klusajā okeānā, kur nesen plosījās pamatiedzīvotāju nemieri.
Šā auga šūnas kodolā ir vairāk nekā 50 reižu vairāk DNS spirāles nekā cilvēkam. Ja tikai milimetru plato spirāli atritinātu, tā stieptos 106,68 metru garumā. Tādējādi par 7% pārspēts iepriekšējais rekordists, Japānā augošais ziedaugs Paris japonica. Pētījums publicēts žurnālā “iScience”.
“Mēs domājām, ka esam jau sasnieguši bioloģisko robežu. Mēs tiešām virzāmies uz bioloģijas galējībām,” pārsteigumu neslēpj pētījuma līdzautore Ilija Leiča no Karaliskā botāniskā Kjū dārza Anglijā. Viņa pieļauj, ka varbūt vēl kādai sugai varētu garāks DNS, bet robežai vajadzētu būt tuvu.
“Domāt, ka šī necilā izskata paparde lepojas ar 50 reizes vairāk DNS nekā cilvēki, ir pazemīgs atgādinājums, ka joprojām ir tik daudz, ko mēs nezinām par augu valsti, un ka rekordisti ne vienmēr ir ārēji visspilgtākie,” BBC citē Ginesa pasaules rekordu grāmatas galveno redaktoru Adamu Millvardu.
Līdz šim zinātnieki ir aprēķinājuši genoma garumu aptuveni 20 000 organismu, kas ir tikai neliela daļa no visa dzīvā uz Zemes. Pierādījumi liecina, ka garš genoms ir apgrūtinājums, jo tam gluži vienkārši nepieciešama vieta.
Tieši augiem ir garākie genomi, un masīvākie ir lēni augošos, daudzgadīgos augos, kuri nespēj viegli pielāgoties vides izmaiņām un konkurences cīņai. Garu genomu ir grūtāk kopēt, kas rada lielākas grūtības sevis pavairošanā. Tomēr Leiča pieļauj, ka varbūt tam ir kāda nozīme, kuru vēl neesam atklājuši.
