foto: Ekrānuzņēmums
Igaunijā novērots pamatīgs virpuļviesulis
Virpuļviesulis Igaunijā.
Trakā pasaule
2024. gada 26. maijs, 22:42

Igaunijā novērots pamatīgs virpuļviesulis

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Aizvadītajā dienā, 25. maijā, Igaunijā, Rietumviru apriņķī, novērots pamatīgs virpuļviesulis.

Meteorologs Kairo Kitsaks norāda, ka neparasto skatu viņš novērojis Simūnā, Rietumviru apriņķī, plkst. 15.36 pēc vietējā laika. Viņš pauž sajūsmu par notverto brīdi un norāda, ka "šī esot bijusi pirmā reize meteorologa karjerā, kad viņam izdevies ko tādu iemūžināt".

"Visas dabas parādības allaž novērotas Simunā. Iespējams, Jums drīz uz turieni nāksies pārvākties," norāda kāda Igaunijas pilsone, tāpat sajūsmas vārdus meteorologam pauduši citi iedzīvotāji, norādot, ka "notvertie kadri ir burvīgi" un "šis esot gadījies samērā liels virpuļviesulis".

Arī Latvijā aizvadītajā nedēļā, 20. maijā, novērota kāda interesanta dabas parādība, ko tautā dēvē par velna slotu. Kā liecina video fonā dzirdamajā Latvijas Radio "Dienas programmā" Arta Zviedra fiksētais laiks, tad video uzņemts plkst. 14.44, parādoties pirmajām lietus lāsēm Latvijā.

Daudzi "TikTok" lietotāji komentāros zem video pauduši sajūsmu par tajā redzamo skatu. Piemēram, kāda lietotāja tā arī pauž: "egh, šie skaistie lauku skati." Arī meterologs Toms Bricis dalījies ar Jāņa Krūmiņa video, kurā 20. maijā Allažos ir redzama iespaidīgā velna slota.

"Uz tuvojošās negaisa mākoņa fona izskatās kā īsts tornado no filmām," raksta Bricis.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs attiecīgās dabas parādības dēvē par velna slotām vai virpuļstabiem. Angliski tās sauc arī par putekļu velniem ("dust devil"), jo virpuļojošais vējš parasti ir redzams tikai tādēļ, ka tas pacēlis gaisā smiltis un citus putekļus.

Velna slotas līdzinās nelieliem virpuļviesuļiem jeb tornādo, taču tās veidojas atšķirīgos apstākļos. Velna slotas rodas tikai sausā un saulainākā laikā, bet virpuļviesuļi - zem gubu mākoņiem, parasti zem negaisa mākoņiem. Virpuļvējš izplatīts visā pasaulē, kā arī uz citām planētām. Velna slotas rodas, gaisam nevienmērīgi sasilstot saulainā laikā, dominējot lēnam vējam. Saules sasildītais gaiss no zemes virskārtas strauji ceļas augšup - cauri vēsākam gaisa slānim. Ja apstākļi ir piemēroti, rodas un pastiprinās gaisa riņķveida kustība.