Čārlzs un Diāna vēlējušies atsaukt kāzas, bet bijis par vēlu!

Princi Čārlzu un viņa līgavu mocījušas šaubas par izvēles pareizību. Iepriekšējā vakarā pirms laulību ceremonijas, princis savam padomdevējam atzinies, sakot vārdus: „Es to nespēšu”. Čārlzam bija sajūta, ka laulības nāk pārāk sasteigti, savukārt lēdija Diāna Spensere zinājusi, ka līgavainim aizvien ir spēcīgas jūtas pret Kamillu Pārkeri Boulzu.

Meijeres neautorizētā biogrāfiskā grāmata „Charles: Heart of a King” jau izraisījusi plašu ažiotāžu sabiedrībā. Autore citē prinča uzticības personas teikto, ka dienu pirms kāzām 1982. gadā topošais vīrs juties „izmisis”.

Čārlzam un Diānai pārāk maz laika bijis atvēlēts vienam otra iepazīšanai. Jau pēc neilgas draudzības viņi saderinājušies un piecus mēnešus vēlāk bijis noteikts kāzu datums. Princis atklājis, ka Diāna nav „jautrā lauku meitene, kādu bija iztēlojies”, bet, ka viņa ir sarežģīta personība un viegli ievainojama sieviete, kura turklāt vēl cieš no ēšanas traucējumiem.

Kāzu priekšvakarā Čārlzs ļāvies izmisumam un savam padomdevējam atzinies: „Es to nespēšu, es to nevaru izdarīt.”

Īsi pirms kāzām Diāna bija atradusi rokassprādzi, kas domāta Kamillai. Uz tās bija iegravēti iniciāļi „GF”. Pieņemts uzskatīt, ka šie burti apzīmējuši abu mīlnieku mīļvārdiņus – Gledisa un Freds –, kādus viņi bija devuši viens otram. Vēlāk pievienojās cita versija iniciāļu tulkojumam – „Girl Friday” (Meitene Piektdiena). Tādējādi liekot noprast, ka rotaslieta bijusi kā simbols, ka arī pēc kāzām princis nedomā saraut attiecības ar Pārkeri Boulzu, un turpinās slepus satikties.

Par princeses Diānas svārstīgo noskaņojumu, bailēm un ļaunajām priekšnojautām pirmskāzu laikā daudz rakstīts presē un grāmatās.

Biogrāfam Endrū Mortonam viņa savulaik norādīja, ka atzinusies māsām: „Es nevaru viņu precēt, es to nespēju izdarīt, tas ir absolūti neiespējami.”

Taču māsas norādīja, ka esot bijis par vēlu, lai Diāna grozītu savu lēmumu, jo viņas „seja jau rotāja dvielīšus” un citus suvenīrus, ko par godu karaliskajām kāzām bija saražojuši un izplatīja tirgotāji.

Meijere grāmatā norāda kādu būtisku aspektu: „Diānai nebija ne jausmas, ka arī viņas līgavaini bija jāpierunā doties pie altāra.”

Rakstniece cer, ka princim Čārlzam, kurš ir pirmais rindā uz troni, grāmata patiks, tomēr domā, ka tas ir „maz ticams”. Iespējams, ka plašāka sabiedrība patiesību tā arī nekad neuzzinās.

„Ir ļoti liela un būtiska atšķirība kā princi vērtē kā publisko tēlu un to, kāds viņš ir patiesībā un ko ir paveicis,” sarunā ar TV šova „This Morning” žurnālistiem norādījusi rakstniece. „Cilvēki parasti uzskata, ka viņš bijis noskaņots pret Diānu, taču daudzējādā ziņā viņi abi bija līdzīgi savā vēlmē padarīt visu labāku.”

Ierosmi sarakstīt grāmatu mis Meijere ieguvusi pēc tam, kad sagatavojusi materiālu žurnālam „Time”. Viņai bijis tik maz iespēju noskaidrot prinča paša viedokli, un viņa daudz kontaktējusies ar Čārlza draugu un paziņu lokā esošajiem ļaudīm.

„Viņš ir izcili žēlsirdīgs cilvēks ar vissarežģītāko vērtību sistēmu un filozofiju. To atspoguļoju arī šajā grāmatā,” norāda autore. Meijere ir pārliecināta, ka daļa sabiedrības princi vērtē negatīvi un uzskata par „naivu”, tikai pateicoties priekšstatam, kāds par viņu radies pēc pirmās laulības, kas nebija izdevusies. „Viens no pieņēmumiem ir, ka viņš bijis cinisks gados vecāks cilvēks, kurš ievilināja nevainīgu meiteni tādās attiecībās, kas nekad nebūs uz uzticību balstītas.”

Tāpat Meijere uzskata, ka runas par prinča Čārlza nākšanu pie varas esot pāragras, jo viņš ir no ģimenes, kurā visi bijuši lieli ilgdzīvotāji. „Kad viņš kāps tronī, ja vispār kāps, mēs iepazīsim, ka viņš ir stingras pārliecības cilvēks,” uzskata rakstniece un žurnāliste Ketrīna Meijere.