Indijā atrasta aizvēsturiska milzu čūska
Indiešu paleontologi Indijas rietumos Gudžarātā atraduši visu laiku lielākās čūskas fosilijas. Vasuki indicus dzīvojusi pirms 47 miljoniem gadu un sasniegusi 10 līdz 15 metru garumu.
“Vasuki bija majestātisks dzīvnieks,” ar bijību vēsta pētījuma līdzautors Debadžits Data. “Iespējams, tas bija maigs milzis, kas saritinājās, no ķermeņa izveidoja tādu kā lieveni un uz tā uzlika savu galvu."
Data norāda, ka sugas nosaukumā iemiesota simboliska nozīme – tā nodēvēta hindu mitoloģijā sastopamā milzu rāpuļa Vasuki vārdā. Čūskas pārakmeņojušās atliekas atrastas brūnogļu raktuvēs. Tās atrastas, kad Datam un profesoram Sunilam Badžpai laimējās paklupt uz 27 fragmentiem no daļēji labi saglabājušās mugurkaula.
Šis rāpulis uzplauka laikmetā, kad Zemes ainava izskatījās ievērojami atšķirīga no tās pašreizējā stāvokļa, un Āfrika, Indija un Dienvidamerika apvienojās kā savdabīga zemes masa. Tiek uzskatīts, ka Vasuki indicus bija plašs un cilindrisks korpuss, kas norāda uz spēcīgu un izturīgu uzbūvi.
Tajos aizvēsturiskajos laikos Vasuki mitinājās purvā, un klimats visas pasaules mērogā bija siltāks nekā mūsdienās. Iespējams, šī milzu čūska bija viena no briesmīgākajām plēsoņām laikā kopš dinozauru izmiršanas pirms 65 miljoniem gadu līdz pirms 23 miljoniem gadu parādījās megalodons – milzu haizivs 14,2 līdz 20,3 metru garumā.
Pētnieki spriež, ka Vasuki nav bijusi aktīva medniece, bet drīzāk uzbrukusi laupījumam gluži kā no slēpņa, kad tas pienācis gana tuvu, līdzīgi anakondām un lielajiem pitoniem. Pētījums publicēts žurnālā “Scientific Reports”.
Vasuki konkurē ar gigantisko boa, kuras fosilijas pirms vairāk nekā desmit gadiem atrastas ogļraktuvēs Kolumbijā. Šī žņaudzējčūska dzīvoja pirms 60 miljoniem gadu un bija 13 metru gara. Mūsdienās pasaulē garākā čūska ir tīklainais pitons Dienvidāzijā, kas bieži mēdz pārsniedz sešu metru garumu, bet rekordisti tuvojas desmit metriem. Smagākā un lielākā čūska ir zaļā anakonda Dienvidamerikā, kas var svērt pat 250 kilogramu.
