Skat, cik liela izaugusi aktiera Rūdolfa Plēpja mazmeita!
Leģendārā aktiera Rūdofa Plēpja mazmeita Marija Grieta izaugusi par skaistu jaunieti, un, kad kopā ar mammu Viktoriju Plēpi dodas ārvalstu ceļojumā vai apmeklē kādu sarīkojumu, viņas tiek noturētas par vienaudzēm - draudzenēm, nevis māti ar meitu.
Tas laiks, kad Marija Grieta varēja mīļi ieritināties vectētiņam Rūdim klēpī, ir beidzies. “Meita ir kļuvusi par manu labo roku dzīvē, palīdz visās lietās,” tā žurnālam "Kas Jauns" saka Viktorija Plēpe, kuras atvase jau kopš bērnības bijusi ar savu raksturiņu. “Marijai ir savs viedoklis, viņa saprot lietas, viņai reizēm citi cilvēki rūp vairāk nekā viņa pati. It īpaši pēdējā laikā, kad bija nepieciešams palīdzēt vectētiņam. Es pat nezinu, kā būtu iztikusi bez meitas stiprā rakstura un palīdzības,” ar meitu lepojas Viktorija.
Marijai Grietai šobrīd ir 16 gadu, viņa mācās par frizieri. “Tas ir viens no viņas sapņu darbiem. Viņa jau vairākus gadus mājās visām draudzenēm krāso un griež matus. Ko tik vēl visu viņa dara! Aizraujas ar rokdarbiem un glezno. Viņa jau ir atradusi arī veidus un iespējas, kā ar saviem talaniem piepelnīties. Ja godīgi, kad meita pabeidza pamatskolu, pat nezinājām, kur iet tālāk mācīties, jo neviena skola nepiedāvā tik plašu klāstu, ko apgūt,” viņa atklāj.
Viktorija Plēpe novērojusi, ka cilvēki, kas satiek mammu kopā ar meitu, sākotnēji abas notur par draudzenēm vai māsām. “Kad braucam pāri robežai, tad robežsargs vaicā, kādas mums ir attiecības, kāpēc es vedu šo nepilngadīgo bērnu pāri robežai. Kad atbildu, ka tā ir mana meita, tad robežsargs izbrīnīts skatās. Varbūt tas tā naivi skan, bet mēs patiešām esam kā labākās draudzenes. Meita zina, ka es vienmēr būšu viņai blakus, un viņa vienmēr būs man līdzās, un to viņa ir pierādījusi, beidzamos gadus palīdzot. Man arī prieks, ka meita jau ir patstāvīga, viņai ir sava dzīve, savi draugi. Nebija grūti viņu palaist savā dzīvē. Vēl nesen ar meitu runājām, kā būs nākotnē, jo mēs esam bijušas tik ārkārtīgi tuvas un visu laiku abas kopā,” bilst Plēpe un norāda: “Ja tavam bērnam, kad viņš ir pieaudzis, tevi nevajag, tad esi izdarījis labu darbu, jo viņš ir kļuvis laimīgs un patstāvīgs. Ja tavam bērnam visu laiku tevi vajag, tas nozīmē, ka neesi viņu izaudzinājis. Un, ja bērns tevi no pats grib satikt, ko vēl vecākiem dzīvē vairāk vēlēties?”
Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" dubultnumurā!
