Kas mantoja profesora Ābrama Kleckina 2022 kaķus?
Līdz ar grāmatas par profesoru, kinozinātnieku un sabiedriski aktīvu darbinieku Ābramu Kleckinu nākšanu klajā sabiedrībā aktuāls kļuvis jautājums, kur pēc slavenā Latvijas žurnālistu skolotāja nāves palika viņa iespaidīgā kaķu kolekcija un 24 000 grāmatu?
Ābrams Kleckins bija pasniedzējs vairākām paaudzēm Latvijā pazūstamu televīzijas, radio un drukātās preses žurnālistu, politiķu, uzņēmēju un citām sabiedrībā pazīstamu personību. Viņam bijis vairāk nekā 2500 studentu. Kleckins ar sievu ilggadējo Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas docenti Fainu Didiču, ko visās intervijās dēvēja par Annu, dzīvoja galvaspilsētas centrā Ģertrūdes ielā, bet atpūsties brauca uz vasarnīcu Jūrmalā.
Ābrams Kleckins Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļā nostrādāja vairāk nekā 40 gadus, Didičas darba mūžs Latvijas Universitātē bija vairāk nekā 30 gadi. Viņa bija viena no pirmajām pasniedzējām toreizējās Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Bibliotēku zinātnes un bibliogrāfijas katedrā.
Solījumi Ābramonkulim izpildīti
Pārim nebija bērnu, taču viņiem izveidojās sirsnīgas attiecības ar ģimenes draugu atvasēm, vēsta žurnāls "Kas Jauns". Nesen iznākušajā grāmatā "Ābrams Kleckins laikabiedru atmiņās" Kleckinu pāra ģimenes draugu atvase Nataļja Bragiļevska atklāj, ka ir mantojusi iespaidīgo Kleckinu ģimenes kolekciju – pavisam 2022 dažāda izmēra kaķu figūras. Par kaķu kolekciju rūpējusies lielākoties Ābrama sieva. Kaķus Kleckinu pārim veda un dāvināja arī draugi un kolēģi no pasaules ceļojumiem. “No visiem saviem braucieniem, ceļojumiem Ābramonkulis veda mājās suvenīrus – mazus kaķīšus. Daļa no tās kolekcijas tagad atrodas manā birojā, daļa mājās, jo es Ābramonkulim apsolīju kolekciju saglabāt. Vēlos atrast šai kolekcijai kādu īpašu, tematisku vietu, jo Ābramonkulis vēlējās, lai tā būtu apskatāma arī citiem cilvēkiem, tā pieminot Annu,” grāmatā par Kleckinu stāsta Bragiļevska.
Tāpat visā galvaspilsētā slavena bija Ābrama Kleckina iespaidīgā bibliotēka – grāmatu plaukti no grīdas līdz griestiem. Tiek lēsts, ka bijis pavisam 24 000 grāmatu. Jautājums par Kleckina bibliotēkas pārņemšanu bijis ļoti smags. Sākotnēji profesors Juris Rozenvalds rūpējās, lai daļa no šā krājuma, tās vērtīgākās grāmatas, nonāk Latvijas Universitātes bibliotēkā. Arī otra daļa Kleckina bibliotēkas grāmatu atrada sev īstos saimniekus.
Nevienu sev īpaši tuvu nelaida
Pēc tam kad 2021. gada 23. augustā Ābrams Kleckins aizgāja mūžībā, runāja, ka viņa ģimenes īpašumus ir mantojis mediju eksperts, pasniedzējs un kolēģis Aleksandrs Mirļins. Tiesa gan, sarunā ar "Kas Jauns" Mirļins atklāj, ka neko no sava kolēģa neesot mantojis.
Viņš arī piebilst, ka, runājot par privāto dzīvi, Ābrams nevienu sev klāt diži neesot laidis. “Man ir paveicies ar savu profesoru, jo gandrīz 20 gadu pavadījām vienā katedrā, mūsu galdi atradās viens otram līdzās. Mēs arī dzīvojām kaimiņos – es Stabu, viņš Ģertrūdes ielā. Es savas lekcijas plānoju tā, lai tās sakristu ar viņējām. Un tad mēs rudeņos varējām kopā aiziet līdz pat fakultātei, kas tobrīd atradās Visvalža ielā. Tā kā Ābramam nebija bērnu, iespējams, viņš redzēja mani kā savu dēlu, lai gan tas ir par stipru teikts, drīzāk kā tuvu cilvēku, kas gados jaunāks. Kad aizgāja sieva, viņam bija ļoti grūti. Un tad vairāki bijušie studenti ciemojās pie viņa Ģertrūdes ielā. Arī es biju viens no tiem, kas līdz pēdējam ciemojās pie Ābrama, bet nekādā gadījumā negribu sevi īpaši izcelt,” par attiecībām ar profesoru stāsta Mirļins.
Runā, ka Kleckinam piederošos nekustamos īpašumus – dzīvokli Ģertrūdes ielā un vasarnīcu Jūrmalā – mantojusi Kleckina un viņa sievas Fainas Didičas draugu meita. “Vasaras māja Jūrmalā mums bija īpaša vieta, jo Ābrams tajās uzņēma ne tikai radus un draugus, bet arī delegācijas, kolēģus, kino cilvēkus. Mājiņa bija celta trīsdesmitajos gados Jūrmalas vasaras māju stilā, nedaudz no jūgendstila, ar skaistiem verandas rotājumiem. Šeit Ābramam patika uzņemt viesus labāk nekā Rīgā, jauka, pat nedaudz intīma atmosfēra, mājā visapkārt – senas mēbeles, netālu – jūra. Tāda izteikti latviska vieta, antīka, romantiska. Viņiem abiem ar sievu ļoti patika doties uz jūru. Ābramonkulis gandrīz līdz pat mūža galam daudz skrēja, īpaši – gar jūru,” atmiņās dalās Kleckinu ģimenes draugu atvase Nataļja Bragiļevska.
