Komēta, kas lielāka par Everestu, šomēnes būs ieraugāma ar neapbruņotu aci

Ledainais objekts ir Halija tipa komēta, kas savu ceļojumu orbītā veic reizi 71,3 gados. Astronomi uzsver, ka šis debesu ķermenis, visticamāk, cilvēcei draudus neradīs.

"Tā varētu būt pietiekami spilgta, lai to varētu saskatīt ar neapbruņotu aci vai ar binokli, taču tas nenozīmē, ka tā būs ļoti tuvu," stāsta astronoms Tedijs Kareta. Tas ir tāpēc, ka tā vienkārši ir ļoti spoža."

Zinātnieku aprindās labāk pazīstama ar nosaukumu "12P/Pons-Brooks", tā sauktā "velna komēta" pirmo reizi tika atklāta 1812. gadā, pēc tam tā atkal tika pamanīta 1883. gadā.

Saskaņā ar Lielbritānijas Astronomijas asociācijas datiem tā tiek uzskatīta arī par vienu no aptuveni 20 citām komētām ar aktīvu ledus vulkānu. Aukstās vulkāna komētas satur ledus, putekļu un gāzu maisījumu, kas pazīstams kā kriomagma, un to ieskauj gāze, kas izplūst no iekšpuses.

Komēta ieguva savu nosaukumu "velns", kad astronomi pamanīja "ragus" ap tās kodolu, un daži to salīdzināja ar Millenium Falcon kosmosa kuģi no filmas "Star Wars".

Lai gan komēta un tās zaļā nokrāsa jau ir pamanīta naksnīgajās debesīs, eksperti saka, ka tuvāko nedēļu laikā tā kļūs vēl spožāka. Komēta ļoti ātri izgaismojas un pēc tam izdziest līdz iepriekšējam spilgtumam. Tieši šie neparastie uzliesmojumi padara to tik interesantu zinātniekiem.

Komēta pārvietojas no Andromedas uz Zivju zvaigznāju. To darot, komēta virzās garām spilgtām zvaigznēm, noteiktos datumos ļaujot to ieraudzīt. 31. martā "12P/Pons-Brooks" atradīsies tikai 0,5 grādus no spožās zvaigznes "Hamal".

Taču Karaliskās Astronomijas biedrības izpilddirektora vietnieks Dr Roberts Masijs stāsta, ka pat tad, ja komēta kļūst požāka, to joprojām varētu būt grūti saskatīt, piebilstot, ka pamatinstrumenti, piemēram, mazie teleskopi, ļoti palīdzētu.