Kosmosā atklāts neticami izsalcis melnais caurums, kas katru dienu "apēd" Sauli
Kosmosa tālēs zinātnieki ir atklājuši līdz šim visspilgtāko objektu — kādu kvazāru, kurā rekordātri aug milzīgs melnais caurums, kas ik dienas “aprij” Saules masai ekvivalentu matērijas daudzumu, vēsta žurnāls “Nature Astronomy”.
Kvazārs J0529-4351 atklāts dienvidu puslodes Gleznotāja zvaigznājā un atrodas apmēram 12 miljardu gaismas gadu attālumā no Zemes. Matērija, kas tiek pievilkta šī kvazāra neticami “ēdelīgajam” melnajam caurumam, izstaro tik lielu enerģiju, ka šis kvazārs ir 500 triljoniem reižu spilgtāks nekā Saule un 10 000 reižu spožāks nekā mūsu galaktika Piena ceļš, kurā ietilpst simtiem miljardu zvaigžņu.
Zinātnieki lēš, ka šajā milzu melnajā caurumā, kas ir apmēram Saules sistēmas lielumā, ir sakoncentrēta masa, kas atbilst 20 līdz 25 procentiem Piena ceļa galaktikas masas un 15 līdz 20 miljardiem reižu pārsniedz Saules masu.
Pirmo reizi šo kvazāru fiksēja ar “Schmidt” teleskopu 1980. gadā, taču par kvazāru atzīts tikai pērn, pateicoties novērojumiem, ko veica Čīles Paranalas observatorijā uzstādītais “Very Large Telescope” astoņu teleskopu komplekss, kas pieder Eiropas Dienvidu observatorijai.
“Tas ir pārsteidzoši, ka tas bija palicis nezināms līdz šodienai, kad mēs jau zinām par miljonu mazāk iespaidīgu kvazāru. Tas līdz šim brīdim burtiski atradās mūsu acu priekšā,” izteicās Austrālijas Nacionālās universitātes astronoms Kristofers Onkens.
Kvazārs ir aktīvas galaktikas kodols tā attīstības sākuma stadijā, kas izstaro milzīgi lielu enerģiju.
