"Neskumsim - tas nepavisam nebūtu kulakoviski," komponista Jura Kulakova sieva Laura saka paldies par rūpēm un atbalstu

"Mīļie draugi, mīļie Jura draugi, mīļā Latvija. Paldies par bezgalīgo atbalstu, sirdssiltumu un rūpēm, ko esmu saņēmusi un sajutusi šajās ārprātīgi grūtajās dienās," savā ierakstā saka viņa.

"Manā telefonā ir simtiem ziņu no jums – piedodiet, bet es neesmu spējusi tās visas izlasīt, kur nu vēl atbildēt. Taču vēlos, lai jūs zināt, ka tās man ir palīdzējušas izturēt un iet, un darīt to, kas ir jādara, lai mēs visi varētu pavadīt Juri viņa pēdējā šīs zemes gaitā tā, kā viņš to būtu gribējis – ar mūziku, protams, kā gan citādi, vai ne?"

Laura atgādina, ka atvadas no Kulakova notiks sestdien, 17. februārī, no pulksten 9 Jurim tik mīļajā Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā Vecrīgā: "Nesiet viņam reibinoši smaržīgas un mirdzoši baltas lilijas un rozes – tās viņš mīlēja visvairāk."

"Nu, un man taču jums nav jāsaka, ka Juris jau nemaz nevar tā vienkārši aiziet un vairs nebūt. Juris ir nemirstīgs - tieši tik, cik nemirstīga ir viņa mūzika. Vakar, šodien, rīt un mūžībā līdz laika galam. Tāpēc neskumsim - tas nepavisam nebūtu kulakoviski. Klausieties, draugi, Jura radīto mūziku, kurā neviena nots nav nejauša - viņš dzīvo un dzīvos tajā vienmēr kopā ar mums. 
Un, ziniet, vēl ko jums teikšu - ausieties, draugi, uzmanīgi uz debesu pusi. Tas ir pilnīgi droši, ka Juris jau tur rīko kādu pamatīgu rokenrolu!" bilst Kulakova atraitne.