Latvieši brauc uz Turciju veikt bārdas transplantāciju. Cik tas maksā?
Autobraukšanas instruktors Ronalds Burnickis, kas pazīstams ar saviem autovadīšanas prasmju uzlabošanas padomiem sociālajos tīklos, autoskolas un mācību platformas BAVA izveidotājs, ir viens no retajiem vīriešiem Latvijā, kurš veicis bārdas transplantāciju.
Nesen Ronalds atgriezās no Turcijas, kur viņam veiktas vairākas plastiskās operācijas. Vispirms viņam salaboja hokejā lauzto degunu, bet pēc tam Ronalds tika pie jauniem matiem un bārdas! Nu, kad pagājis mēnesis pēc operācijas, par savu jauno izskatu viņš pastāsta žurnālam "Kas Jauns".
Kā saglabāt jaunību
Skaidrs, ka ar kādreiz salauztu degunu nav diez ko komfortabla dzīve – gan deguns šķībs, gan apgrūtināta elpošana. Tāpēc deguna plastiskā operācija jeb rinoplastika ir saprotams lēmums. Bet kāpēc vīrietim spēka gados, kad mati vēl nav pat atkāpušies, veikt matu transplantācijas operāciju? Un ne tikai to – arī vēl pārstādīt bārdu?
“Doma par matu transplantāciju galvā sēdēja jau sen. Personīgi man gribas maksimāli ilgāk “saglabāt” jaunību, un, ja to ir iespējams izdarīt, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, kāpēc gan ne? Pēc tam kad publiski dalījos ar visu procesu "Instagram" un "TikTok", biju pārsteigts, cik daudz vīriešu man vaicāja par to – kāds bija process, kādas izmaksas, kāda pieredze ar transplantāciju Stambulā. Tā ka interese par šo ir liela, arī gribētāju to izdarīt ir daudz,” stāsta Ronalds Burnickis.
Viņš par bārdas pārstādīšanas iespējām pats nebija daudz interesējies un par to, ka iespējamas arī šādas ķirurģiskās procedūras, uzzinājis no savas draudzenes Signes. “To visu atstāju Signes ziņā. Viņu vienmēr ir interesējis “mākslīgais skaistums”, viņa šajā lauciņā visu ir kārtīgi izpētījusi. Līdz ar to šādās lietās klausu viņas ieteikumiem un viedoklim. Arī ikdienas sevis kopšanā viņa man dod daudz vērtīgu padomu,” paskaidro autoinstruktors, sakot, ka tieši Signe arī bijusi tā, kas ieteikusi šīs operācijas veikt Turcijā, kas ir zināma ar savām augstas klases plastiskās ķirurģijas klīnikām.
Nieka 6000 eiro!
Vispirms tieši Ronalda draudzene Signe jau kādu laiku bija domājusi sev veikt rinoplastiku un sākusi interesēties, kurš šo operāciju varētu izdarīt Latvijā.
“Diemžēl tuvākais pieraksts uz konsultāciju bija pieejams tikai aprīlī. Zināju, ka viens, tagad jau mūsu kopējais draugs, brauc taisīt operāciju uz Stambulu, tāpēc Signei ierosināju parunāties arī viņu, lai viņš pastāsta savu pieredzi. Tad Signe izpētīja Stambulā esošās "Voila Clinic" atsauksmes un visu informāciju, kas ir pieejama interneta vidē, un izdomājām noriskēt. Tā kā rinoplastiku sev vēlējos veikt jau sen, jo no hokeja laikiem deguns bija pamatīgi cietis, izdomājām, ka ir pienācis īstais brīdis to izlabot. Tā nu abi devāmies uz Turciju,” stāsta Ronalds.
Burnickis neslēpj, ka visas viņam veiktās operācijas izmaksāja vien nieka 6000 eiro. Kāpēc “nieka”? Tāpēc, ka šajā cenā iekļautas aviobiļetes turp un atpakaļ, operācijas, klīnikas sarūpēta pieczvaigžņu viesnīca 10 dienām, brokastis, transfērs no un uz lidostu, transfērs uz visām nepieciešamajām konsultācijām, operācijām (pēc tām, protams, nogādāja atpakaļ uz viesnīcu), kā arī nepieciešamie medikamenti.
Ronaldu pārsteidza augstais serviss un apkalpošanas līmenis. “Pirmkārt, mūs vadāja ar ļoti ērtiem "Mercedes" busiņiem. Otrkārt, visu laiku līdzi brauca tulks, mūs pieskatīja, izvadāja pie ārstiem un visu sīki un smalki izskaidroja.
Sajūta bija tāda, it kā paša mamma aiz rociņas visur izvadā un ne par ko nav jādomā.
Treškārt, kad bijām viesnīcā, trīsreiz dienā nāca māsiņas, mainīja apsējus, deva zāles, mērīja asinsspiedienu un ļoti rūpīgi pieskatīja mūsu veselību. Ceturtkārt, bija kopējs čats, kurā jebkurā brīdī varēja uzdot interesējošos jautājumus vai palūgt, ja kaut kas nepieciešams,” savā pieredzē dalās Ronalds, sakot, ka visi ārsti un medicīnas personāls bija vietējie no Turcijas.
Vai viņu sākumā neizbrīnīja nosauktā pakalpojuma summa – 6000 eiro? Vai nešķita aizdomīgi lēti? “Jā, tas noteikti likās aizdomīgi lēti. Ja nebūtu drauga, kuram jau bija pieredze ar operāciju Stambulā, šaubos, ka būtu apsvēruši šādu iespēju. Bet tagad, jau pēc tam, kad pats esmu to “izbaudījis” uz savas ādas, noteikti varu pateikt – mana pieredze bija laba un ar visu esmu apmierināts,” paskaidro autoinstruktors.
Plastisko operāciju Meka
Turcijā Ronalds un Signe pavadīja desmit dienas. “Trešajā dienā mums abiem bija deguna operācija – Signei to taisīja pirmajai, man uzreiz pēc viņas. Ceturtajā dienā man bija jādodas uz matu un bārdas transplantāciju. Protams, ka pēc deguna operācijas šo procesu nebija viegli izturēt. Visa procedūra aizņēma gandrīz septiņas stundas. Bija pagrūti nogulēt uz kušetes ar degunu uz leju, bet, tā kā tam biju piekritis, atkāpšanās ceļa vairs nebija,” pasmaida Burnickis.
Par atlabšanu pēc operācijām viņš teic, ka tā bijusi vieglāka, nekā domājis: “Runājot par matiem un bārdu, sāpes bija tikai tad, kad ielaida narkozi. Dūrienu bija tiešām ļoti daudz, un tajā brīdī bija sajūta, ka kāds no visa spēka plēš tev ārā matus. Pēc procedūras un turpmākā gaitā īpašas sāpes nejutu. Par degunu – sajūta, kamēr no tā neizņēma silikona caurulītes, bija tāda, ka deguns ir pilns ar iesnām, kuras nevar izšņaukt. Diezgan nekomfortabli. Bet pēc izņemšanas jau bija daudz vieglāk un beidzot varēju sākt elpot caur degunu. Par pašām sāpēm – neteiktu, ka tās bija izteiktas, vairāk gan tas bija diskomforts. Man jau ir divas reizes operēts celis, un nakts pēc ceļa izoperēšanas nav salīdzināma ne ar deguna, ne matu un bārdas transplantāciju.”
Gan Ronalds, gan viņa draudzene Signe ir apmierināti ar veiktajām plastiskajām operācijām. “Signe bija pārsteigta, ka Turcijā ir tik attīstīta medicīna, ka ir tik labs serviss. Viņa jau iepriekš Latvijā bija veikusi divas plastiskās operācijas un turpmāk noteikti dosies tikai uz Stambulu,” nosaka Ronalds un piebilst – to, ka Turcijā ir augsti attīstīta plastiskā ķirurģija, varēja lieliski secināt pēc redzētā Stambulas lidostā: “Pamanīju ļoti daudz vīriešu, kas veikuši matu transplantāciju. Bija arī pa kādam, kas bija taisījuši deguna rinoplastiku, bet to skaits bija nesalīdzināmi mazāks.”
Rezultāts būs redzams pēc gada
Pēc plastiskajām operācijām pagājis mēnesis. Kad pārstādītie mati un bārda būs “gatavi lietošanai”? “Grūti spriest, kāds vispār būs rezultāts un vai šis process būs bijis tā vērts. Pagaidām jaunie mati aug ļoti lēni. Rezultātu varēs vērtēt pēc pusgada, jau nopietnāks būs tikai pēc gada,” skaidro Ronalds un izstāsta, ar kādām neērtībām tagad nākas saskarties: “Trīs mēnešus nedrīkst vilkt cepuri. Reizēm ļoti prātīgi mēģinu uzlikt kapuci, jo ārā taču ir ziema, sniegs un ir auksts.
Pret jaunajiem matiem pagaidām ir jāizturas ļoti saudzīgi, bet tie noteikti nesāp. Vaigi, kur transplantēti mati bārdai, gan ir jutīgi, un reizēm ir nekomfortabla sajūta.
Taču tas noteikti nav nekas neizturams. Matus un bārdu nedrīkst griezt, izmantojot bārdas vai matu mašīnīti. Var lietot tikai šķēres. Diemžēl, ja gribas labāku rezultātu, matus un bārdu ar mašīnīti nav ieteicams apstrādāt agrāk par sešiem mēnešiem. Par ķemmēšanu nav jāuztraucas, jo pagaidām uz galvas nav ko ķemmēt. Bet pēc rinoplastikas nedēļu bija jāmasē deguns un mēnesi nedrīkstēja nesāt brilles.”
