Nobela prēmijas laureāts literatūrā nepareizi uzraksta kādu vārdu. Kādēļ kļūda sanākusi tik amizanta?
foto: EPA/Scanpix
Juns Fose Nobela prēmijas saņemšanas ceremonijā
Slavenības

Nobela prēmijas laureāts literatūrā nepareizi uzraksta kādu vārdu. Kādēļ kļūda sanākusi tik amizanta?

Jauns.lv

Komiskā situācijā nokļuvis šā gada Nobela prēmijas ieguvējs literatūrā, kurš pamanījies kļūdīties pareizrakstībā — turklāt vārdā, par ko viņam šī prēmija piešķirta!

Nobela prēmijas laureāts literatūrā nepareizi uzra...

Tradicionālajā autogrāfa uzrakstīšanā uz Stokholmas Nobela muzeja krēsla norvēģu dramaturgs June Fose pamanījās kļūdīties vārdā “literatūra”, to uzrakstot norvēģu valodā ar vienu “t”, kaut gan pareizi jābūt ar diviem.

Kad viņam norādīja uz kļūdu, rakstnieks neapjuka. “Tagad redzu, ka steigā pieļāvu kļūdu. Tīrā pārrakstīšanās. Protams, es zinu, kā norvēģu valodā jāraksta vārda “literatūra”, iespējams, mani nedaudz samulsināja angļu valodas ortogrāfija. Taču arī ar to es mierīgi spēju dzīvot,” viņš sacīja izdevumam "Verdens gang".

Foses grāmatas labi pārdotas Vācijā, un varbūt misēkli ietekmēja vārda “literatūra” rakstība vācu valodā, kur lieto vienu “t”. Turklāt Nobela prēmijas saņemšanai viņam daudz nācies rakstīt angļu valodā, un, iespējams, arī tas nedaudz sajaucis galvu. “Tā kā viņi pat gribēja, lai “Septoloģiju” nolasu angļu valodā, vienkārši domāju, ka izvēlējos rakstīt angliski, jo tas ir tik vienkārši.” Rakstnieks atzina, ka vajadzēja domāt par autogrāfa uzrakstīšanu norvēģiski, tā kā iepriekšējā literatūras prēmijas laureāte Annija Erno vārdu “literatūra” uzrakstīja dzimtajā franču valodā.

Jauns.lv jau vēstīja, ka, paziņojot par Nobela prēmijas literatūrā piešķiršanu Fosem, kura lugas ir starp visvairāk iestudētajiem mūsdienu autoru darbiem Eiropā, Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija norādīja, ka tā piešķirta par "viņa inovatīvajām lugām un prozu, kas sniedz balsi neizsakāmajam".

64 gadus vecā norvēģa lugās bieži nepateiktais atklāj vairāk nekā uzrakstītais, un viņa darbus nereti salīdzina ar īra Semjuela Beketa darbiem, jo tie ir minimālistiski, paļaujas uz vienkāršu valodu, izmantojot tās ritmu, melodiju un klusumu.

Foses slavenākie darbi ir kritiķu atzītais 1989.gada prozas darbs "Naustet" ("Laivu māja"), kā arī 1995.-1996.gada "Melancholia I" un "Melancholia II" ("Melanholija I" un "Melanholija II").

Jau vairākus gadus Foses vārds izskanējis starp iespējamajiem Nobela prēmijas saņēmēju vārdiem.

Šogad janvārī Valmieras drāmas teātrī pirmizrādi piedzīvoja Reiņa Suhanova iestudētā Foses luga "Vārds". Jaunajā Rīgas teātrī Romāns Birmanis savulaik ir iestudējis Foses darbu "Rambuku", bet Dailes teātrī Mihails Gruzdovs iestudējis lugu "Sapnis par rudeni".

Nobela prēmijas saņēmējs iegūst medaļu un prēmiju 11 miljonu Zviedrijas kronu (apmēram viens miljons eiro) apmērā.

Pērn Nobela balva literatūrā piešķīra franču rakstniecei Annijai Erno, pagodinot viņu par "par drosmi un klīnisko asumu, ar kādu viņa atklāj saknes, atsvešināšanos un personīgās atmiņas kolektīvos ierobežojumus".