Kiviča dēla mamma Dana Dombrovska cīnās par bērna veselību

Viens no šīs vasaras centrālajiem notikumiem Latvijas kultūras dzīvē bija Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes leģendārās rokoperas "Lāčplēsis" atgriešanās uz skatuves atjaunotā versijā.

Skatītāji novērtēja arī krāšņos tērpus, ko šai izrādei veidoja Anna Muna. Nu vērienīgais tērpu mākslinieces veikums skatāms arī izstādē. To atklājot, savā svinīgajā uzrunā māksliniece par iedvesmu teica paldies savam dēlam Kristoferam un norādīja, ka kolekcijas panākumi ir veltīti viņam. “Kad es sākotnēji domāju, kā to paveikt, dēls teica: “Tu to vari!”” Nu šie vārdi biežāk nekā jebkad agrāk Annai jāatkārto savam dēlam. Tikai retais izstādes atklāšanā nojauta, kā patiesībā jūtas māksliniece, kurai šobrīd pats galvenais ir mīļotā dēla veselība.  

Pārdzīvojums un pārbaudījums

Mākslinieces Danas Dombrovskas un mūziķa Andra Kiviča dēls Kristofers Pauls Kivičs šoruden atzīmēja savu 18. dzimšanas dienu. Jaunietis gan šobrīd nav mājās, jo atgūst spēkus un dzīvesprieku kādā atveseļošanās iestādē, tāpēc dzimšanas dienas atzīmēšana ar tuvākajiem cilvēkiem vēl tikai priekšā.

Kad 2005. gada rudenī pasaulē nāca Kristofers, Danai bija 27 gadi. Tolaik teju visa Latvija sekoja līdzi Danas un skandalozā mūziķa mīlasstāstam, kas beidzās ar šķiršanos, kad Kristofers Pauls bija vien tikai gadu un trīs mēnešus vecs. Kad Dana un Andris (tolaik iepazinies ar Madaru) izšķīrās, Kristofers palika dzīvot ar mammu, un, kā Dana stāsta, dēla audzināšanā ļoti liels atbalsts un palīgs ir bijusi arī viņas pašas mamma. Lai arī Andris ir interesējies par dēla audzināšanu, Dana nav koncentrējusies uz šo atbalstu, bet gan uz saviem spēkiem un varēšanu, lai izskolotu un izaudzinātu dēlu. “Man ir jābūt dēlam kā mātei, kā tēvam, kā it visam. Šī ir tā tēma, ko nevēlos kustināt. Es skatos uz to, ko pati varu izdarīt, – uz savu varēšanu – un negaidu ne no viena atbalstu. Kristofers nu jau ir liels, un viņu abu attiecības ir dēla pārziņā,” Kas Jauns vaicāta, vai šobrīd iespējams paļauties arī uz bērna tēva atbalstu, nosaka māksliniece.

Savulaik intervijā "Kas Jauns", stāstot par savām atvasēm, Andris Kivičs neslēpa, ka viņa vecākais dēls izdzīvo trauksmaino pusaudžu vecumu un gāž podus un tēvam ir jābūt modram, lai sajustu un saprastu, kurā brīdī pieslēgties, lai aprunātos un sniegtu noderīgu padomu.  

Šā gada septembrī Dana savā "Facebook" profilā bija ierakstījusi vēstījumu, ka viņas nu jau pilngadīgais zēns ir darba meklējumos.

Pirms tam Andris Kivičs kādā no televīzijas raidījumiem jau bija informējis sabiedrību, ka dēls no viņa mantojis mīlestību uz mūziku un talantīgi sper pirmos soļus ģitārspēlē. Kivičs bija lepns un priecīgs, ka ar Kristoferu tiekas, abi muzicē un uzspēlē ģitāras. Andris televīzijas sižetā solīja, ka atbalstīs dēla talantu un, kā vien spēs, palīdzēs. Savukārt Dana savā vēstījumā bija uzskaitījusi vēl virkni dēla talantu, atklājot, ka Kristoferam ir laba grafiskā un kompozīcijas izjūta, ka viņš prot rīkoties ar datoru, angļu valodā ne tikai perfekti runā, bet arī domā. Viņa bija paudusi, ka dēls ir atvērts izskatīt dažādas iespējas un visforšāk būtu radošs darbs, kas kaut ko arī iemacītu. Sarunā ar "Kas Jauns" Kristofera mamma teic, ka precīzu dēla nākotnes nodarbošanos vēl nevar nosaukt, bet noteikta vadlīnija viņa nākotnes profesijā būs mūzika.

Vaicājot māksliniecei, kā viņai izdodas atbalstīt dēlu, lai palīdzētu viņam izvēlēties dzīves ceļu un profesionālo aicinājumu, Dana teic, ka viennozīmīgi pašai ir jābūt stiprai: “Tas atvienošanās laiks arī nav vienkāršs gan pašam jaunajam cilvēkam, ne mammai, kas ir kā pārdzīvojums, pārbaudījums un kārtējā dzīves skola. Robežšķirtne 18 gadi ir ļoti nenosakāma, trausla un izdomāta līnija, jo patiesībā kāds jau 14 gadu vecumā ir patstāvīgs. Es pati 18 gadu vecumā paņēmu slotiņu un šaufeli padusē un mammai pateicu, ka eju. Noīrēju mazu istabiņu un centos pati tikt galā. Taču māmiņas jau saviem bērniem palīdz visu dzīvi.

Lai tavs bērns varētu būt un dot saviem bērniem – tā ir tā pēctecība. Nevis gaidīt, ko tu man tagad par audzināšanu dosi, kāpēc neesi tāds, kā es gribēju… Tas nav par to. Kā Rabindranats Tagore teicis, “bērni ir kā dzīvas bultas, vienīgais mūsu uzdevums ir palaist viņus, dot viņiem spārnus”,” par bērna un mātes attiecībām aizdomājas māksliniece.

Lūdz caur Dievmātes glezniņām

Pašai māksliniecei spēku un uzmundrinājumu šajā sarežģītajā dzīves posmā sniedzis darbs un gandarījums par paveikto, strādājot pie rokoperas "Lāčplēsis" atjaunotā iestudējuma tērpiem un aksesuāriem. Danai tie izdevušies ļoti krāšņi un pamanāmi. Katrā tērpā ir daudz detaļu un fragmentu, pīnītes, stikliņi un spogulīši. Un šajā valsts svētku mēnesī rokoperas "Lāčplēsis" varoņu tērpus ikviens var apskatīt Ogres Vēstures un mākslas muzejā.

Tāpat iedvesmu radīt mākslas darbus Annai Munai sniegusi daba un tās varenais spēks. Darinot Lāčplēša kostīmus, māksliniecei nav vajadzējis kaut ko īpaši meklēt, jo šis krāšņums bijusi daļa no pašas dzīves redzējuma, astoņus gadus pavadot dziļi laukos Madonas pusē. Tur māksliniece pati savām rokām šūdinājusi tērpus klientiem – šamaniskus mēteļus, garus mandalu brunčus, iedvesmojoties no dažādu tautu rakstiem. Viņa visus savus darbus, kam pieķeras, paveic ar lielu atbildību un tajos ieliek lielu sirds mīlestību. “Es pati sienu Lielvārdes jostu, mēdzu staigāt pastalās, pinu bizi un velku augstos brunčus, kas iztaisno muguru,” sarunā ar "Kas Jauns" savu ikdienas stilu ieskicē māksliniece.

Dana stāsta, ka ar katru mirkli arvien vairāk jūt, ka atkal atgriezīsies uz dzīvi laukos, tikai pirms tam ir jāpalīdz dēlam atveseļoties un pilnībā nostāties uz savām kājām. “Tikai tad, kad būšu dēlam palīdzējusi, varēšu to kaujas duncīti mazliet nolikt pie malas, apsēsties pie dabas un kādu ilgu brīdi ļauties klusumam un mieram, ļaut, lai daba runā. Atpūtināt nogurušās rociņas un kājiņas...

Katram no mums ir svarīgs dzīvesveids, kas dod spēku. Man spēku dod daba. Ja esmu tuvāk dabai, es atveru durvis un esmu... Kāpj vakara migla, debesis iekrāso saulriets… Tas dod man spēku radīt. Tāpēc vēlos dzīvot pie dabas. Šobrīd vēl mirkli ar puskāju esmu pilsētā.” Lai arī kādas dzīves grūtības un dvēseles sāpes Dana pati ir izdzīvojusi, viņa spējusi saglabāt spēku un stiprumu. “Es pat reizēm nezinu, kur tas spēks rodas…” viņa nosaka.

Šobrīd māksliniece saviem atbalstītājiem un soctīklu sekotājiem piedāvā iegādāties pašas radītu mākslas darbu ar Dievmāti un Dievbērniņu.

“Meklēju labu ofseta un zelta karstspiedes druku, kas varētu drukāt manas Dievmātes un Dievbērniņa gleznas, kas ir kartīšu formātā kā mazas ikoniņas, lai ikviens interesents tās var iegādāties. Šī glezniņa ir svētība, tā ir radīta ar lūgšanu par katru cilvēkbērnu, par katru māti un bērnu, par pašu svarīgāko, kas ir pasaulē. Tas ir stāsts par sargāšanu... Lai arī es izvairos no personīgiem stāstiem, šajā gadījumā šis ir mans personīgais stāsts, ko es daru, lūdzoties par sava dēla iespēju...” pauž Kristofera Paula mamma.