Aizsaulē aizgājis pasaulē vecākais suns - omulīgais kaķu draugs Bobi

Par viņa nāvi sociālajos medijos paziņoja veterināre Karena Bekere, kura vairākkārt bija tikusies ar šo suni.

"Kaut gan viņš pārdzīvoja visus suņus pasaulē, viņa 11 478 dienas uz zemes nebūs pietiekamas tiem, kuri viņu mīlēja", aizkustinošu atvadu vēstījumu publicēja Bobi veterināre.

Pagaidām nav zināms, kurš suns pēc Bobi nāves nu ir pasaulē visvecākais.

Tīršķirnes Rafeiru du Alentežu suns dzimis 1992. gada 11. maijā, un visu dzīvi viņš pavadījis ar Koštu ģimeni lauku ciematā Konkeirušā netālu no Leirijas. Rafeiru du Alentežu ir mājlopu sargsuņu šķirne, kuru vidējais paredzamais dzīves ilgums ir 12 līdz 14 gadi.

Bobi ir pārspējis gandrīz gadsimtu senu rekordu - iepriekšējais visu laiku vecākais suns, Austrālijas ganu suns Blūijs (1910-1939), nodzīvoja 29 gadus un piecus mēnešus.

Bobi bija viens no četriem kucēniem metienā. "Man bija astoņi gadi," stāstīja 38 gadus vecais Leonels Košta. "Mans tēvs bija mednieks, un mums vienmēr bija daudz suņu."  Leonels uzskata, ka mīluļa vecuma "atslēga" ir mierīgā vide tālu no pilsētām. Bobi māte Gira nodzīvojusi līdz 18 gadu vecumam. Bobi nekad nebija pieķēdēts vai turēts pavadā un vienmēr baudījis brīvu klejošanu pa mežiem un lauksaimniecības zemēm, kas ieskauj Koštu ģimenes māju.

Par godu sava mīluļa 31. dzimšanas dienai Leonels šogad sarīkoja vērienīgu ballīti.

Leonels raksturoja Bobi kā "ļoti sabiedrisku", jo viņš uzaudzis kopā ar daudziem citiem dzīvniekiem. Tiesa, vecumdienās Bobi vairs nebija tik liels piedzīvojumu meklētājs. Pārvietošanās kļuvusi apgrūtinoša, tāpēc viņš lielākoties pavadīja laiku, laiskojoties pagalmā ar saviem četriem kaķu draugiem.

Bobi nekad nebija sirdzis ar nopietnām kaitēm. Veterinārajā klīnikā viņš nokļuvis tikai 2018. gadā, kad elpošanas traucējumu dēļ zaudēja samaņu.

Kas attiecas uz viņa diētu, Bobi vienmēr esot ēdis "cilvēku pārtiku". "Ko mēs ēdam, to ēd arī viņš," stāstīja Leonels. Viņš uzskata, ka arī tas ir ievērojami veicinājis Bobi ilgmūžību. "Starp bundžu dzīvnieku barības vai gaļas gabalu Bobi nevilcinās un izvēlas mūsu ēdienu." Pirms tam gan ēdiens ticis izmērcēts ūdenī, lai izskalotu garšvielas. Tāpat Bobi dzēra daudz ūdens - ap litru dienā.

“Bobi ir īpašs, jo skatīties uz viņu nozīmē atcerēties arī cilvēkus, kuri bija daļa no mūsu ģimenes un diemžēl vairs nav ar mums, piemēram, manu tēvu, brāli vai vecvecākus, kuri jau ir atstājuši šo pasauli. Bobi pārstāv šīs paaudzes," stāstīja suņa saimnieks.