"Rūž, rūž! Kur ir rūž?" - latvieša skatītais Pasaules kausa finālturnīrā regbijā jeb Lūk, kā ir jāfano!

Nesen TV ekrānos lūkojām, kā mūsu lieliskie fani savējos uzmundrināja Pasaules kausa finālturnīrā basketbolā, taču pārējai pasaulei šis rudens paiet regbija zīmē, jo Francijā notiek viens no vispopulārākajiem sporta pasākumiem uz Zemes – Pasaules kauss regbijā.

Un tas, kas šobrīd darās Francijā, ir kaut kas īpaši aizraujošs. To ir grūti aprakstīt, tas jāpiedzīvo pašam... Lūk, "Kas Jauns" žurnālista redzētais Lillē, kad tur 14. septembrī notika Pasaules kausa regbijā spēle starp Franciju un Urugvaju, kurā starp 50 000 līdzjutējiem bija pat Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Džentlmeņi laukumā un džentlmeņi tribīnēs

Par regbiju teic, ka tā ir huligānu spēle, ko spēlē džentlmeņi. Jā, un regbija fani esot vislabākie un visdraudzīgākie pasaulē!

Regbijs ir viens no vecākajiem un arī populārākajiem sporta veidiem pasaulē, bet it īpaši tiek cildināti tā fani. Regbija līdzjutēju kultūrā, atšķirībā no citiem sporta veidiem un it sevišķi no futbola, nemēdz būt agresijas, un pretinieku komandu fani esot tik draudzīgi, ka regbijs ir viens no retajiem sporta veidiem, kuros sacensībās visi līdzjutēji sēž kopā, nevis viņiem izdalīti atsevišķi sektori. Un tieši šīs draudzīgās atmosfēras dēļ regbija maču apmeklēšana klātienē rada neaizmirstamas un pozitīvas emocijas, jo tā ir ne tikai spēle, bet īsts karnevāls, pilns humora un prieka. Vismaz tā man savulaik tika stāstīts. Esmu apmeklējis daudzus starptautiskus futbola, hokeja, basketbola, motorsporta čempionātus, un, kad uzzināju, ka tepat Eiropā notiek Pasaules kauss regbijā, sapratu, vismaz reizi mūžā jāpārliecinās, vai tiešām regbija fani ir vislabākie pasaulē. Un tagad varu droši apgalvot – tā ir taisnība!

Lille regbija krāsās

Ir 14. septembris, saulaina, silta atvasaras diena. Jau no paša rīta uz Lilles centrālo laukumu "Grand Place" plūst ļaužu straumes. Fani no visas Francijas un citām pasaules malām dodas iesildīties gaidāmajiem svētkiem. Bet patiesībā svētki jau ir sākušies. Visa pilsēta izrotāta Francijas krāsās, un ik uz soļa redzama Pasaules kausa atribūtika, pat Lilles simbola – Dievietes statujas – rokās ielikta milzu regbija bumba (apmēram tā, ka pasaules ledus hokeja čempionāta laikā Rīgā Brīvības statujai trīs zvaigžņu vietā būtu trīs hokeja ripas!).

Visos krodziņos sēž pa kādai fanu kompānijai, vairums apģērbušies franču zilajās fanu krāsās, galvā tradicionālās beretes, taču starp viņiem pamanāmi arī visdažādākie Franciju raksturojošie tēli – vieni fani saģērbušies kā musketieri, otri kā Napoleoni, citi kā galli Asteriksi un Obeliksi, netrūkst ne romiešu, ne pavāru, ne varžu, kāds pat ielīdis Francijas simbola gaiļa kostīmā. Ļaudis draudzīgi tērzē, iepazīstas un, satiekot Urugvajas krāsās tērpušos fanus, kopīgi fotografējas, aicina savā bariņā, uzsaucot “pretiniekiem” alu.

Tuvojoties dienas vidum, laukums jau sāk piepildīties, jo fanu zonā jeb Regbija pilsētiņā tiks izlikta apskatei pati Pasaules kausa trofeja – zeltītais "Webb Ellis" kauss. Tikmēr fani var stilizētā laukumā paši uzspēlēt regbiju, piedalīties dažādos konkursos, mēģināt mērķī iemest regbija bumbu, muzicē orķestris, kurā muzikanti esot bijušie regbija spēlētāji.

Valda prieks, līksme un vispārēja draudzība. Vienā no krodziņiem uzsākam sarunu ar blakus sēdošiem diviem faniem. Viņi ir brāļi no Grenobles, pilsētas Francijas dienvidaustrumos, esot uz šo spēli braukuši sešas stundas ar vilcienu (ilgāk, nekā es Lillē ierados no Rīgas). Stāsta, ka, protams, futbols Francijā ir sporta veids numur viens, bet regbijs ir franču reliģija. Brāļi ceļo līdzi Francijas izlasei un brauc uz visām pilsētām, kurās šā Pasaules kausa laikā spēlē Francija. Vecākajam no brāļiem, kurš savulaik bijis franču leģionārs un pat dienējis pasaules karstajos punktos, uz rokas uztetovēti regbija vārti ar bumbu un sauklis: “Regbija gars nekad nemirst!”.

Basketbola fana jociņš

Uz stadionu no centra var ērti aizbraukt ar metro, starp citu, vienu no pirmajiem pasaulē, kas ir bez vadītāja. Tikai nepilnas pusstundas brauciens, un esi Lilles piepilsētā Vilnēvā d’Askā, kurā atrodas plaša Lilles Universitātes pilsētiņa un ne mazāk plašais Pjēra Moruā stadions ar 50 000 vietu ietilpību.

Visdažādākos tērpos ģērbušies fani, dažiem pat franču nacionālās bagetes rokās, daudzas ģimenes dodas uz stadionu, kurā jau divas stundas pirms spēles sācies īsts festivāls ar dziesmām, līksmību, protams, ar alu un kartupeļiem frī. Ļaudis draudzīgi un, rindās pēc alus vai ieejas tribīnēs stāvot, sapazīstas tik tuvu, it kā būtu no vienas ģimenes. Satiekam kādu francūzi un kanādieti, kuri alus rindā jau kļuvuši par draugiem. Kanādietis pats ir regbija spēlētājs, ko var redzēt arī pēc viņa pārstāvētās komandas krekla mugurā. Viņš ir pirmo reizi mūžā Eiropā, braucis pie draudzenes uz Berlīni, uzzinājis, ka “tepat Francijā” ir Pasaules kauss regbijā, tāpēc nolēmis šādu iespēju nelaist garām, jo, kas zina, varbūt tā būs vienīgā reize mūžā tikt uz Pasaules kausu. Nopircis biļeti nedēļu pirms spēles un devies uz Lilli. To padzirdot, francūzis iesaucas: “Nedēļu pirms spēles?! Es pirms gada, tiklīdz Francijā biļetes parādījās pārdošanā, reģistrēju savu pieteikumu pēc biļetēm un pāris mēnešu katru dienu vairākas reizes pārbaudīju e-pastu, vai esmu pie tām ticis. Kad dabūju biļetes, tā bija mana laimīgākā diena mūžā! Un tagad šo laimi izbaudu pilnībā!”

Un kur te basketbola fani, vaicāsiet? Vienkārši biju uz šo spēli uzvilcis Latvijas basketbola sarkanbaltsarkano fanu kreklu. Un ne viens vien Francijas regbija fans uz mani lūkojās ar ziņkārīgu skatienu, un ne viens vien pajautāja, kas tas ir par kreklu. Kad atbildēju: “Vai zini Latvijas basketbola izlasi? Esmu Latvijas basketbola fans!”, francūži saķēra galvu un smejoties teica: “Ak, jā! Protams, zinām! Apsveicam ar uzvaru!” Bet, kad piebildu, ka šodien fanošu par Francijas regbija izlasi, tad, šķiet, draudzība tika noslēgta uz mūžu, un, ja nebūtu tik lielas rindas, tiktu arī pie uzsaukta alus kausa (stadionā tā cena bija 10 eiro, taču cenā par vienu eiro ir arī pati alus glāze ar regbija kausa simboliku).

Spēle? Jāatzīst, ka no tās maz ko varēja redzēt. Kaut atrados samērā labā vietā – stadionā otrajā līmenī aiz vārtiem –, saprast to, kas notiek laukumā, bija grūti. Arī lielais ekrāns atradās stadiona pretējā pusē un nemaz nebija tik liels. Taču ne spēle šādā pasākumā ir galvenais, bet gan atmosfēra tajā! Tas, kā desmitiem tūkstošiem fanu vienbalsīgi ik pēc pārdesmit minūtēm dziedāja Marseljēzu... Uh, vēl tagad skudriņas noskrien gar muguru, to atceroties!

Dusmas par himnu, tracis par alus trūkumu

Jāteic, ka šāda milzīga pasākuma organizācija bija līmenī. Gan regbija festivāls pirms spēles, gan līdzjutēju plūsma uz un no stadiona, gan svētku atmosfēra stadiona apkārtnē, vienīgi rindas pēc alus varēja būt mazākas.

Jā, un tieši par šīm rindām Francijā jau bija izcēlies starptautisks skandāls. Pēc pirmās Anglijas izlases spēles Francijas sporta ministre tik ļoti vēlējās “izlīgt” ar Anglijas faniem, ka apmeklēja viņu nākamo maču, lai personiski uzraudzītu drošību, transportu un pat alus piegādi stadionos Pasaules kausa spēlēs. Izrādās, ka britu fani bija sašutuši par haosu, kāds izveidojās ar iekļūšanu stadionā, un par milzu rindām pēc alus. Nākamajā dienā turnīra organizatori atvainojās un solīja uz turpmākajiem mačiem problēmas novērst, bet Francijas sporta ministre notikušo skaidroja ar laikapstākļiem.

“Anglijas un Argentīnas spēlē organizatori ļoti karstajā dienā vienkārši nespēja noturēties līdzi pieprasījumam – tika pārdots 83 000 glāžu alus, salīdzinot ar iepriekšējo rekordu 50 000. Mēs nodrošināsim, lai serviss un pieredze stadiona iekšienē būtu labāka,” viņa solīja.

Plašu regbija fanu sašutumu izraisīja vēl kāda nianse. Turnīra pirmajās spēlēs valstu himnas atskaņoja bērnu koris, taču šī dziedāšana faniem nešķita īsti pieņemama, jo tieši regbijs ir pirmais pasaulē, kas ieviesa himnu dziedāšanu pirms spēles, turklāt ierasts, ka to izpilda paši līdzjutēji. Par šo organizatoru izvēlēto himnu atskaņošanas veidu plaši diskutēja pat britu prese, un, kā tas viss beidzās, īsti nezinu. Bet fakts tāds, ka pirms Francijas un Urugvajas spēles Francijas himnu Marseljēzu jau dziedāja viss pārpildītais stadions. Un šis kopības brīdis bija iespaidīgs!