Ko lūkot Rīgas Starptautiskajā kino festivālā? Iesaka sabiedrībā zināmi ļaudis

IESAKA ŅIKITA TROJANSKIS

"Kad dzīvoju Rīgā, tad katru gadu apmeklēju Rīgas Starptautisko kino festivālu. Bet pēdējā laikā nedzīvoju Latvijā. Par godu šim pasākumam 2023. gadā īstenībā pirmo reizi braukšu uz Rīgu, jo esmu liels RIGA IFF patriots un gandrīz vai uzskatu par savu pilsonisko atbildību atbalstīt pasākumu, apmeklējot festivālu."

"CLUB ZERO"

Austrijas režisores Džesikas Hausneres filma Kannu kinofestivālā cilvēkiem izraisīja ļoti polāru viedokli. Tas ir stāsts par skolotāju privātā skolā, kur mācās ļoti bagāti bērni. Viņa nolemj ieviest jaunu diētu un uzsēdināt bērnus uz vegāniskas, ilgtspējīgas diētas adatas. Tad redzam, kas notiek tālāk. Nenormāli interesanta filma, ko skatīties 2023. gadā, jo polarizētajā sabiedrībā ir forši baudīt mākslu, kur nav īsti skaidrs, vai autori izsmej progresīvos, konservatīvos, īpaši reliģiskos cilvēkus vai tieši pretēji – ateistiskus ekoaktīvistus. Ļoti iesaku.

"FOTOFOBIJA"

Runājot par galveno konkursu, kas manās acīs ir būtiskākais iemesls festivāla apmeklēšanai, varu ieteikt filmu "Fotofobija". Tā vēsta par bērnu, kurš Krievijas iebrukuma sākumā dzīvo Kijivas metro. Es nesen atgriezos no Venēcijas kinofestivāla, kur filma uz daudziem atstāja ļoti stipru iespaidu. Filma ieguva arī īpašu žūrijas balvu. Papildus tam, ka filma ataino ļoti sāpīgus notikumus Ukrainā, kurus mēs nedrīkstam aizmirst, tā uzdod interesantu jautājumu par kino arodu. Tā nav ne gluži dokumentālā, ne arī spēlfilma. Tāpēc skatītājiem ir jāuzdod sev jautājums – cik tālu režisors drīkst iet, pievienojot fantāziju reāliem un sāpīgiem notikumiem mums blakus?

ROJS ANDERSONS

Un pēdējais ieteikums ir apmeklēt zviedru klasiķa Roja Andersona īsfilmu un reklāmu izlasi. Andersons ir viens no maniem mīļākajiem Eiropas režisoriem. Visasprātīgākais un politiski nekorektākais, kuru pat savulaik “nokancelēja” par viņa HIV un AIDS īsfilmu ar nosaukumu "Something Happened". Cik esmu redzējis viņa īsfilmas, tās nekad nevienu neatstāj vienaldzīgu.

IESAKA ELĪNA VASKA-BOTERE

"Daždažādu metrāžu mūsmāju kino jaunumi, ziemeļvalstu ekrānstāsti, ar lauriem apliktas pasaules prestižākajos festivālos izrādītas filmas un sidrabekrāna klasiķu retrospekcija – ar to visu ik gadu lutina Rīgas Starptautiskais kino festivāls. Un kas jo īpaši svarīgi – festivālam rūp, lai filmas varētu piedzīvot ikviens no mums, arī cilvēki ar citām vajadzībām."

"INGEBORGA BAHMANE – CEĻOJUMS TUKSNESĪ"

Margarētes fon Trotas filma, kas vispirms izrādīta Berlināles galvenajā konkursā, pasvītro dzejnieces Ingeborgas Bahmanes talanta un personības lielumu. Uz šo filmu steidzu, lai apbrīnotu vienu no mūslaiku izcilākajām aktrisēm – Vikiju Krīpsu.

NACIONĀLAIS ĪSFILMU KONKURSS

Pērn svinējām režisores Annas Ansones pludmales klejojuma "Can’t Help Myself", kurā man bija gods filmēties, uzvaru Nacionālajā īsfilmu konkursā. Festivāla desmitgadē iespēja redzēt tikpat daudz – 10 īsfilmas, ko darinājuši pašmāju talanti.

DŽIMA DŽĀRMUŠA RETROSPEKCIJA

Kino pētnieces un kritiķes Dārtas Ceriņas kūrētā programma "In Kino Veritas" atgādina, ka kino vakardiena pavisam noteikti ir arī šodiena. Uz festivāla ekrāniem šogad Džima Džārmuša retrospekcija, kurā iekļauti pagājušā gadsimta izskaņā un šā gadsimteņa sākumā tapuši darbi – "Gadsimtenis" un "Frankenšteins".

IESAKA EVA JOHANSONE

"Rīgas Starptautiskajā kino festivālā vienmēr pirmo aplūkoju programmas sadaļu "Nordic Highlights", jo man ļoti patīk skandināvu kino. Kopš mazotnes saviļņo ziemeļvalstu filmas – noskaņa, humors, cilvēkstāsti un dabasskati. Ja šogad vajadzētu ieteikt vienu filmu, tad tā būtu somu režisora Aki Kaurismeki jaunākā filma "Kritušās lapas", kas Kannu kinofestivālā ieguva žūrijas balvu.

RIGA IFF ir fantastiskas kvalitātes festivāls, kurā kuratori veic izcilu filmu atlasi. Pat ja visu gadu neapmeklē kinoteātri, aizejot uz dažām filmām, var sajust pasaules kino pulsu. Latvijai ļoti paveicies ar šo brīnišķīgo festivālu."

IESAKA GRĒTA PEIDE

"Rudens Rīga, manuprāt, ir tik šarmanta, sapņaini melanholiska un pacilājoši atmosfēriska tieši šo kino svētku dēļ, ko es ar nepacietību gaidu katru gadu! RIGA IFF ir tiešām liels notikums mūsu pilsētai, atvedot mums aktuālāko no mūsdienu kino, tāpēc šos svētkus nedrīkst sev liegt neviens. Labs kino ir jāskatās uz lielajiem ekrāniem! Tad arī uz savu dzīvi ir iespējams paskatīties daudz niansētāk, netraucētāk un reizē tuvāk. Festivāls dod iespēju katram spodrināt savu sinefila gaumi, tāpēc iesaku skatīties dažādu kino un to, ko pirmajā mirklī nemaz neizvēlētos.

Manu interesi šā gada festivāla programmā ir saistījušas tiešām daudzas filmas, jo filmu atlase ir ļoti piesātināta un bagāta. Tā kā esmu absolūta kino maratoniste, tad vienmēr cenšos katru dienu apmeklēt pat vairākas filmas, bet šoreiz izcelšu dažas, ko noteikti negribētos palaist garām. Nevienu no filmām es pati vēl neesmu redzējusi, bet, iedziļinoties filmu aprakstos, recenzijās un kaut vai elementāri savā pirmajā intuīcijā un sajūtā, redzot filmu treilerus, izcelšu pāris no manām favorītfilmām."

"PAGĀJUŠĀS DZĪVES"

Korejiešu izcelsmes amerikāņu dramaturģe un režisore, kura ar šo kino debijas darbu jau ieguvusi neskaitāmas atzinības starptautiski nozīmīgos kino festivālos, filmā meklē personas viengabalainību starp cilvēka bērnību, tā saknēm un jau pieauguša cilvēka iesakņoto tagadni. Kurā no mūsu dzīves daļām, ar kuriem no šajās daļās satiktajiem cilvēkiem mēs esam vispatiesākie un tuvākie savai esības būtnei? Mīlestības trijstūra stāsts, nepiepildītas vēlmes un pagātnē apraktas sajūtas.

Mani personiski vienmēr ir uzrunājusi doma – “Kā būtu, ja būtu”. Ar šo domu bieži koķetēju savā dzīvē, un arī filma piedāvā tādu kā atvadīšanos no citām bezgalīgām realitātēm, kas varēja būt, bet nebija. Un tajā domā ir kaut kas tik salds un piepildošs, tāpēc man šķiet, ka filma noteikti pieskarsies katram skatītājam dziļi  personiski un atstās pēc tās ilgu un siltu pēcgaršu.

"KRITIENA ANATOMIJA"

Franču kino es parasti piešķiru atsevišķu vietu savā sirdī. Šī filma saistīja manu uzmanību pirmām kārtām ar galvenās aktrises pieteikumu un spriedzes pilno atmosfēru, kad neskaidros apstākļos iet bojā varones vīrs un sākas izmeklēšana – vai tas tiešām ir bijis negadījums vai tomēr slepkavība, ko pastrādājusi sieva. Man kā mūžīgai taisnības meklētājai patīk šķetināt robežu starp patiesību un fikciju. Tāpēc es domāju skatītājam kā reiz tiks piedāvāta šāda iespēja, jo filmas režisore pat filmēšanas laikā aktrisei tā arī neatklāja patiesību, vai sieva ir slepkava. Vai no patiesībām sakārtots stāsts var būt arī nepatiess? Ar to būs mums katram jātiek skaidrībā.

"MŪŽĪGĀ MEITA"

Es nekad nepalaižu garām nevienu filmu, kur piedalās Tilda Svintone, jo man viņa ārkārtīgi fascinē gan kā aktrise, gan personība. Arī viņas dalība filmā jau ir sava veida kvalitātes zīmogs. Jāatzīst gan, ka pagājušā gada RIGA IFF filma "Memoria" ar viņas dalību manai gaumei bija par meditatīvi lēnu, un tāda veida transs mani noteikti nepiepildīja, drīzāk kaitināja. Bet uz šo filmu iešu ne tikai Tildas, bet arī stāsta dēļ – ģimenes sieviešu attiecību revīzijas tēma, mātes un meitas attiecības – viņu pasauļu sadursmes un nesaprašanās. Un slavējami, ka Tilda šeit vienlaikus spēlē gan māti, gan meitu. Manuprāt, nav sarežģītāka attiecību mehānisma par ģimeni, īpaši sieviešu attiecībām tajā, tāpēc šī tēma būs aktuāla jebkuram cilvēkam. Noskatoties treileri, paliek nedaudz spocīga un baisa sajūta, tāpēc noteikti negaidiet šeit klasisku ģimenes drāmu, bet vairāk ģimenes peripetijas vistumīgākajā autorkino mērcē.