Elita Drāke grāmatā par sevi atklāj šokējošu stāstu par pirmajām attiecībām

Pagājušajā nedēļā grāmatnīcā "Zvaigzne ABC" noritēja Elitas Drākes dzīvesstāsta iedvesmota romāna "Astoņas mīlestības" atvēršanas svētki.

Kā vēsta žurnāls "Kas Jauns", ar grāmatu rakstniecībā sevi pieteikusi žurnāliste Zane Baranovska, kuru ar Elitu kopā savedusi ne tikai profesionālā darbība daudzu gadu garumā, bet arī pandēmijas laiks, ko abas pavadījušas Klapkalnciemā.

Nav jau tā, ka žurnālistiem pandēmijas laikā nebūtu bijis, ko darīt, taču Zanei – četru bērnu māmiņai – vēl mierīgāku šo periodu padarījis bērna kopšanas atvaļinājums. Abām dzīvojot Klapkalnciemā, Zanei – pie jūras, bet Elitai – mežā, ceļi ne reti krustojušies. Vārds pa vārdam, glāze pa glāzei dzirkstoša vīna, un atraisītās sarunas par dzīvi, tās mācībām un vīriešiem aizvedušas līdz domai par grāmatu. “Elita daudzus savus dzīves pavedienus piefiksējusi arī dienasgrāmatās. Mēs bieži un daudz runājām, reizēm pat biju pārsteigta par man uzticētajām detaļām,” sarunā ar "Kas Jauns" turpina grāmatas autore, atklājot, ka literārais darbs, lai arī ar izdomātiem vārdiem, neatklājot personības, ir par īstiem vīriešiem – tostarp sabiedrībā labi zināmiem – Elitas dzīvē. Tā arī ir lieliska laikmeta liecība, jo atspoguļo 70. gadu beigu un 80. gadu dzīvi Latvijā.

Tieši vīrieši, kā grāmatā pamato Elita, viņu soli pa solim veidojuši par to personību, kāda viņa ir šodien; vieniem – drošs plecs sevis izzināšanas ceļos, citiem – vienkārši efektīga sabiedrības dāma, “kurai dzīvē droši vien nav nekādu problēmu”. “Par mani esot radies priekšstats kā par sievieti ārpus laicīgās pasaules pārdzīvojumiem, ikdienas raizēm un ķibelēm. Reizēm sanāk teju vai taisnoties, ka man, tāpat kā visiem citiem, ir problēmas, nereti pat lielākas, nekā citiem, kuri par savējām runā skaļi,” grāmatā iesāk Drāke.

Atspoguļojot dzīvi, ko grāmatas lappusēs uz priekšu dzen trauksmaini un intriģējoši notikumi, grāmatas varone atklāj arī to, kā zaudējusi nevainību. Izrādās, jau kopš agras jaunības Elita sevī apņēmusies, ka tuvībai ļausies tikai kāzu naktī. Lai arī jau tad bijusi izskatīga “ballīšu lauvene”, kas nēsāta uz rokām un dejām “poligrāfiķos” nodevusies līdz rīta gaismai, vienmēr saviem daudzajiem pielūdzējiem spējusi pateikt nē. “Man glaimoja puišu mēģinājumi mani pavedināt, bet biju jau iemanījusies izvairīties. Nekad neļāvos nekam vairāk par skūpstiem un biju nolēmusi, ka tā tas arī paliks.”

Par pirmo mīlestību Elita sauc Rihardu, kas viņas dzīvē ienācis vismaz gadu pirms dienesta padomju armijā. Darba gaitas Elita uzsākusi pēc pirmā mācību gada medicīnas skolā, iekārtojoties par sanitāri ginekoloģijas nodaļā slimnīcā, vēlāk – veneroloģiskajā dispanserā. Tieši 18 gadu dzimšanas dienā Rihards paziņojis, ka uz diviem gadiem tiek iesaukts dienestā padomju armijā. ““Negaidi mani. Kā būs, tā būs. Mēs nevaram ietekmēt savu likteni.” Sasmaidījāmies. Šķiršanās bija viegluma pilna un gaiša.” Lai arī divu gadu laikā satikusies ar citiem puišiem, attiecībās Elita respektējusi robežas, taupot sevi “tam vienīgajam un izredzētajam”, kas šķitis Rihards. Apraksts par dienām, kad Rihards, atgriezies no dienesta, uzzinājis, ka meitene viņu “sagaidījusi”, lasītājiem liek aizrauties elpai un izdzīvot katru minūti, gaidot “to” mirkli. Pēc dažu dienu romantisma pilniem randiņiem Elita nolēmusi, ka beidzot klāt īstā diena... “Mājās pēc diennakts maiņas atgriezos 4. novembrī. Kad ienācu istabā, ieraudzīju uz galda atstātu vēstuli. Tā bija no māsas. Mana māsa bija aizgājusi pie Riharda. Tajā pašā gultā, kur tikko bezgala laimīga biju gulējusi es, tagad atradās viņa. Man bija palikusi vien vēstule. “Es viņu mīlu vairāk nekā tu. Visu šo laiku viņš ir mīlējis arī mani,” tā rakstīja māsa.”

“Tā bija pirmā reize dzīvē, kad apjēdzu – skumjas nav tā vērtas,” grāmatā secina Elita, turpinājumā atklājot, ka Riharda rīcība bija tik dziļi šokējusi, ka vēl divus gadus viņa nav varējusi nevienam pilnībā uzticēties, taču arī “vēlme saglabāt sevi līdz kāzām īstajam un vienīgajam bija zudusi”. Kāda tomēr izvērtās Elitas pirmā reize un tālākās attiecības ar vīriešiem, izlasāms grāmatā "Astoņas mīlestības".

Bet citas interesantākās ziņas lūkojiet žurnālā "Kas Jauns"!