Uģis Kuģis pēc nonākšanas bāriņtiesas redzeslokā taisnojas: "Es tikai vēlējos parotaļāties"

Šāda situācija izvērtusies, kad ģimene iekārtoja istabu, lai vecākais dēls Tamals Krišna turpmāk varētu nakšņot pie tēva. Uģim grūti pieņemt domu, ka turpmāk istaba būs jādala ar dēlu, un vēl arī Tamals uzstājīgi prasa nolikt savu gultu tēvam neērtā vietā. Un tajā brīdī, kad vecākais dēls jau nācis klajā ar savām prasībām, Uģis paņem rokās jaunāko dēlu Atulu un ar galvu pa priekšu iemet viņu gultā, kas atrodas tikai dažus centimetrus no sienas. Par laimi, mazais bērns ir tik stiprs, ka notur līdzsvaru un viņa mazā galviņa neietriecas sienā.

Šajā video epizodē tāpat redzams, ka turpat blakus atrodas bērnu māte Linda un abu vecākais dēls Tamals Krišna, kuri noraugās notiekošajā. Mazais puisēns, iespējams, no pārdzīvotā izbīļa sāk raudāt, un tēvs viņam saka: “Kas, atkal tev slikti ir?” Uz notiekošo reaģējot, bērnu māte Linda saka: “Viņš nobijās.” Pēc mirkļa Uģis paņem rokās jaunāko dēlu un samīļo, bet mazulis turpina raudāt.

Pēc redzētās raidījuma "Ģimene burkā" epizodes un ļaužu sašutuma sociālajos tīklos žurnāls "Kas Jauns" vērsies pie Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) pārstāvjiem. VBTAI eksperte Simona Saule sarunā ar "Kas Jauns" atklāj, kā šī situācija tiks risināta: “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītājas vietniece Valentīna Gorbunova informē, ka neviens iesniegums līdz šim nav saņemts par raidījuma "Ģimene burkā" sižetā redzamo situāciju, sižets tika pamanīts interneta vidē no pašu darbinieku vidus. VBTAI viennozīmīgi pauž viedokli, ka šāda rīcība nekādā gadījumā nav pieļaujama. VBTAI nodos informāciju bāriņtiesai ar lūgumu kompetences ietvaros veikt sarunas ar vecākiem un izvērtēt bērnu drošību ģimenē.”

Raidījuma "Ģimene burkā" veidotāji, izplatot savu viedokli par publicētajā raidījuma epizodē notiekošo, teic, ka nav saskatījuši Uģa Kuģa rīcībā emocionālu vai fizisku cietsirdību pret bērnu. Kuģu ģimene šajā šovā piedalās jau piekto sezonu, un šajā laikā raidījuma veidotāji neesot manījuši it nekādas vardarbības pret bērniem pazīmes, kā arī apliecina, ka novērojuši – Kuģu ģimenē valdot mīlošas un cieņpilnas attiecības.

Uģis Kuģis: “Neko ļaunu nebiju domājis”

Skaļu rezonansi izraisījis sižets no ģimeņu attiecību šova "Ģimene burkā", kura laikā iemetat savu jaunāko dēlu gultā. Kā tagad pats uz šo situāciju raugāties?

Tik tiešām, noskatoties šo nelielo video fragmentu, cilvēkam varētu šķist, ka pret dēlu izturējos viņa vecumam neatbilstoši skarbā veidā, bet patiesībā neko ļaunu ar to nebiju domājis. Noskatoties visu šova epizodi, vairums cilvēku, manuprāt, rastu sirdsmieru.

Pretēji video aprakstā teiktajam, es to nedarīju aiz dusmām un pavisam noteikti nevēlējos viņam nodarīt pāri, gluži pretēji – es šādi ar viņu vēlējos parotaļāties, un mans mērķis bija mazo sasmīdināt. Kad Atuls ieraudājās, protams, sapratu, ka laikam esmu viņu nobiedējis, bet skaidrs ir viens – es ļoti labi apzinājos, ka viņš piezemēsies drošībā – gultā uz mīkstas segas – un ka viņa veselību nekādi neapdraudu. Tāpēc jau arī Linda bija tik mierīga, jo zināja, ka ar Atuliņu nekas nav noticis, jo manis veiktais žests nebija aiz ļauna prāta vai ar mērķi nodarīt bērniņam pāri. Protams, tagad saprotu, ka esmu satraucis cilvēku prātus – sabiedrība raizējas par mazuļa veselību un labklājību, kas ir dabiski un ko es patiesībā novērtēju, jo saprotu, ka sabiedrība noreaģēs adekvāti situācijās, kad tas tiešām kādam bērnam būs nepieciešams.

Jums būs jākomunicē ar bāriņtiesu par jūsu bērnu drošību. Kā jums liekas, vai tiekat galā ar bērnu audzināšanu un viņi jūtas drošībā?

Man nav ne mazāko šaubu, ka bērni mūsu ģimenē ir drošībā un mēs viņus mīlam un lolojam no visas sirds. Acīmredzot šis mans žests sanāca neveikls, ja reiz Atuls ieraudājās, bet nekādā gadījumā tas nebija Atula veselību vai dzīvību apdraudošs.

Ko vispār saka jūsu ticība un garīgā izaugsme, kā pašam ir jāstrādā ar sevi, lai tas neatkārtotos, jo bērni paliek bērni, viņiem ir savi niķi un stiķi, asaras un histērija, bet vecākiem jābūt psiholoģiski stipriem, lai šo visu izdzīvotu mierpilni.

Kā jau minēju, nebiju itin nemaz dusmīgs uz bērniem vai nepiedzīvoju citas negatīvas emocijas brīdī, kad tas notika. Šeit tīri cilvēciski pieļāvu nelielu kļūdu (un mēs visi, kā zinām, mēdzam pieļaut kļūdas savas dzīves laikā).

Kas attiecas uz garīgo dzīvi, protams, ka man ir jāstrādā ar sevi un jākļūst par labāku sevis versiju, un to es arī daru jau daudzus gadus un turpināšu darīt līdz savas dzīves beigām. Garīgā prakse man, bez šaubām, palīdz un arī nākotnē palīdzēs kļūt par labāku tēvu saviem bērniem.

Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!