Sakrāti tūkstoši un ieguldījumi akcijās - kas ir makā jaunā prezidenta komandai?

Edgars Rinkēvičs sakrājis 342,5 tūkstošus

Latvijas jaunais prezidents Edgars Rinkēvičs jau vairākus gadus zināms kā liels krājējs un salīdzinoši mazs tērētājs – viņa bankas konta cipars lēnām, bet pārliecinoši tuvojās pusmiljonam eiro. Un nekas cits viņa amatpersonas deklarācijā gadiem īpaši nemainījās – vien ienākumu skaitlis un pieaug uzkrātais.

Deklarācijā par 2021. gadu Rinkēvičs atrādīja, ka viņam lietošanā ir dzīvoklis Rīgā, bet bezskaidrā naudā glabājas gandrīz 434 tūkstoši eiro "Swedbank", 421 eiro – "Revolut", 4161 eiro ir "Swedbank" dzīvības apdrošināšanā, bet 10 tūkstoši ieguldīti AS "Swedbank Atklātais Pensiju Fonds".

Bet šogad pavasarī iesniegtajā jaunākajā deklarācijā notikušas krietnas izmaiņas – Rinkēvičs atklājis, ka no mirušās mātes Birutas Austras Pinkas mantojis 1735 eiro un Jūrmalā esošu dzīvokli, kura vērtība noteikta 23 118 eiro liela. Un vēl Rinkēvičs norādījis pirkumu – 150,5 tūkstošus eiro samaksājis par dzīvokli Rīgā. Tā kā parādsaistību ailīte ministra deklarācijā joprojām tukša, tad skaidrs, ka kredītu īpašuma iegādei ņēmis politiķis nav. Un jā – viņa uzkrājumi samazinājušies un "Swedbank" kontā tagad ir vairs “tikai” 326 tūkstoši eiro. Par teju divarpus tūkstošiem gan palielinājies AS "Swedbank Atklātais Pensiju Fonds" ieguldītais.

Kādi tad pērn bijuši ilgus gadus ārlietu ministra amatā nokalpojušā Rinkēviča ienākumi? 88 570 eiro par ministra darbu saņemti algā no Valsts kancelejas, 91,25 eiro nākuši procentos no bankā noguldītā, 119 eiro liela bijusi apdrošināšanas atlīdzība no franču kompānijas "Carps". Vēl no VSAA ieskaitīts gandrīz 700 eiro liels pabalsts, ko gan Rinkēviča vietā saņēmis apbedīšanas birojs.

Gundas Reires gada ienākumi – 57,5 tūkstoši

Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Gunda Reire pērn strādāja par Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri, bija arī ministra Edgara Rinkēviča padomniece.

14. Saeimas deputāta un vairāku ministriju kādreizējā vadītāja Jāņa Reira laulātā draudzene savā deklarācijā norādījusi, ka nekādus uzkrājumus savā mūžā izveidot viņai nav izdevies, toties ir 15 tūkstošu eiro lielas parādsaistības. Kādi tad viņai pērn bijuši ienākumi? Teju 44 tūkstošu eiro liela alga par darbu Ārlietu ministrijā, 3570 eiro honorārs no itāliešu fonda "Fondazione Cariplo", 2820 eiro nākuši kā alga un citi ienākumi no Rīgas Stradiņa universitātes, kur Reire bijusi vieslektore. Tāpat vēl 2500 eiro nopelnīti par vieslektores darbu Rīgas Juridiskajā augstskolā, bet 3200 eiro saņemti no "Swedbank Life Insurance SE" Latvijas filiāles. Vēl bijusi nepilnu tūkstoti eiro liela autoratlīdzība no "Latvijas Transatlantiskās organizācijas" un vairāku desmitu eiro liels honorārs no Polijas Tautas zinātnes centra. Kopumā Reires ienākumi 2022. gadā bijuši 57,5 tūkstošu eiro lieli.

Edvīnam Severam māsa uzdāvina 16 tūkstošus eiro

Valsts prezidenta ārlietu padomnieks Edvīns Severs 2022. gadā maizi pelnīja kā Rinkēviča biroja vadītājs Ārlietu ministrijā. Un algā par to saņēma 27,6 tūkstošus eiro.

Tāpat no ministrijas nācis arī 12,3 tūkstošu eiro liels pabalsts, 428 eiro kompensācija un 5177 eiro lieli “citi ienākumi”. Vēl viņš norādījis ka 5182,33 eiro vērtu dāvinājumu saņēmis no savas mātes Ārijas, bet 15 838 eiro viņam dāvinājusi māsa Elīna Šteinhena. Severs arī atklājis, ka viņam tagad ir 99,6 tūkstošu eiro lielas parādsaistības, jo ņemts 100 tūkstošu eiro liels kredīts un veikts 145 tūkstošu eiro vērts pirkums. Pēc deklarācijas spriežot, tas ir iegādāts dzīvoklis Rīgā. Vēl Severam ir lietošanā piešķirts dzīvoklis Kijivā, Ukrainā, 2019. gadā pirkts auto "VW Tiguan" un 14,3 tūkstoši uzkrātu eiro, kas glabājas AS "Swedbank".

Mārtiņš Drēģeris tiek pie apdrošināšanas atlīdzībām

Līdzšinējais Rinkēviča komunikācijas padomnieks Mārtiņš Drēģeris tagad ir Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos. Viņš pērn bijis arī Eiropas Parlamenta deputātes Daces Melbārdes palīgs.

Drēģeris savā deklarācijā norādījis, ka viņam pieder dzīvoklis Rīgā, par 27,2 tūkstošiem eiro pērn veikta daļēja hipotekārā kredīta dzēšana, bet parādsaistības joprojām sasniedz gandrīz 85,2 tūkstošus eiro. Bezskaidrā naudā viņš glabā mazliet vairāk nekā 13 tūkstošus eiro. Un pērn algā no Daces Melbārdes saņēmis 38,3 tūkstošus eiro, no Ārlietu ministrijas – gandrīz 32 tūkstošus eiro. Tāpat gada laikā izmaksātas trīs apdrošināšanas atlīdzības – 1340 eiro no "SEB Life and Pension Baltic SE", nepilni simts eiro no "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" Latvijas filiāles un 30 eiro no franču iestādes "Carps International".

Jānis Kažociņš bankā glabā ceturtdaļmiljonu

Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos​​​​​​ pagaidām vēl ir Nacionālās drošības padomes sekretārs Jānis Kažociņš. Viņš šo amatu pildīja arī iepriekšējā prezidenta Egila Levita darbošanās laikā.

Ko tad bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, kam maijā apritēja 72 gadi, savā mūžā ir sakrājis? Viņa deklarācija rāda, ka tie ir 237 tūkstoši eiro un 3247 sterliņu mārciņas, kas glabājas "SEB Bankā". Vēl Kažociņam ir 2021. gadā pirkts 2014. gada izlaiduma "Audi A3 Sportback", īpašumā – zeme Taurupes pagastā, kopīpašumā – dzīvoklis Rīgā, lietošanā – būve Jūrmalā. Algā pērn no Valsts prezidenta kancelejas viņš saņēmis 57,4 tūkstošus eiro, 11 tūkstoši bijusi izmaksātā pensija no VSAA, bet 43,4 tūkstoši – pensija no britu firmas "Equinity Paymaster", 9716 – pensija no angļu "The Pension Service", 2411 eiro – pabalsts no "Veterans UK". Jāpiebilst, ka Kažociņš ir dzimis Apvienotajā Karalistē, dienējis viņu bruņotajos spēkos, kur uzkalpojies līdz brigādes ģenerālim un par Latvijas pilsoni tapa vien pirms 20 gadiem.

Zināms gan, ka augustā par Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieku kļūs Aivars Puriņš, kas šobrīd ir aizsardzības padomnieks Latvijas Republikas pārstāvniecībā NATO. Puriņš pērn algā saņēmis 100,5 tūkstošus eiro, kā arī vairākus simtus sapelnījis ar dividendēm. Dažādās finanšu institūcijās kopā viņš noguldījis ap 57 tūkstošiem eiro, viņam pieder ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības 8,4 tūkstošu vērtībā, un naudu Puriņš iegulda arī ārzemju kompāniju akcijās – gan igauņu "Coop Pank" un "Enefit Green", gan lietuviešu "Ignitis Grupe", gan arī somu, nīderlandiešu, šveiciešu un zviedru kompānijās. Tāpat viņa īpašumā ir 2021. gada izlaiduma auto "Renault Scenic" un zeme un ēkas Mārupes pagastā, ko laikā, kamēr strādā Briselē, šķiet, izīrē, jo deklarācijā norādīts, ka par šādu savu darbību pērn saņēmis 10,3 tūkstošus eiro.

Toms Torims ir profesors bez uzkrājumiem, bet ar moci

Valsts prezidenta ārštata padomnieks zinātnes jautājumos ir Toms Torims, inženierzinātņu doktors un Latvijas pārstāvis Eiropas Kodolpētniecības aģentūrā.

Rīgas Tehniskās universitātes profesors savu amatpersonas deklarāciju iesniedzis kā Daugavpils universitātes padomes loceklis. No šī amata šogad janvārī Torims atkāpās – pēc skandāla, kas izvērtās par iespējamu Daugavpils universitātes krāpšanos ar Eiropas Savienības sociālā fonda līdzekļiem 600 000 eiro apmērā.

Torima amatpersonas deklarācijā pausts, ka viņa īpašumā ir divi dzīvokļi un viena būve Rīgā, 1998. gada izlaiduma motocikls "Harley-Davidson Sportster 1200", bet nekādu uzkrājumu nav. 2022. gadā algā no Rīgas Tehniskās universitātes saņemti gandrīz 120 tūkstoši eiro, no Daugavpils universitātes – 12,6 tūkstoši.

Kristīnei Līcei 15 tūkstošu parādi

Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce par pagājušo gadu deklarāciju iesniegusi kā Ārlietu ministrijas direkcijas vadītāja – Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās.

Algā par to pērn saņemti 60 tūkstoši eiro, vēl 3055 eiro no ministrijas nākuši kā “citi ienākumi”. Tāpat 5327 eiro liels pabalsts saņemts no Eiropas Padomes, 300 eiro pabalsts no VSAA, 875 eiro lieli ienākumi nākuši no Tiesu administrācijas, bet 133,33 eiro no nodibinājuma "Latvijas Tiesnešu mācību centrs", ar abiem beidzamajiem Līcei bijis noslēgts autoratlīdzības līgums. Nekādu uzkrājumu viņai nav, toties īpašumā ir dzīvoklis Rīgā, 2006. gada izlaiduma "BMW 530" spēkrats, kā arī norādītas divas parādsaistības – septiņu un astoņu tūkstošu apmērā.

 Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!