Ko Latvijā dara Jānis Streičs? Tikai ciemojas un iet pie prezidenta

Kā raksta žurnāls "Kas Jauns", nesen Jānis Streičs dzimtenē viesojās, lai apmeklētu Alberta Legzdiņa piemiņas koncertu, Dziesmu svētku pasākumus un Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča inaugurācijas ceremoniju.

Kad sākās pandēmija, režisors pārcēlās uz Lietuvu – uz mājām, kas mantota no sievas dzimtas, bet uz Rīgu, kur joprojām ir dzīvoklis, atbrauc vien “darīšanās”. “Tā sanācis, ka nu jau mūža lielāko pusi esmu saistīts ar Lietuvu. Pandēmijas laikā atskārtu, ka ar sirdi esmu saaudzis ar mājām, kurās dzīvoja sievas vecāki,” stāsta Streičs, precizējot, ka viensēta atrodas pilsētiņā Veisieji – Druskininku pusē, tikai 18 kilometru no Polijas un Baltkrievijas robežas.

Režisors daudzu gadu laikā māju iekopis, bijis tur regulāri, arī filmu scenārijus rakstot, tostarp – "Limuzīnam Jāņu nakts krāsā". “Tur ir ļoti ainaviska vide – apkārt ir ezeri, pakalni, tikpat kā Latgalē jūtos. Zemīte bagāta, tāda ziedu un ārstniecības augu bagātība, kāda reti kur atrodama.” Režisors pieļauj, ka apkārtējā vide kalpojusi par iedvesmu arī Druskininkos dzimušajam izcilajam lietuviešu gleznotājam un komponistam Mikolajam Konstantīnam Čurļonim.

“Atbraucu uz Rīgu tik pēc vajadzības, bet to vajadzību pensionāram jau nav daudz – sakārtot auto lietas vai nopirkt zāles, kas man Latvijā ir ar atlaidi,” turpina Streičs. Tas, ka viņš no Rīgas dzīvo 400 kilometru attālumā, arī pensijas vecumā režisoram netraucējot būt sabiedriski aktīvam un Latvijas kultūrvidei nozīmīgam. “It sevišķi pie mūsdienu iespējām! Piedalos konferencēs un intervijās ar "Zoom" palīdzību. Tā ka neesmu atrauts no visas pasaules. Katru vakaru obligāti noskatos "Panorāmu". Mūsdienās ir jau vienalga, kur tu dzīvo, ja vien ar datoru esi uz “tu”. Viss ir tik labi iekārtots, izmantoju visas mūsdienu iespējas un priecājos, ka dzīvojam Eiropā. Eiropas un pasaules dzīves līmenim tie 400 kilometri nav nekāda lielā distance.”

Vaicāts, vai kaut kas top arī kino jomā, režisors retoriski iesaucas: “Ko jūs, man taču ir jau 87 gadi!” “Un tie ir 87 gadi. Dieviņš nemīl pārāk lielos optimistus. Svētajos rakstos rakstīts, ka cilvēka mūžs ir 70 gadi, tālāk jau ir Dieva žēlastība. Nu man jau septiņpadsmito virs normas piešķīris, dod, Dievs, vēl.” Tas, kas šobrīd saista ar kino jomu, esot sadarbība ar jaunajiem režisoriem, bet pašam personīgu projektu neesot. Turklāt Streičam savā viensētā esot milzum daudz darīšanu arī bez tā. “Nemitīgi darbojos – gan rakstu, gan gleznoju, gan ņemos saimniecībā un ar savām galdniecības lietām, laiks aizskrien ātri, vaļošanās laika nav ne man, ne sievai,” viņš stāsta.

Sveikt jauno Valsts prezidentu režisors devās ar cerību, ticību un prieku. “Jānoskaņojas mums visiem ir ar cerību, laba vēlējumiem un gatavību iet palīgā valsts darbā.” Par Dziesmu svētku gaisotni režisors teic, ka izjustā tautas vienotība viņu ļoti uzmundrinājusi. “Kādreiz runājam – kāpēc mēs nevaram būt tik vienoti, cik barikādēs. Tad es mēdzu nodomāt – nedod Dievs tādu vienotības iemeslu. Un redz, kur mēs esam vienoti priekā un valstiskā apziņā, un ticībā nākotnei! Nepilnības ir bijušas visos Dziesmu svētkos, bet svarīgākais ir prieks par tautu un tās vienotību. Pārējais ir labojams, kritizējams, ar to nevajadzētu svētku laikā nodarboties,” bilst leģendārais kinorežisors. Starp citu, viņa meita Viktorija Streiča, kura ar ģimeni dzīvo Kauņas pievārtē, bijusi jau vairāku Kauņas Dziesmu svētku virsrežisore.