Vācija lepojas ar lielāko bārbiju kolekciju pasaulē
Laikā, kad uz kinoekrāniem iznākusi filma “Bārbija”, “Deutsche Welle” vēsta par pasaulē lielāko bārbiju kolekciju – tā atrodas Diseldorfā Vācijā. Betinai Dorfmanai pirmo lelli uzdāvināja vecāki 1967. gadā, kad viņai apritēja seši gadi.
“Man toreiz parādījās nevis vienkārši lelle, bet draudzene. Un kā izrādījās – uz visu dzīvi,” saka Dorfmana. Viņas 18 500 leļļu kolekcija iekļauta Ginesa rekordu grāmatā.
Bērnībā Betinai bija gandrīz trīsdesmit bārbiju. Vecākajās klasēs viņa ar tām vairs nespēlējās un noglabāja bēniņos, bet atcerējās pēc daudziem gadiem, kad ar lellēm sāka rotaļāties pašas meita. Tiesa, ne ar mammas lellēm, tās viņai šķita pārāk vecmodīgas, bet ar jaunajām.
80. gadu vidū Dorfmana atvēra sieviešu apģērbu veikalu, un bārbijas rotāja skatlogus. Pārsteidzošā kārtā pircēji par lellēm interesējās vairāk nekā par drēbēm. Galu galā veikalu nācās slēgt, bet nu jau daži tūkstoši izredzēto leļļu pārcēlās sākumā uz plauktiem viesistabā, vēlāk uz speciāli ierīkotu istabu Betinas mājā. Pārējās bārbijas glabājās kastēs.
Vācija lepojas ar lielāko bārbiju kolekciju pasaulē
Laikā, kad uz kinoekrāniem iznākusi filma “Bārbija”, “Deutsche Welle” vēsta par pasaulē lielāko bārbiju kolekciju – tā atrodas Diseldorfā Vācijā. ...
Dorfmana jau bija kļuvusi slavena kolekcionāru vidū, viņa ne tikai krāja lelles, bet arī laboja un restaurēja, atverot Vācijā vienīgo šādu darbnīcu – “Bārbijas klīnika”.
Turēt lelles tikai kastēs bija žēl, un Betina sāka rīkot tematiskās izstādes. Bārbija laiku griežos guva lielus panākumus ne tikai Vācijā, deviņus gadus izstāde ceļoja, no tiem divarpus gadus pavadot Ķīnā, pēc Spānijā, Ungārijā un citās Eiropas valstīs.
Turklāt Dorfmanas vaļasprieks pārtapa profesijā – viņu uzaicināja par eksperti un konsultanti Leļļu un rotaļlietu muzejā Ratingenā Vācijas rietumos. Dorfmana nopelna iztiku, arī iznomājot retas lelles dažādiem pasākumiem, ir sarakstījusi par Bārbiju piecas grāmatas, bieži publicējas speciālos izdevumos, sniedz ekspertes pakalpojumus rotaļļlietu kolekciju novērtēšanai un arī tiesu prāvu gadījumos.
Tagadējā Bārbija vairs netērpjas rozā, ir ģērbusies arī izbalējušos džinsos, haki krāsas jakā, pelēkā kreklā, augstpapēžu kurpju vietā nēsā baltas kedas. Ir arī Bārbija ratiņkrēslā, šogad aprīlī iznāca Bārbija ar Dauna sindromu.
Ir visdažādāko profesiju bārbijas, 2021. gadā kompānija “Mattel” izlaida sešas lelles, godinot cīnītājas pret kovidu. To vidū bija “Astra Zeneca” vakcīnas izstrādes vadītāja, Oksfordas universitātes profesore Sāra Gilberta un medmāsa, kura ārstēja pirmo kovida pacientu ASV. Pirms pāris gadiem iznāca vairāk nekā divdesmit bārbijas dažādu valstu tautastērpos.
Dorfmana uzskata, ka Bārbija vienmēr bijusi emancipēta un atspoguļojusi ne tikai modi, bet arī daudzu bērnu sapņus – bijusi ārste, pilote, arheoloģe, stjuarte, astronaute, ASV prezidenta vēlēšanu kandidāte. “Kad ekoloģiskās organizācijas cēla trauksmi par bišu izmiršanu, pārdošanā tūdaļ parādījās Bārbija biškope,” teic Dorfmana.
2017. gadā novembrī ASV iznāca Bārbija hidžābā, par prototipu kalpoja amerikāņu paukotāja Ibtihadža Muhamada, kura visās sacensībās piedalās musulmaņu lakatā.
Tikmēr dažās musulmaņu valstīs, piemēram, Irānā un Saūda Arābijā bārbijas ir aizliegtas – esot pretrunā islāma noteikumiem un pārāk sievišķīgas. Tikmēr feministes kritizē Bārbiju kā stereotipus veicinošu – tieva, garām kājām, šauriem gurniem, lielām krūtīm. Tiesa, “Mattel” 2016. gadā atteicās no tradīcijas ražot tikai viena veida lelles ar perfektām, taču nereālistiskām auguma aprisēm. Jaunajā kolekcijā bija četri auguma tipi, gan tievas, gan apaļīgas, 22 acu krāsas un 24 matu sakārtojumi.
Dorfmanas lelles tagad glabājas dažādās vietās – ap 1500 bārbiju skatāmas Leļļu un rotaļlietu muzeja ekspozīcijā, daļa citos muzejos gan Vācijā, gan citās valstīs, pārējās mājās, visas ir rūpīgi aprakstītas un iekļautas katalogā. Kolekcija ir apdrošināta, par kādu summu, īpašniece neatklāj, bet skaidrs, ka tajā ieguldīta liela nauda. Un Dorfmana turpina pirkt arī jaunās bārbijas.