"Elviss manā dzīvē ienāca sagadīšanās pēc." Latviešu Preslijam Ivaram Pētersonam šogad - 55

“Elvisam Preslijam noteikti ir būtiska loma manas radošās darbības žanra izvēlē, lai arī ar viņa mūziku savulaik aizrāvos neapzināti. Tas notika agrā jaunībā. Tēvam bija liela vinila plašu un magnetofona lenšu kolekcija ar tādiem izpildītājiem kā Frenks Sinatra, Luiss Ārmstrongs, Dīns Mārtins, Engelberts Hamperdinks, Elviss Preslijs un citiem tā laika izciliem dziedātājiem. Tā principā ir sava veida sagadīšanās, ka izvēle krita uz Elvisa Preslija dziesmām, jo tajā laikā man pat īsti nebija nojausmas, kas viņš ir. “Pateicoties” to laiku dzelzs priekškaram, nebija iespējas arī lūkot viņa koncertus. Tā vienkārši bija mūzika, kura mani uzrunāja,” žurnālam "Kas Jauns" stāsta Pētersons.

Viņš mācījies Rīgas 1. mūzikas skolas klavieru klasē. “Un tad man radās vēlēšanās ārpus obligātā skolas repertuāra pamēģināt arī ko citu. Klausījos ierakstus un mēģināju tos pēc dzirdes spēlēt uz klavierēm. Skolā mācījos vācu valodu, tādēļ angļu tekstus pierakstīju pēc dzirdes ar latviešu alfabēta burtiem. Vēl tagad man ir saglabājušies daži no šiem dziesmu tekstiem,” smaidot teic dziedātājs, piebilstot – kad Preslija dziesmas jau sācis dziedāt un viņa mūziku iemīlējis vairāk, ticis arī pie videoierakstiem. “Tas bija videokasešu laiks, tolaik cilvēki ne tik daudz skatījās viņa koncertus, kā filmas ar zvaigznes piedalīšanos. Elviss kā aktieris laika periodā no 1956. līdz 1969. gadam piedalījies 31 filmas tapšanā. Par šo darbu māksliniecisko pusi kritiķi vēl strīdas, bet tajā laikā filmas ar rokenrola karaļa līdzdalību bija pieprasītas un katrā no tām skanēja vismaz četras dziesmas,” zina stāstīt Ivars.

Pirms dažiem gadiem apceļojot Ameriku, Ivars apmeklējis arī Greislendu, Elvisa Preslija māju Tenesī štatā.

“Tas bija ļoti interesants piedzīvojums. Māja ir ļoti krāšņa un iespaidīga, bija ļoti izzinoša ekskursija, bet gribējās tajā vidē un gaisotnē uzkavēties mazliet ilgāk. Jā, tas viss pārvērsts par milzīgu tūrisma biznesu… Ielas pretējā pusē iekārtotas kases un suvenīru veikali. Nelielās grupās cilvēki sakāpj tūrisma busiņos un tiek pārvesti pāri ielai, lai tūdaļ pat atkal kāptu ārā un dotos ekskursijā pa Preslija īpašumu. Ļoti daudz cilvēku no visas pasaules nepārtraukti dodas cauri mājai – cits aiz cita, un nav iespējas pakavēties ilgāk, lai visu kārtīgi apskatītu. Bet, neskatoties uz to, iespaids bija neizdzēšams,” atmiņās dalās mūziķis.

“Jebkuram māksliniekam uz skatuves jābūt milzīgai atdevei, viss jādara simtprocentīgi un no sirds, un šī iemesla dēļ daudzi varbūt ātri sadeg. Tur, kur notiek koncertdzīve, koncertturnejas un ir nenormāls darba grafiks, kādreiz parādās arī stimulējošas vielas, lai to visu varētu izturēt. Elviss ir viens no šādiem piemēriem. Un diemžēl tādu pasaules mūzikas lauciņā ir daudz. Viņš bija unikāls un neatkārtojams dziedātājs, vienlīdz talantīgi izpildīja gan lēnās, gan ātrās dziesmas, prata atrast stīgu uz klausītāju sirdīm,” savu elku novērtē Pētersons, piebilstot, ka liels nopelns viņa tēla veidošanā bija arī menedžerim Tomam Pārkeram. “Elviss Preslijs bija ļoti daudzpusīgs mūzikas žanru ziņā, izpildot dziesmas gan rokenrola, blūza un kantri stilā, gan arī ieskaņojot liriskas balādes un gospeļus. Plašs ir arī viņa Ziemassvētku albumu klāsts. Visādā ziņā viņš uz mūžu būs amerikāņu elks un viens no izklaides industrijas simboliem.”