Traģēdija bērnībā, vīra sānsoļi, skarba šķiršanās un atkal kāzas - Sanas Ošas dzīves pavērsieni

“Arī es neklusēšu un pievienošos akcijai #MeToo. Ceru, ka arī es ar savu stāstu palīdzēšu kādai citai meitenei tam tikt pāri un pārdzīvot, jo mēs tādas esam daudz, tikai baidāmies par to runāt. Bet es nebaidos! Tieši otrādi – runāšana par to, kas ar mani atgadījās, palīdzēja no tās melnās bedres, kurā biju pusaudžu gados iekritusi, tikt ārā,” pirms vairāk nekā pieciem gadiem, kad vairākas Holivudas aktrises atzinās, ka ietekmīgais filmu producents Hārvijs Vainstains viņas seksuāli izmantojis, savā skarbajā pieredzē padalījās arī Sana, par to ierakstot sociālajā vietnē "Facebook".

“Ar mani tas notika, kad biju mazs un neaizsargāts bērns, kurš nesaprata, kas ar mani tiek darīts. Tas notika daudzas reizes vairāku gadu garumā, un to izdarīja mans patēvs,” sirdi plosošu savas dzīves traģēdiju atklāja Sana, neizplūstot detaļās, ko tieši viņa pārcietusi. Sana uzsvēra, ka to, kas ar viņu notika, sapratusi tikai pusaudžu gados, uzsākot attiecības ar puisi: “Man sākās nervu lēkmes un bailes no intīmajām attiecībām, puisis saprata, ka ar mani kaut kas nav kārtībā, tad nu viņš bija pirmais cilvēks, kam par to pastāstīju. Viņš, protams, bija šokā un teica, ka man tas ir jāpasaka arī mammai, bet es to nevarēju. Bailes... Kauns… Ja nu man neticēs... Tā arī nepateicu...”

Tikai tad, kad Sanai bija nepieciešama kāda operācija, viņa, mostoties no narkozes, visu izstāstīja mammai. Un, kā pati uzsvēra: “Tad arī sākās mans ceļš uz atlabšanu.” Šis ceļš daiļajai meitenei gan bijis ļoti ilgs un smags. “Sāpīgākais ir tas, ka nāku no mazas pilsētas, kur visi visus pazīst, un ir cilvēki, kas pazīst arī otru pusi. Tas, ka kāds uzdrošinās pateikt, ka tā nav taisnība, tās ir muļķības, ka tas viss ir izdomāts stāsts, pat nesaprot, cik ļoti man tas sāp! Visi šie teksti: “Tā tak nevar būt, viņa tak izskatās normāla meitene.” Jautājums – kā tad īsti ir jāizskatās meitenei, kas cietusi no seksuālas vardarbības? Un vai pedofilam uz pieres ir rakstīts “pedofils”? Vai jūs bijāt klāt, kad es negulēju naktis un mocījos no nervu lēkmēm, kad nomierināties varēju tikai no stiprām nervu zālēm. Jutos kā narkomāns, kurš alkst pēc tās īpašās tabletes, kas man palīdzēs nomierināties. Psihologs, antidepresanti, nervu lēkmes... Mans ceļš uz atlabšanu bija smags, bet jo vairāk par to runāju, jo vieglāk palika,” atklāta bija Sana Timma, savā profilā "Facebook" izstāstot arī, ar ko šis traģiskais stāsts beidzās: “Cilvēks, kurš man nodarīja pāri, aizlaidās no pirmās tiesas. Domāju, ka nekad arī viņu nenotiesās un šim stāstam netiks pielikts punkts. Bet pagāja astoņi gadi (8!!!), kad viņu noķēra. Man, kad viss jau bija nolikts atmiņas tālākajā plauktā, par to visu bija jārunā atkal. Tas bija smagi – to visu cilāt no jauna. Bet šis cilvēks nu ir saņēmis, ko pelnījis. Un apzinos, ka, ļoti iespējams, esmu paglābusi arī citas meitenes no šī slimā cilvēka. Tādēļ, meitenes, es jūs iedrošinu par to runāt un nebaidīties. Es tam esmu pilnībā tikusi pāri, par to pat vairs nedomāju, un tas nekādi mani vairs neietekmē. Tas viss, ko esmu pārcietusi, ir tikai padarījis mani par emocionāli stipru sievieti. Ceru, ka arī es uzrunāju kādu un palīdzēšu ar savu stāstu!”