"Krokusu karalis" Jānis Rukšāns guvis pasaules atzinību - iekļuvis prestižā dārzkopības žurnālā
Krokusu karalis. Tieši tā latviešu dārzkopi un selekcionāru pieteicis respektablais britu žurnāls "Gardens Illustrated", kas par Jāni Rukšānu raksta savā jaunākajā pavasara numurā.
"Gardens Illustrated" tiek uzskatīts par dārzkopības mediju "Vogue", tas ieguvis plašu atzinību ar lieliskām fotogrāfijām, autoritatīvu žurnālistiku un izcilu dizainu. Žurnāls iznāk 13 reizes gadā, tiek pārdots vairāk nekā 70 valstīs, un, kā šonedēļ vēsta žurnāls "Kas Jauns", tagad tajā rakstīts par Jāni Rukšānu un viņa saimniecību Jaunrūjas Cēsu pusē, kur selekcionārs iekopis pasaulē lielāko sīpolpuķu un krokusu kolekciju.
Par Rukšānu interesējas daudzi
“Protams, patīkami, ka esmu izraisījis interesi šim žurnālam, taču iekļūšana tajā pašam nav liels pārsteigums, jo par mani pēdējā laikā jau rakstījuši daudzi citi ārvalstu mediji. Jā, Gardens Illustrated ir viens no pasaulē vispazīstamākajiem dārzkopības žurnāliem, bet, vai tas ir pats lielākais, to gan nezināšu teikt,” žurnālam "Kas Jauns" klāsta Rukšāns, kas ar savu profesionālo darbību sen jau ir labi zināms citu selekcionāru vidū ārpus Latvijas robežām, bet nu priecājas, ka par viņu un viņa kolekciju uzzinās arī, kā pats saka, “jebkurš piemājas dārzkopis plašajā pasaulē”.
Latviešu selekcionāra nokļūšana "Gardens Illustrated" žurnāla lapās bijusi visai interesanta. Pirms trim gadiem pie viņa atbraucis kāds žurnālists no Lielbritānijas Karaliskās dārzkopības biedrības ikmēneša žurnāla "The Garden", taču publikācija tajā tā arī neparādījās. Līdz šopavasar Rukšānam piezvanīja no izdevuma "Gardens Illustrated" un palūdza telefoninterviju, sakot, ka fotogrāfijas žurnālam jau esot. Bet par žurnālā nopublicēto fotoattēlu kvalitāti selekcionārs smejoties teic, ka neesot īsti apmierināts. Kāpēc?
“Ar krokusiem ir kā ar bitēm – neko nevar skaidri zināt. Šajā jomā visgrūtākais ir trāpīties īstajā brīdī, īstajā vietā. Tieši tad, kad viss zied un viss ir skaisti. Nu netrāpījās tas fotogrāfs īstajā laikā. Kad sazvanījāmies, viss bija pilnā plaukumā, bet, kamēr viņš saplānoja braucienu, nopirka aviobiļetes, atlidoja no Anglijas, tikmēr jau lielākais skaistums bija pazudis,” smaida Rukšāns.
Jaunu sugu meklējumos
Arī pašam selekcionāram tā gadījies, kad, meklējot jaunas krokusu sugas, nav trāpījies īstajā laikā. “Piemēram, aizvadītajā gadā devos uz Irānu meklēt vienu krokusu, ko alpīnists bija nobildējis kalnos pie Irākas robežas. Pēc attēla man bija skaidrs, ka tā ir pilnīgi jauna, vēl neaprakstīta suga. Aizbraucot tur, robežsargi apliecināja, ka tādi krokusi esot, tikai tajā vietā šobrīd esot vēl pāris metru biezs sniegs, un krokusi ziedēs tikai pēc mēneša. Vai arī reiz aizdevos uz Bulgāriju tieši krokusu ziedēšanas laikā, taču, kad tur ierados, dienu iepriekš visu zemi pēkšņi bija pārklājusi bieza sniega kārta. Nācās vien lidot atpakaļ,” stāsta Rukšāns.
Viņš savā darbības laikā atklājis un aprakstījis vismaz 80 jaunu sugu. Vaicāts, vai tiešām krokusu pasaulē vēl var kaut ko jaunu atrast, selekcionārs atbild, ka jā! “Ar krokusiem ir ļoti interesanti. Tie savvaļā aug augstkalnēs, kas ir pateicīgas, lai tajās veidotos endēmiskas sugas. Proti, katrā kalnu grēdā var augt cita suga. Vienkārši krokusam ir praktiski neiespējami izplatīties blakus grēdā, šķērsot ieleju, upes, tāpēc tūkstošiem gadu laikā katrā grēdā var izveidoties pa endēmiskai, pavisam atšķirīgai krokusu sugai. Tās līdz šim nav aprakstītas tāpēc, ka krokusi aug grūti pieejamos reģionos. Tikai pēdējos gados tur izveidoti ceļi, bet agrāk, lai tādās vietās nokļūtu, vajadzēja jāt vai iet kājām nedēļām ilgi. Tāpēc šie reģioni ir maz izpētīti,” skaidro Rukšāns, kas arī šogad bija ieplānojis doties ekspedīcijā uz Irānu, taču irāņu kolēģi ieteikuši to nedarīt bīstamās starptautiskās situācijas dēļ. “Bet pirms gada mūsu ekspedīcija bija ļoti sekmīga – kopā ar Teherānas Universitātes botāniķi mēneša laikā atradām vairāk nekā desmit jaunas sugas,” piebilst Jānis Rukšāns.
