Miris "Grammy" balvas ieguvējs, kuram "balsis galvā" lika nogalināt savu māti

Gordons jau agrā jaunībā kļuva par vienu no iecienītākajiem bundziniekiem, kuru uz ierakstu sesijām aicināja slaveni roka muzikanti, piemēram, jau 21 gada vecumā viņš piedalījās “The Beach Boys” leģendārā albuma “Pet Sounds” ierakstē. Pols Makartnijs savulaik atzina, ka “neviens nav muzikāli izglītots, kamēr nav noklausījies šo albumu” un to minēja kā iedvesmas avotu "The Beatles" albumam “Sgt. Pepper's Lonely Hearts Club Band”.

Gordons sadarbojies vēl ar tādām zvaigznēm kā Džons Lenons, Džordžs Harisons, Džo Kokers, Frenks Zapa, “The Byrds”, Eliss Kūpers, Šēra, Ārts Garfinkels, “Tom Petty and the Heartbreakers”, Toms Veitss, Džons Lī Hukers, B.B. Kings, Ēriks Kleptons un daudziem citiem. 1993. gadā Gordons, jau būdams cietumā, tika apbalvots ar “Grammy” balvu par 1970. gadā kopā ar Kleptonu sacerētās dziesmas “Layla” akustisko versiju.

Medijos raksta, ka savas karjeras zenītā Gordons bijis tik pieprasīts studijas mūziķis, ka katru dienu lidojis uz Losandželosu vairākām ierakstu sesijām, lai atgrieztos uz vakara uzstāšanos Lasvegasas izklaides kompleksā “Caesars Palace”.

Jau septiņdesmitajos gados Gordona garīgā veselība sāka strauji pasliktināties, viņš sāka dzirdēt balsis, kas viņam likušas badoties, negulēt un visādi citādi sevi mocīt. Toreiz ārsti viņam nekonstatēja šizofrēniju, bet ārstēja no alkoholisma. Gordona lejupslīde noslēdzās ar traģēdiju 1983. gada 3. jūnijā, kad viņš ar āmuru piekāva savu māti, pēc tam atņēma viņai dzīvību ar miesnieka nazi, jo tā bija likušas balsis galvā. Tikai pēc aresta viņam konstatēja šizofrēniju, taču tiesa to neuzskatīja par nepieskaitāmības argumentu un 1984. gada 10. jūlijā viņam piesprieda mūža ieslodzījumu ar iespēju tikt atbrīvotam pēc 16 gadiem. Kopš 1999. gada viņam vairākkārt tika atteikta atbrīvošana.