FOTO: ļaudis pulcējas skatīt Unas Celmas ilgus gadus veidotās dokumentālās filmas "1960. gada meitenes" pirmizrādi

Režisores Unas Celmas 29 gadus veidotā filma par viņas klasesbiedrenēm tika pirmizrādīta festivāla "Artdocfest" ietvaros.

Filma atspoguļo četru 1960. gadā dzimušu  klasesbiedreņu likteni divās būtiski atšķirīgās sistēmās – sociālismā un kapitālismā.

1960.gads, Ivetas, Maijas, Daces un Dzintras dzimšanas gads bija tas gads, kad “sociālismam bija jāpanāk pilnīga un totāla uzvara”. Un tieši šīs paaudzes sievietes pēc neatkarības atjaunošanas visasāk saskārās ar “brīvā tirgus” realitāti – priekš “smukajiem” darbiem viņas bija par vecu, bet priekš vadošajiem posteņiem -  viņas bija sievietes. Tāpēc tām atlika tikai strādāt daudz un smagi, lai izaudzinātu bērnus.

Režisore Una Celma saka: "Tas ir stāsts par manām klasesbiedrenēm, pilnīga un totāla sociālisma bērniem, vidi, kurā mēs uzaugām, mūsu jaunību un to, kas mēs esam šodien. Par viņām neraksta avīzēs un nerunā masu medijos. Viņas ir redzamas fonā. Mēs zinām, ka viņas eksistē, bet tas arī viss."

"Viņas ir savas paaudzes sievietes, dažas no daudzajām, kuras pārstāv sava dzimuma likteni. Paaudze, kuras dzīvē ritēja divās pilnīgi atšķirīgās sistēmās. Šo sistēmu mantojums tika nodots nākamajām paaudzēm. Tas ir par sievietēm, kuru galvenā funkcija bija ģimenes veidošana un bērnu audzināšana. Tieši viņas strādāja algotu darbu, gatavoja ēdienu, tīrīja, mazgāja un stāvēja garās rindās, lai nopirktu desu. Vai viņām izdevās realizēt savus sapņus un savu potenciālu kā sievietēm un kā personībām?"