Sievietes kara laikā. Seriāla "Les Combattantes" recenzija
"Sievietes kara laikā" jeb precīzāk "Cīnītājas", šis nosaukums ir tuvāks franču valodas oriģinālam "Les Combattantes", ir franču/beļģu kopražojuma vēsturiska drāma astoņās sērijās, kurā spraigi notikumi risinās Pirmā pasaules kara pašā sākumā teiksmainajā Francijā, netālu no bīstamās frontes līnijas.
Kamēr vīri savas attiecības kārto kara laukā, četru sieviešu – Parīzes ielasmeitas Margeritas, kādas mazas rūpnīcas vadītājas Kerolīnas, klostera māsas Agnesas un medmāsas Suzennas – likteņi savijas vienā kamolā. Apstākļi veidojas tā, ka sievietes ir spiestas atbalstīt cita citu, lai pašas spētu izdzīvotu nežēlīgajos kara un apkārt valdošā haosa apstākļos.
Nemainīgs aktrišu ansamblis
Zīmīgais daudzsēriju filmas angliskais nosaukums «Women At War» jeb «Sievietes kara laikā» izmantots kinematogrāfā jau vairākas reizes. Tāpēc ir svarīgi šo franču/beļģu kopražojumu nesajaukt ar 2018. gadā izdoto islandiešu/ukraiņu filmu «Islandes amazone» (angliski: «Women At War»), kas demonstrēta arī Latvijas kinoteātros, kā arī ar itāļu rakstnieces Dacias Maraini romānu, kam ir tieši tāds pats nosaukums.
Interesanti, ka filma sniedz spoguļattēlu tiem notikumiem, kas attēloti patlaban vēl vienā aktuālā «Oskara» balvai nominētā «Netflix» filmā – Ēriha Marijas Remarka grāmatas «Rietumu frontē bez pārmaiņām» («Im Westen nichts Neues») jaunajā vācu režisora Edvarda Bergera ekranizācijā. Šajā filmā notikumi skatīti no jauno vācu kareivju puses, bet seriālā – no franču pozīcijām. Daudziem, kas padziļināti nav studējuši vēsturi, šī sīvā Francijas pretošanās varētu būt pārsteidzošs atklājums.
«Cīnītāju» idejas autores ir divas franču dāmas – Kamilla Treinere un Sesīla Lorne –, kuras radījušas stāstu par četrām spēcīgām sievietēm, kas ne tikai spiestas reizēm izmantot īstus kaujas ieročus, bet galvenokārt tomēr cīnās par savu ģimeni, taisnību un laimi ar sarežģītiem psiholoģiskiem paņēmieniem. Seriālu producējušas vairākas televīzijas – franču TF1, beļģu «AT-Production» un RTBF, kā arī franču producentu apvienība «Quad Drama».
Darbu režisējis Aleksandrs Lorēns, kas plašāk pazīstams ar 2019. gada daudzsēriju filmu «Le Bazar de la Charité» («The Bonfire of Destiny»), kas vēstīja par traģisko ugunsnelaimi Parīzē «Charité» labdarības pasākumā, kur liesmās dzīvību zaudēja 126 cilvēku, galvenokārt turīgas sabiedrības dāmas. Trīs no aktrisēm, kas filmējās šajā Lorēna seriālā, – Odrija Fluro, Žulī se Bona un Kamilla Lū – vienā ansamblī redzamas atkal kopā arī šajā vēsturiskajā kara drāmā. Acīmredzot režisors ir atradis savas aktrises, tām uzticas un vienlaikus iepazīstina ar viņām plašāku starptautisku auditoriju. Tas veiksmīgi izdevies, jo seriāls patlaban kļuvis par vienu no top10 visvairāk skatītajiem video traumēšanas platformā «Netflix». Ceļš uz Holivudu ir vaļā.
Iespējams, košākā rota šajā trio ir 45 gadus vecā rudmate Fluro, kuras filmu un seriālu saraksts ir iespaidīgs. Lai arī filmējusies galvenokārt Francijas kino, viņa redzama arī Vudija Alena romantiskajā «Midnight in Paris» («Pusnakts Parīzē») un lielbudžeta komēdijā «The Intouchables» («Neaizskaramie»). Tieši Fluro atveidotā Parīzes prieka meita Margerita ir seriāla pirmās sērijas fokusā.
Sieviešu likteņi kara plosītajā Francijā
Katrai varonei seriālā atvēlēta sava padziļināta sižetiskā līnija. Jau minētā Margerita ar modernu auto dodas uz karadarbības zonu kalnainajā Senpū pilsētā, lai meklētu kādu īpašu cilvēku. Karš ir tikko sācies, tālumā skan artilērijas šāviņi, ir 1914. gada vasara, un franču vīrieši ar skubu tiek mobilizēti armijā. Taču paralēli risinās ikdienas dzīve – strādā veikali, rūpnīcas, arī bordeļi, kur Margerita iekārtojas darbā, lai arī viņas galvenais mērķis nav nopelnīt, bet atšķetināt kādu senu noslēpumu. Pirmajā sērijā iepazīstam arī daiļo medmāsu Suzennu, kura, paslēpusies kravas automašīnā, mūk no Parīzes, lai rastu patvērumu Šveicē. Parīzē viņa bija strādājusi par medmāsu, veicot nelegālas abortu jeb grūtniecības pārtraukšanas operācijas, kādas tolaik sievietes veselībai bija ļoti bīstamas. Diemžēl viņas pēdējā operācija bijusi neveiksmīga, jo bojā iet Parīzes detektīva sieva. Viņš, protams, notikušajā vaino tieši medmāsu un ir apņēmības pilns viņu notvert un sodīt.
Drīz iepazīstam arī klostera māsu Agnesu, kura kopā ar pārējām Dieva kalponēm, kā arī vienīgo ķirurgu pilsētā nesavtīgi rūpējas par karavīriem, apkopj ievainotos un gādā par karā kritušo apbedīšanu. Agnesa dod patvērumu arī bēguļojošajai medmāsai, kura saprot, ka viņas zināšanas un prasmīgās medmāsas rokas varētu būt ļoti noderīgas ievainoto apkopē, un viņa nolemj palikt pilsētā un palīdzēt simpātiskam ķirurgam.
Pirmajā sērijā iepazīstam arī Kerolīnu – turīgas franču ģimenes sievieti, kura, pēc vīra iesaukšanas armijā palikusi viena ar nīsto vīramāti un meitiņu, spiesta pārņemt viņa pārvaldītās rūpnīcas vadības grožus. Arī Kerolīnai ir kāds pagātnes noslēpums, ko viņa nevēlas izpaust, taču nejauša tikšanās ar Margeritu uzplēš senas atmiņas un rētas. Situāciju nepadara vieglāku arī no Parīzes atbraukušais vīra brālis Čārlzs, kurš slepus nolemj pārņemt rūpnīcas vadību, lai īstenotu pats savus neģēlīgos plānus.
Ar katru sēriju situācija sieviešu likteņos kļūst arvien sarežģītāka, parādās arī dažādas citas satraucošas sižeta līnijas, piemēram, vietējā priestera seksuāla rakstura noziegumi pret jaunām meitenēm, kas nostāda Agnesu izvēles priekšā, taču kopīgiem spēkiem daudzas no grūtībām izdodas pārvarēt.
Kara restaurācija un filmēšanas lokācijas
Seriāls pilnībā uzfilmēts Francijā 2021. gada jūlijā, vēl pandēmijas laikā, galvenokārt Augšfrancijas un Ildefransas reģionos. Tā veidotāji rūpīgi studējuši reģiona ģeogrāfiju, veikuši sagatavošanās darbus, fotografējot pauguraino ainavu, protams, notikušas konsultācijas arī ar vietējiem kolekcionāriem, muzeju speciālistiem, vēsturniekiem, lai maksimāli precīzi restaurētu gan karavīru formas, gan šaujamieročus, gan apkārtējo vidi. Vairākas ainas filmētas arī nelielajā Plombières-les-Bains pilsētiņā, ko dēvē arī par «pilsētu ar tūkstoš balkoniem», kas savulaik bijis populārs SPA centrs. Pilsētas ielas tika noklātas ar smiltīm, skvēros uzbūvēti seni koka kioski, lai maksimāli pietuvinātu 20. gadsimta sākuma noskaņu. Par kara hospitāli seriālā pārveidots 14. gadsimtā celts sens klosteris, kas atrodas Augšfrancijas daļā, netālu no Lilles.
Sievietes šajā seriāla vienlaikus cita citai ir gan lāsts, gan arī glābiņš. Seriālam ir izdevies veiksmīgi gan atrast balansu starp sieviešu uzvedību stresa apstākļos, gan parādīt arī to solidaritāti, savstarpējo atbalstu. Lai arī visi jautājumi šajā darbā netiek atbildēti, tas ļauj katram skatītājam pašam interpretēt un šķetināt brīvus atstātos sižeta pavedienus.
Atsauksmes
Leisure Byte, www. leisurebyte.com
«Kara klātbūtne šajā seriālā ir jūtama uz soļa – bailes, izmisums, agresija. Visas šīs izjūtas seriāls lieliski atspoguļo ekrānā, vienlaikus ļaujot katrai no galvenajām varonēm nonākt starmešu gaismā. Narkotikas, psihiskas slimības, posttraumatiskā stresa sindromi, arī seksuālā spriedze, tas viss ir atrodams šajā darbā.»
The Arts Desk, theartsdesk.com
«Seriālā ir romantikas, mistērijas, melodrāmas žanru un pat ziepju operu elementu klātbūtne, taču tuvojošies kara draudi kā degoša lāpa paaugstina seriāla varoņu emocionālo temperatūru līdz verdošai, izspēlējot situācijas, kas noved līdz galējībām.»
