Aktieris Vilis Daudziņš krīt nežēlastībā, izsakoties par Maskavas ielas pārdēvēšanu

Kā raksta žurnāls "Kas Jauns", tad "TV24" raidījumā "Dienas personība" tās vadītāja Velta Puriņa ar Vili Daudziņu diskutēja par jautājumu, kurām ielām Latvijā vajadzētu mainīt nosaukumus, lai mazinātu asociācijas ar Krieviju, un vai vispār to vajadzētu darīt. Aktiera viedoklis pārsteidza daudzus, pat tik ļoti, ka viņam tika veltīti ne tie saudzīgākie epiteti.

Arī tādas ir vēsturiskās liecības

“Es saprotu, kāpēc tas tiek darīts Ukrainā. Es saprotu. Tas aizkaitinājums un dusmas ir šausmīgas. Šobrīd Krievijā vara izmanto dižgarus, lai paskaidrotu savu okupāciju un savu nesalīdzināmo vērtību ar citām kultūrām. Citiem vārdiem sakot, Dostojevskis vai Tolstojs tiek lietots kā tāds karogs ārprātīgām, nežēlīgām lietām. Tāpēc es pilnīgi saprotu, kāpēc tas notiek Ukrainā, bet nebūtu drošs, vai tas būtu jādara pie mums,” pauda Daudziņš.

Viņš gribētu, lai Latvijā tiktu saglabātas arī kādas vēsturiskās liecības no okupācijas laikiem. “Es, piemēram, negribētu, ka Maskavas ielu kāds pārdēvē citādi tāpēc, ka tas ir tāds pieņemts stils. Tā ir runa par vēsturi. Tiklīdz mēs visu dzēšam no vēstures un nav redzamā veidā pieminekļu, mums paliek vienīgi informācija. Tad ir tā, ka mēs nākamajām paaudzēm varam vien stāstīt, ka to kādreiz sauca tā un tā, bet materiālu un īstu sajūtu vairs nav. Arī tad, kad jauca nost okupācijas pieminekli, es būtu priecīgs, ka kāda detaļa tomēr nonāktu kādā Okupācijas muzeja brīvdabas filiālē, kur dažādos rakursos būtu šie propagandas tēli, kuriem reāli pieskarties,” bilda aktieris.

Var iet turpat, kur krievu karakuģis!

Tāds bija viens no maigākajiem komentāriem, kad sociālajos tīklos parādījās fragmenti no šīs Viļa Daudziņa intervijas. Un, kā kāds norādīja, nu tautai būs jauns aprejamais objekts.

Tā arī notika, aktieris patiešām krita nežēlastībā, daudzi viņam veltīja skarbus vārdus, nosaucot gan par “kremlinu”, gan par “Russkij mir kultūras apjūsmotāju”, kāds izteicās, ka Daudziņš ir sagājis Mairī Briedī, kā arī: “vectēvu duelī uzvarēja sarkanais”, tā velkot paralēles ar Viļa Daudziņa izcilo monoizrādi "Vectēvs", kurā viņš vienlaikus tēloja divus savus vectēvus – viens bija sarkanarmietis un Latvijas okupants, otrs leģionārs un savas zemes patriots.

Nepaklusēja arī Viļa Daudziņa kolēģi no aktieru saimes. Piemēram, aktieris un režisors Intars Rešetins Daudziņa izteikumus komentēja, tviterī ierakstot: “Ja teātra mākslinieciskais vadītājs trupā pieņem Putina dzeguzi, tad Viļa “dziesma” nepārsteidz. Tiesa, skumdina gan.”

Aktieris par izraisīto “cepienu”

“Tas ir labi, ka cilvēki aktīvi diskutē par šo jautājumu. Tā tam arī jābūt, ja mēs runājam par pilsētu, kurā pašiem jādzīvo. Jebkuras pilsētas, tostarp arī Rīgas, vēsture ir veidojusies kārtām – mums ir lībiešu kultūras kārta, vācu kārta, zviedru kārta, krievu un tagad latviešu kārta. Katrā no šīm kārtām ir savi “ģeoloģiskie” kultūras nospiedumi un starpslānīši. Arī ielu nosaukums, piemēram, Maskavas iela, ir šāds kultūrnospiedums. 160 gadi, piekritīsiet, ir cienījams vecums. Tieši tāpēc es esmu visai piesardzīgs, kad runa ir par ielas pārdēvēšanu," saka Vilis.

"Skaidrs, ka Putina režīma pastrādātie noziegumi ir radījuši gluži fizisku riebumu pret visu, kas saistās ar Krieviju. Man ir tieši tāpat. Piemēram, man šķiet nesaprotami, ka Rīgā joprojām atrodas Putina laikā dibinātā Maskavas kultūras un biznesa pārstāvniecība "Дом Москвы". Vai šajā iestādē strādājošie ir publiski nosodījuši Krievijas agresiju? Lūk, šie jautājumi man šķiet būtiskāki par ielas pārdēvēšanu.

Pirms kāda laika nopirku jaudīgu portatīvo uzlādes staciju, vedu to draugiem, kas to nogādās kara mediķiem Ukrainā. Es tikai nupat iedomājos, ka tajā reizē braucu pāri Maskavas ielai. Paradoksāli, vai ne?” – tā Vilis Daudziņš žurnālam "Kas Jauns" komentē sacēlušos vētru, kādu izraisīja viņa viedoklis.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!