Gustavs Terzens par iestāšanos zemessardzē: “Mūsu atbildīgā brīvība ir ņemt un rādīt piemēru bērniem”
Televīzijas un radio raidījumu radītājs un vadītājs Gustavs Terzens “Radio SWH” raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” dalās savā pieredzē, kāpēc izlēma spert soli un iestāties zemessardzē. Viņš ir pārliecināts par katra atbildīgo brīvību – ņemt un rādīt piemēru bērniem. Uz jautājumu par to, kāds bijis impulss, lai iestātos zemessardzē, Terzens atbild nedomājot: “Bērni un ģimene.”
Raidījuma vadītājai Inesei Vaikulei Terzens, kurš iepriekš darbojies arī “Radio SWH Rock” un bijis tā pirmā dzīvā ētera balss, zemessardzi uzskata par atbildīgu dienestu. “Man no skolotāja Jura Rubeņa prātā ir palicis vārdu savienojums, tāds jēdziens – atbildīgā brīvība. Man tas dikti ir iesēdies dvēselē, jo atbildīgā brīvība – tā ir tāda īsta atbildība, pieauguša cilvēka atbildība,” viņš saka.
“Mums ir jāmācās. Es neesmu durkļu, ieroču, granātu fans, bet, ja jau reiz ir šādi laiki pienākuši, mana atbildība ir šos sātana priekšmetus apgūt. Lai kā mēs gribētu ienirt kaut kādās strausa stratēģijās un mēģināt sevi kaut kādā veidā padarīt notirpušus ar falšu pacifismu un ar vēl kaut kādiem naivismiem, mums ir jāsakatās pilnīgi atvērtām acīm, atvērtām ausīm un pilnīgi trauksmē pukstošu sirdi uz to, kas tur notiek katru dienu, katru sekundi,” uzskata Terzens.
Aptuveni gads pavadīts zemessardzes dienestā, kā arī izieti nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas kursi, par kuriem Terzens nevar atklāt daudz. Tos pasniedz mūsējie – augstas raudzes “spečuki”. “Daži bez pirkstiem, daži bez rokām, daži pabijuši tur tajā frontē. Ja, nu, kur kādam vēl kurās kāda romantiska uguntiņa par dienestu, par karu, tad izejiet to un jums būs pilnīgi skaidrs, ka – lūdziet dievu, lai tas vispār nekad mūžā nenotiek ar mums,” pieredzē dalās Terzens.
Taujāts par to, kāds impulss licis iestāties zemessardzē, Terzens atbild nedomājot, ka tie bija bērni un ģimene: “Tik melnbalti man tas bija. Es vienkārši redzēju, kā bērni skatās uz mani – nedēļa bija pagājusi kopš 24. februāra pagājušā gadā. Viņi skatījās, kā es staigāju nervozs, nesavākts, izšķaidīts pa māju, nezinot kur likties. “Iedzer magniju, tēti, nomierinies.” Nē, tas nestrādā. Bērni kopē mūsu emocijas, un mūsu atbildīgā brīvība ir ņemt un rādīt piemēru bērniem. Es nepārmetu nevienam trīs bērnu tēvam, kurš šaubās, kurš saka: “Es labāk ņemu pekeles un braucu prom.” Dari tā, viss ir kārtībā, bet es palieku. Es palieku, un es nekur nekustēšos no šejienes.”
Noskaties interviju ar Gustavu Terzenu:
Atzīmējot "Radio SWH" trīsdesmitgadi, arī nākotnē raidījuma ietvaros plānots tikties ar radošām un spilgtām personībām, kas gadu gaitā būvējušas radio tādu, kādu dzirdam to šodien.
