Taujāts par to, vai atceras savu balss lūzumu, raidījuma vadītājai Inesei Vaikulei Rutulis, kurš darbojas arī “Radio SWH”, atklāj, ka to laiku īsti neatceras, taču vēlējies, lai balss nebūtu tik zema. “Es nevarēju nodziedāt augšējās reģistra notis, un tās man joprojām ir grūti nodziedāt,” stāsta dziedātājs, “Man vairāk patīk “spiedzošās”, man pašam gribētos tā dziedāt, bet tīri fizioloģiski es to nevaru izdarīt.”
Kā pierādījuši socioloģiskie pētījumi, zemas balss īpašniekiem cilvēki vairāk uzticas, un tā varētu būt kā dāvana, piebilst raidījuma vadītāja. “Droši vien tas jau arī ir izglābis man daudzviet un arī ieilicis faktiski tādā savā atvilktnē latviešu estrādes mūzikā. Mani vienmēr var atpazīt, kaut kādas īpatnības jau ir. Iespējams, tas bija viens no iemesliem, kāpēc maestro Raimonds Pauls uzaicināja mani piedalīties jau tālākos projektos, jo, kā viņš ir secinājis, un tas ir taisnība, dziedātāja galvenais trumpis ir tembrs, un pēc tam jau viss pārējais.”
Rutulis atzīst, ka viņam ne sevišķi patīk dalīt savu mūziku žanros: “Es labprāt nosauktu to par tādu kopēju jomu, ko sauc par mūziku. Lai dala speciālisti žanros, es izpildu mūziku – to, kas man ir tuva.” Viņa dziesmas var ierindot gan šlāgermūzikā, gan džeza un deju mūzikā. “Varbūt, ka uz to mani ir vedinājis tas sajukums Latvijā, ka nevar saprast, kurš pie kura žanra, īpaši tad, kad jādala balvas. Nevar saprast, kurš kurā žanrā ir liekams, tad tagad ir tāda starpžanru klasifikācija vēl atsevišķi. Es dziedu mūziku, es izpildu mūziku,” saka dziedātājs.
Atzīmējot "Radio SWH" trīsdesmitgadi, arī nākotnē raidījuma ietvaros plānots tikties ar radošām un spilgtām personībām, kas gadu gaitā būvējušas radio tādu, kādu dzirdam to šodien.
Citi šobrīd lasa
