Ķīna veiksmīgi klonējusi trīs "supergovis"

Izvēlētie dzīvnieki spēj saražot 18 tonnas piena gadā jeb 100 tonnas piena dzīves laikā. Tas ir gandrīz 1,7 reizes vairāk piena nekā vidēji viena govs Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) saražoja 2021. gadā, liecina ASV Lauksaimniecības departamenta dati.

Pirmais no klonētajiem teļiem piedzima 30. decembrī ar ķeizargriezienu, jo tas bija salīdzinoši liels - 56,7 kilogrami, valsts laikrakstam "Technology Daily" pastāstīja amatpersona no Vulinas pilsētas. 

Zinātnieki izveidoja 120 klonētus embrijus no augstražīgu govju ausu šūnām un ievietoja tos surogātgovīs, ziņo “Technology Daily”.

Projekta vadošais zinātnieks Dzjiņ Japins "supergovju" dzimšanu nosauca par "izrāvienu", kas ļauj Ķīnai saglabāt vislabākās govis "ekonomiski izdevīgā veidā", ziņo valsts laikraksts “Global Times”.

Tikai piecas no 10 000 govīm Ķīnā dzīves laikā var saražot 100 tonnas piena. Taču dažas ļoti produktīvas govis netiek identificētas līdz pat dzīves beigām, kas apgrūtina to audzēšanu, teica zinātnieks.

Saskaņā ar “Global Times” datiem līdz pat 70 % Ķīnas slaucamo govju tiek importētas no ārzemēm.

"Mēs plānojam divu līdz trīs gadu laikā izveidot ganāmpulku, kas sastāvētu no vairāk nekā 1000 “supergovīm”, kā stabilu pamatu, lai Ķīna vairs nebūtu atkarīga no ārzemju govīm, teica Japins.  

Daudzās valstīs, tostarp ASV, lauksaimnieki audzē klonus kopā ar tradicionālajiem dzīvniekiem, lai papildinātu genofondu ar vēlamām īpašībām, piemēram, augstu piena produktivitāti vai izturību pret slimībām.

Ķīna pēdējos gados ir guvusi ievērojamus panākumus dzīvnieku klonēšanas jomā.

Pagājušajā gadā Ķīnas dzīvnieku klonēšanas uzņēmums izveidoja pasaulē pirmo klonēto arktisko vilku.

Ķīnas zinātnieki 2017. gadā paziņoja, ka ir radījuši klonētus liellopus ar paaugstinātu rezistenci pret govju tuberkulozi, kas daudzās valstīs rada risku liellopiem.