Kā tapa "Spotify". Seriāla "The Playlist" recenzija

Pirātisms mūzikas industrijā, īpaši jau Padomju Savienībā, zēlis un plaucis vienmēr. Oriģinālie ieraksti bijuši dārgi, un ne visi varēja atļauties maksāt desmito daļu no niecīgās darbaļaužu algas par kādu jaunu albumu. Vinilplašu laikos ierakstus no vienas Rietumos pirktas plates pavairoja neskaitāmās lentēs, kas tālāk no rokas rokā apceļoja izslāpušos mūzikas klausītājus. Astoņdesmitajos tikai retajam mājās nebija kāda skaņu pirāta Jura Lapinska ierakstītas audiokasetes, savukārt «oriģinālos» poļu kompaktdiskus deviņdesmitajos varēja iegādāties jebkurā tirgus būdiņā. Taču lielāko triecienu mūzikas industrijai deva nevis šāda nelegāla fizisko ierakstu pavairošana, bet gan internets, kas tūkstošgades mijā arvien drošāk ienāca mūsu ikdienā.

2000. gadā grupa «Metallica» par autortiesību pārkāpumiem iesūdzēja tiesā interneta mūzikas failu apmaiņas kompāniju «Napster», taču tas bija tikai sākums industrijas cīņai ar vējdzirnavām. Lai gan «Metallica» uzvarēja un «Napster» pēc diviem gadiem paziņoja par bankrotu, kā sēnes pēc lietus veidojās citi jauni nelegāli audio, video un citu failu apmaiņas servisi, samazinot mūzikas ierakstu fizisko nesēju pārdošanas apjomus.

Zviedrijā par šādu nelegālu vienādranga tīkla (angliski – peer-to-peer) failu apmaiņas programmu kļuva vietne «Pirate Bay», kur, ja labi meklē, varēja atrast visu jaunāko populāro (ne tikai) mūziku. Tās sniegtās iespējas, proti, lejupielādēt sev mīļas dziesmas, izmantoja kāds pusaudžu hakeris un programmētājs, vārdā Daniels Eks, kurš dzīvoja kopā ar māti kādā no Stokholmas priekšpilsētas daudzstāvu namiem. Kad pēc policijas reida «Pirate Bay» darbība tika apturēta, Daniels saprata, ka mūzikas digitalizācija ir neizbēgama, un sāka strādāt pie jaunas mūzikas platformas «Spotify». Eks saprata, ka parastajam lietotājam jāpiedāvā vizuāli pievilcīgs, ērti lietojams un, galvenais, ātrs mūzikas pleijeris, kas ļautu dažu klikšķu attālumā piekļūt teju visai pasaules mūzikai: no Baha līdz Nikijai Mināžai, no viduslaiku dziedājumiem līdz hārdkoram.

Lai gan Eka ideja un vīzija tiešām bija revolucionāra, viņš līdz galam nenojauta, ar kādām grūtībām vēl tikai būs jāsaskaras. Smagnējā industrija, kas lēnām noasiņoja kā ievainots zvērs, nebija gatava straujām pārmaiņām, arī mūziķiem bija savs sakāmais, un ceļš līdz tam, lai katrā viedierīcē būtu «Spotify», bija ilgs un sarežģīts.

Mūzika nevar būt bez maksas

Jaunais «Netflix» seriāls «Pleiliste» («The Playlist») balstīts uz divu biznesa laikraksta «Dagens Industri» žurnālistu Svena Karlsona un Jonasa Leijonhufvuda 2019. gadā izdotās grāmatas «Nepateiktais par «Spotify»» («Spotify Inifrån») motīviem.

Grāmatas vajadzībām ierakstītas 70 intervijas ar mūzikas industrijas darboņiem, tostarp esošiem un bijušiem «Spotify» darbiniekiem. Šo pamatīgo darbu ievēroja un novērtēja «Netflix» un, pieaicinot producentu Bernu Levinu un režisoru Peru Olavu Sorensenu, jau 2021. gadā paziņoja par jauna seriāla tapšanu. Grāmatas tekstu speciāli sešām sērijām adaptēja scenārists Kristians Spurjers. Interesanti, ka vairākas aizraujošas nianses, piemēram, «Apple» šefa Stīva Džobsa dīvainais telefonzvans Ekam, kurā viņš klusi esot elsis klausulē, seriālā netiek iestrādāts. Jo tieši «Apple» kontrolēja 80% no digitālā mūzikas tirgus ASV, un Džobss nebija ieinteresēts sev pielaist klāt jaunu konkurentu ar pilnīgu citu mūzikas biznesa modeli, proti, digitālo MP3 lejupielāžu vietā – daudz ērtāko mūzikas straumēšanu. 

Centrālais vadmotīvs «Spotify» stāstā ir pati mūzika – vai tai jābūt brīvi pieejamai ikvienam? Kāds būtu godīgs biznesa modelis attiecībā gan pret industriju, kas ir tiesību turētājs lielākajai daļai mūzikas ierakstu, gan pret neatkarīgajiem mūziķiem, kuri nespēj izdzīvot ar niecīgo samaksu par katru straumēto dziesmu. Līdz galam šis jautājums nav skaidrs arī pašam Danielam Ekam, kurš «Spotify» kopā ar partneri Martinu Lorentzonu uzsāka, naivu ideālu vadīts, – viņa sākotnējā dumpinieciskā nostāja pret alkatīgo mūzikas industriju ar katru sēriju kļūst arvien piezemētāka un bezzobaināka. Viss, izrādās, nav tik vienkārši, kā sākumā šķita.

Seši varoņi

Sešu sēriju projektam ir interesanta uzbūve. Pretēji tradicionālam lineāram stāstam seriāla veidotāji izvēlējušies fokusēties uz sešām dažādām, bet savstarpēji saistītām tēmām, sešām problēmām, kas ir «Spotify» stāsta pamatā. Katras sērijas centrā ir varonis, kas ir bijis būtisks pamatakmens «Spotify» veiksmes nama būvēšanā.

Pirmā sērija vēsta par pašu Danielu Eku, kuru atveido zviedru aktieris Edvins Endre. Kad mēs pirmo reizi iepazīstamies ar Eku, viņš strādā darbavietā, kas īsti nenovērtē viņa spožās radošās idejas, sūta darba pieteikuma vēstules «Google» un dzīvo ar mammu, kura ik pa laikam uzdejo istabā pie Aretas Frenklinas hita «Respect». Tiesa, saņemot atteikumu no «Google», viņš nolemj mest izaicinājumu visai Silīcija ielejai. Eks sāk darbu pie «Spotify», mēģina ar savu ideju uzrunāt vietējo mūzikas industrijas bosu: «Sony Music» pārstāvi Peru Sundinu, taču sērijas beigās Sundins mums kameras priekšā paziņo: «Stop! Tā gan viss nenotika!».

Otrā sērija vēsta par mūzikas industriju, un centrālais varonis ir minētais Sundins, kuru atveido aktieris Ulfs Stenbergs. Sundins personificē visu industriju, ieskicējot tās problēmas, ar kurām gadu tūkstoša sākumā saskārās lielās mūzikas ierakstu kompānijas. Seriālā tiek apspēlēta arī kompāniju cīņa ar pirātismu un mēģinājumi par katru cenu turēties pie vecā biznesa modeļa, lai arī ir skaidrs, ka pasaule mainās un arī mūzikas klausītāju ieradumi tai mainās līdzi.

Trešā sērija ir stāsts par «Spotify» tapšanas juridisko pusi. Epizodes centrā jauna, talantīga juriste Petra Hansone, kas pamet darbu ietekmīgā advokātu kantorī, lai pievienotos nevienam nezināmam startapam. Viņai ir ļoti svarīga loma tieši attiecību sakārtošanā ar, kā seriālā parādīts, alkatīgo industriju, kura arī vēlas iegūt daļu no «Spotify» pīrāga.

Ceturtā sērija ar nosaukumu «Koderis» vēsta par straumēšanas vietnes tehnisko pusi, par izaicinājumiem radīt tādu produktu, kas būtu ērts un, galvenais, – ātrs lietošanā. Piektā sērija ir stāsts par Eka partneri Martinu Lorentzonu, trakulīgu investoru ar bipolāriem traucējumiem, kurš noticēja Eka idejai un palīdzēja ar finansēm, savukārt sestā sērija ir vēstījums par mūziķiem. Dziesmu autoru un izpildītāju skatpunktu šajā stāstā sniedz kāda jauna dziedātāja, it kā Daniela Eka klasesbiedrene, Bobija Tomasone – scenāristu izdomāts tēls, kuru atveido aktrise un dziedātāja Dženisa Kamia Kavandere.

Tieši mūzika ir seriāla centrālā ass, tieši mūzika padarīja Danielu Eku par miljardieri, planētas ietekmīgāko mūzikas industrijas cilvēku. Cik daudz no šiem miljardiem saņem paši mūziķi, kas ir noslēguši neizdevīgus līgumus ar ierakstu kompānijām, vēl aizvien ir plašu diskusiju objekts. Cik godīgs ir «Spotify» biznesa modelis? Seriāls uz šo jautājumu neatbild, taču tā nobeigums liek aizdomāties – kāpēc vara un nauda bieži vien aizmiglo acis un labie nodomi tiek paslaucīti zem paklāja? Ar interesi gaidīšu «Netflix» seriālu par «Netflix» tapšanu.