Aktieris Rihards Sniegs pamēģinājis kokaīnu, bet par tā fanu nav kļuvis
"Par kokaīna fanu nekļūšu!" - tik kategorisks ir improvizācijas aktieris Rihards Sniegs, kas, lai pats uz savas ādas saprastu, ko nozīmē kokaīns, balto pulverīti ņēmis un nomēģinājis.
Pie TV skatītājiem nonācis dokumentālais seriāls "Kolumbija. Pa kokas pēdām 2", kas ir turpinājums pirmajai sezonai par Bolīviju. Šoreiz raidījuma vadītāja Jāņa Krīvēna jeb Krivenchy vietu ieņēmis pasākumu vadītājs un improvizācijas teātra aktieris Rihards Sniegs, kas žurnālista un režisora Sandija Semjonova veidotajā filmā stāsta par kokas industrijas aizkulisēm Kolumbijā.
"Kolumbija. Pa kokas pēdām 2" stāstu vakars
2022. gada 8. augustā Rīgā, Tallinas kvartālā, notika dokumentālā seriāla "Kolumbija. Pa kokas pēdām 2" stāstu vakars.
Piedāvājumu pievienoties filmēšanas komandai Sniegs saņēma tikai dažas dienas pirms izlidošanas uz Kolumbiju. “Pirmdien es devu jāvārdu, bet trešdien jau lidoju prom. Burtiski mani nolaupīja un ielika lidmašīnā uz Kolumbiju,” smej Rihards, sakot, ka šis projekts viņam bijis liels piedzīvojums. “Lai gan pieredze televīzijā man jau ir, strādāt ar jaunu komandu vienmēr ir izaicinājums. Šoreiz uzreiz nokļuvu sev nezināmā valstī kopā ar pieredzējušiem cilvēkiem, kuri ir jau vienu filmu par šo tēmu uztaisījuši. Šajā kompānijā biju jauniņais, taču diezgan ātri adaptējos,” žurnālam "Kas Jauns" sacījis Rihards.
Vaicāts, vai nebija bail doties uz Kolumbiju, viņš droši attrauc, ka nē, lai gan pēc mirkļa godīgi piebilst: “Protams, sākumā mazliet jau bija. Pirmajās dienās Kolumbijā patiešām jutos neomulīgi. It sevišķi, ja bija sajūta, ka vietējie uz mani skatās ar domu, vai var mani apzagt. Šķita, ka ik brīdi mani “skenē” kā mērķi, pēta, vai esmu viens, vai man ir, ko nozagt. Likās, ka uz mani skatās nevis kā uz cilvēku, bet kā uz potenciālo upuri. Taču šīs sajūtas bija tikai man galvā. It sevišķi pēc gida stāstītā, cik reižu viņš apzagts, vai arī pēc taksista atmiņām par vienu no vietām, kurp braucām. Viņš atcerējās, kā bērnībā, ejot uz skolu, redzējis vairākus līķus – cilvēki nogalināti narkomafijas bandu cīņās. Tā vide tur ir pilnīgi cits kosmoss, un sākotnēji smadzenēm bija grūti to uztvert. Piemēram, izbraucot no pilsētas, kur tomēr zināmā mērā ir drošība, par ko rūpējas policija un valdības armija, un nokļūstot laukos, kur mājās nav ne elektrības, ne ūdens, ne arī policijas un pār šīm teritorijām valda narkomafija.
Tur nav policijas, pie kā vērsties pēc palīdzības. Tur tava drošība un dzīvība ir atkarīga no vietējo žēlastības.
Taču es ātri pieradu. Ja jau neapzaga pirmajā otrajā dienā, tad trešajā dienā radās pārliecība, ka nekas ar mani nenotiks. Arī cilvēku skatieniem vairs nepievērsu uzmanību un neuztvēru tos ar aizdomām. Bet patiesībā uz visas Kolumbijas fona mēs uzturējāmies salīdzinoši drošās vietās.”
Sniegs atzīst, ka šādā avantūrā labprāt vēlreiz iesaistītos: “Man vispār patīk adrenalīns. Jo riskantāk, jo vairāk jūtos dzīvs. Es šādi gūstu sev dzīves pieredzi.” Un kādus secinājumus viņš guvis par narkotikām? “Man ir jau 30 gadu, līdz šim nekad dzīvē nebiju lietojis kokaīnu. Es par to neko nezināju. Bet tagad zinu, kā to taisa, kā tirgo, kā pārved uz citām valstīm, cik netīrs un krimināls ir šis bizness. Redzējām lidostā cilvēkus, kuri savas drēbes izmērcē kokaīna šķidrumā, tad sapako tās koferī. Jā, man bija iespējas pat pataustīt šīs drēbes un paskatīties uz šo “mūli”, kurš mēģināja šādi pārvest narkotikas,” stāsta Rihards Sniegs, atklāti pasakot, ka pats Kolumbijā kokaīnu izmēģinājis. “Raidījuma vārdā man taču bija uz savas ādas jāpārliecinās, kāpēc cilvēki vispār ko tādu lieto, kāpēc šai narkotikai ir tāds pieprasījums! Secinājumi? Nu, nebūšu es kokaīna fans! Uzreiz teikšu, ka atkarīgs no tā nekļūšu. Es īsti nesaprotu kokaīna jēgu. Maksāt tik milzīgu naudu, lai iegūtu kaut kādu papildu enerģijas devu?! Kamdēļ?! Man šķiet, ja jau nav enerģijas, labāk nevis lietot narkotikas, bet gan vispirms izgulēties un tad iet tusēt.”