"Man tādu izklaidi nevajag." Brīvprātīgais pastāsta, kāpēc atteicies parakstīt līgumu ar Krievijas Aizsardzības ministriju

Brīvprātīgie var karot Ukrainā, slēdzot īstermiņa līgumu ar Krievijas Nacionālo gvardi vai arī parakstot līgumu ar pašpasludināto DTR un LTR bruņotajiem formējumiem (retāk zemākas algas dēļ).

Viens no brīvprātīgajiem, kurš gatavojās parakstīt līgumu ar Aizsardzības ministriju, BBC pastāstīja savu stāstu (drošības apsvērumu dēļ BBC neprecizē viņa īsto vārdu):

"Viņi mani pieņēma bez fiziskā eksāmena. Acīmredzot viņiem bija jāsasteidz plāns, tāpēc nebija laika pārbaudēm un mediķu komisijām. Viņi pēc pāris dienām visus savāca un aizveda uz vienību.

Naktī ieradāmies vienībā. No rīta bijām saģērbušies: kurpes, formastērpi, padomju laika saritināmā ceļojuma soma, dvielis, ziepju gabals un padomju laika apakšveļa. Uz manējās bija zīmogs: 1960. gads."

Daudz ieroču, viss labs, labi eļļots. Bet ar to arī process beidzas. Diezgan liels haoss. Nekādas apmācības taktikā, nekādas personāla saliedētības. Mani tas šokēja. Daži no viņiem nekad nav turējuši rokās šauteni, nekad nav redzējuši tankus klātienē, un pāris dienās viņi devās karot.

Ir vajadzīgas kārtīgas militārās mācības, kā citādi var būt? Tas ir triviāli, pat jaunie apavi ir pārāk neērti, tie jāievalkā, otrajā dienā parādās tulznas. To zinot, atvedu savus apavus, bet lika vilkt valsts piešķirtos."

Pēc viņa teiktā, stacijā Rostovā, kur viņš nonācis, lielākā daļa brīvprātīgo bijuši cilvēki, kas vecāki par 45 gadiem, daudziem no viņiem ir veselības problēmas:

"Es, protams, saprotu šos pensionārus. Viņi tur ieradās patriotisma dēļ. Bet daudziem no viņiem ir alus vēderi, puse nēsā brilles. Manā klātbūtnē vīrietim bija insults. Vispār es uz to visu skatījos un sapratu, ka tā tiešām ir vienvirziena biļete."

Pēc trim dienām vīrietis līgumu noraidīja un nolēma atgriezties mājās: "Toreiz līgumus vēl nebijām parakstījuši. Kad viņi mūs sarindoja šaušanas treniņos, es atteicos. Tas vienkārši ir vājrprāts, man tāda izklaide nav vajadzīga."

Brīvprātīgie, kas palika nometnē, nākamajā dienā tika nosūtīti uz Ukrainu un pēc tam piedalījās kaujās pie Izjumas, paziņoja BBC sarunu biedrs.

"Mēs sazināmies ar vienu puisi. Viņš nodienēja mēnesi, guva ievainojumus, atgriezās. Viņš stāsta, ka bijis grūti, knapi izdzīvojis. Viņam palīdzēja daži puiši, brīvprātīgie, kas ieradās caur Grozniju. Šķita, ka viņiem bijušas labas nodarbības taktiskajā medicīnā un labas pirmās palīdzības aptieciņas. Tā nu viņi viņu izvilka ārā. Citādi viņš būtu noasiņojis līdz nāvei."

"The Insider" jau iepriekš rakstīja par to, kā vīrieši Čečenijā tiek piespiedu kārtā sūtīti karot Ukrainā: drošības dienesta amatpersonas iebiedē cilvēkus, spīdzina viņus un draud ar kriminālapsūdzībām. Daudzi piekrīt doties karā, lai paglābtu savas ģimenes no pazemojumiem un sevi no apsūdzībām terorismā un spīdzināšanas.

"The Insider" uzrunāja juristus, cilvēktiesību aktīvistus un ar varu uz karu nosūtīto čečenu ģimenes. Viņuprāt, nav izredžu atteikties no mobilizācijas, un tikai retajam izdodas aizbēgt.