Melnie zirdziņi. Seriāla "Slow Horses" recenzija

Seriāla pirmās sezonas gaitā oriģinālo nosaukumu angliski «Slow Horses», izskanot no ekrāna, pamīšus tiek tulkots gan kā «muklājs», gan – «lēnie zirgi». Tā arī netiekot skaidrībā, kā to īsti pareizāk atveidot latviski, atļaušos palikt pie nosaukuma burtiskākā tulkojuma.

Stāstam gan nav nekāda sakara nedz ar zirgiem, nedz muklājiem. Ar to Lielbritānijas prestižajā MI-5 spiegu un slepeno aģentu institūcijā tiek apzīmēta zemākā aģentu nodaļa jeb vieta, kur strādā spiegi - lūzeri. Ierasts, ka spiegu dēkās mūsu galvenie varoņi ir teju pārcilvēki (kaut vai vecais, labais Džeims Bonds), kuri vienlīdz izcili savaldzina sievietes, atrisina sarežģītus intelektuālus rēbusus un nošauj visus sliktos. Protams, ir otra galējība, kad spiegi ir neveikli kā Maksvels Smārts no klasiskā amerikāņu spiegu parodijseriāla «Ķeriet Smārtu!». Tomēr jaunais seriāls nav parodija, bet gana nopietns spiegu trilleris. Tomēr viss ir krietni citādāk, nekā ierasts. Mēs nonākam pie aģentiem, kuri strādā tumšā piesmakušā ofisā, kurš vairāk atgādina kino redzētus apšaubāmus privātdetektīvu kantorus. Darbinieki «Lēno zirgu» nodaļā ir vai nu apvēlušies, vai spiegiem nepiemēroti neattapīgi.

Slepeno aģentu neveiksminieku nodaļā mēs nonākam kopā ar aģentu Riveru, kurš apmācību laikā, kas ir inscenēts terorakts lidostā, kļūdās spridzinātāja pašnāvnieka notveršanā. Lai gan viņš ir slavena MI-5 spiega mazdēls, Riveram tas nepalīdz, un viņš nokrīt uz zemāko iespējamo līmeni aģentu hierarhijā. Lēno zirgu nodaļā viņa ikdienas uzdevumos ietilpst kāda aizdomīga žurnālista miskastes satura pārbaude.

Šo nodaļu vada Džeksons Lems, kura lomā kolorīti iejuties Gerijs Oldmens. Līdz nežēlībai ciniskais priekšnieks ar padotajiem komunicē tumšākā britu humora stilā, bez tam viņam ir cauras zeķes un speķaini mati. Šķiet, ka Džeksons Lems drīzāk ir tas mūžam īgnais onkulis autobusā, kurš nevietā piesienas citiem, nevis izbijis spiegs. Patiesībā visa šo spiegu un aģentu nodaļa rada vieglu neticību tam, ka šie cilvēki vispār spēj būt jebkādā slepenajā dienestā. Visi, izņemot aģenti Sidu Beikeri, kura ir pārāk laba konkrētajai nodaļai, bet viņas atrašanās starp «lēnajiem zirgiem» slēpj kādu noslēpumu. Tā skatītājam pamazām ir ļauts iepazīt MI-5 hierarhiju mūžam tumšajā un pelēcīgajā Londonā, līdz kādā vakarā valsti pāršalc šausminoši jaunumi. Jaunu pakistāniešu studentu ir nolaupījusi ultra-nacionālistu organizācija un sola viņam saullēktā nogriezt galvu, pārraidot to tiešajā ēterā. Visi slepeno dienestu un policijas spēki tiek mobilizēti, lai izglābtu tumsnējo studentu. Šajā izmeklēšanas virpulī ierauti tiek visi, pat lūzeru nodaļa, jo Rivers, kurš par katru cenu grib iet vectēva pēdās un pierādīt savas spējas, cenšas iesaistīties noslēpumu šķetināšanā uz savu roku.

Zem mūžīgajiem Londonas mākoņiem

«Lēnajiem zirgiem» piemīt visas spraiga detektīva labākās kvalitātes. Izņemot to, ka šis spraigais detektīvs tā īsti sākas tikai ar otro sēriju. Pirmajā sezonā ir sešas sērijas, un pirmajā no tām pakāpeniski iepazīstam lērumu varoņu un viņu sižeta līnijas. Kamēr dinamiskais sižeta azimuts vēl ir drusku neskaidrs, pietiek laiks aizdomāties, vai realitātē vispār var pastāvēt kaut kas tāds kā sliktu slepeno aģentu birojs? Tā šķiet tāda nodarbošanās, kuras pārstāvji ir vai nu labi, vai strādā ko citu. Tomēr pēc lēnīgā starta otrā sērija līdz pat sezonas beigām aizrauj elpu. Joki kļūst aizvien spicāki un sazvērestību piņķeri – ievelkošāki.

Svarīga loma ir Londonas gaisotnei. Ja Parīzi mums bieži pasniedz kā pasaules romantikas galvaspilsētas klišeju, bet Itālijas laukus kā amerikāņiem piemērotus gleznainiem ceļojumiem, tad Londona kino un TV ekrānu vēsturē jau tapusi par mākoņainu, lietainu un nedaudz drūmu aizdomīgu afēru norises vietu, ideālu rotaļu laukumu detektīviem un trilleriem. Tam nav nekādas nozīmes, ka kādreiz, nonākot Londonā īstajā dzīvē, tur mēdz būt saulains, bet Parīzē pārsteidzošā kārtā uz katra soliņa neskūpstās iemīlējušies pārīši sarkanās beretēs ar bagetēm padusē. Jo patiesība ekrānā ne vienmēr ir dzīve, bet gan kino (šajā gadījumā – seriāls).

Vēl viens lieliski izmantots stereotips, kas ir teju britu eksporta prece, ir melnais humors. Nepazīstu tik daudz angļu, lai teiktu, vai viņi tiešām ir apveltīti ar tik īgnu humora izjūtu, bet tādi nešaubīgi ir «Lēno zirgu» galvenie varoņi. It sevišķi Gerija Oldmena atveidotais Lems, kurš visus apšauda ar neganti dzēlīgām replikām.

Sekojot līdzi spiegu un aģentu izmeklēšanas pinekļiem un sazvērestībām, humors ir ļoti svarīga pievienotā vērtība. Tas seriālam piešķir daudzslāņainību, un varoņi vairs nav tikai sazvērestību spēles šaha figūras, bet top dzīvi. Protams, liela nozīme ir izpildītājiem. Gerija Oldmena un Kristīnas Skotas Tomasas vārdi nav tikai spožs plakāta dekors. Viņi ir «Lēno zirgu» flagmaņi, kuri tik labi pārtapuši ciniskos aģentos bez privātās dzīves, ka šad un tad nav tik lielas nozīmes, kādus spiegu rēbusus abi risina. Pietiek ar baudu būt viņu sarunu lieciniekiem. Viņu ēnā nepaliek arī pārējais aktieru ansamblis, kurš ir vienlaikus raibs un meistarīgs. Vēl viena priekšrocība vietējiem skatītājiem ir arī «Apple TV+» platformā esošie subtitri latviešu valodā. Tas attiecas gan uz «Lēnajiem zirgiem», gan visiem pārējiem platformas producētajiem veikumiem. Ironiski elegantās sarkasma spēles latviešu valodā ir pārnestas gana organiski, nezaudējot daudz no oriģinālās asprātības.

Sarkastiskā šaha partija

Asprātība ir rota jebkura žanra seriālam vai filmai. Turklāt veiksmīgi izmantotajam humoram «Lēnie zirgi» mums vienlaikus trāpīgi atgādina, cik viegli mēs visi, kuri izmantojam 21. gadsimta modernās tehnoloģijas, esam izsekojami, ja vien kādam to vajag. Tomēr spiegu stāsti, detektīvi un trilleri ir spiesti pīt sarežģītus sižeta pinekļus, lai ievilktu skatītājus un stāsta gaitā noturētu viņus uz neziņas adatām ekrāna priekšā. Diemžēl nereti, tamborējot sarežģītu šaha kombināciju cienīgus sižeta tīklus scenārija lapās, rezultātā ekrānā intrigas ir sapinušās tik sarežģītas, ka nav cita veida, kā tās atrisināt, izmantojot teju neticamas versijas. Vai vēl sliktāk – pārāk vienkāršas. Nepamet sajūta, ka spriedzes uzturēšanas vārdā «Lēno zirgu» autori brīžiem ir upurējuši ticamības momentu.

Seriāls ir vizuāli elegants ar šarmantiem aktierdarbiem, un dialogi ir dzīres sarkasma cienītājiem. Iespējams, stāsta attiecības ar realitāti ir katra skatītāja paša gaumes ziņā, jo šī žanra darbiem atbilstība realitātei nav galvenais kvalitātes kritērijs. Tomēr jābrīdina, ka dažiem šis aspekts varētu kļūt par «Lēno zirgu» izbaudīšanas Ahileja papēdi. Runājot par žanru un britu TV seriālu veidošanas tradīciju, nedrīkst nepieminēt, ka visu sešu sēriju režisors ir Džeimss Houvs. Viņš ir viens no daudzu mīlētā un slavētā «Melnā spoguļa» sāgas veidotājiem. Tiem, kas ar to vēl nav pazīstami, jāpiebilst, ka «Melno spoguli» noteikti atradīsiet daudzos labāko mūsdienu seriālu topos. Un zināma noskaņas un idejiska līdzība ir rodama arī ar  «Lēnajiem zirgiem».

Vai šī paša vai cita režisora vadībā, bet «Lēnie zirgi» piedzīvos vismaz vēl vienu sezonu. Par to varam būt absolūti droši, jo pēc pirmās sezonas pēdējās sērijas mūsu uzmanībai jau ir nodots otrās sezonas treileris. Nākamā sezona jau ir vairāk vai mazāk nofilmēta, un tajā, kā rādās, «Lēno zirgu» scenāristi ir trāpījuši uz aktualitātes dzīslas. Britu specdienestiem priekšā būs cīņa ar krievu organizēto noziedzību, bet tas viss šī gada nogalē vai nākamgad.

"Slow Horses"

APPLE TV+ / no 2022. gada 1. aprīļa

Sēriju skaits: 6.

Scenārija autors: Vils Smits, Marks Dentons u. c.

Režisors: Džeimss Houvs.

Lomās: Gerijs Oldmens, Kristīna Skota Tomasa, Džeks Loudens u. c.