Paralimpiskā čempiona Aigara Apiņa ģimenē pieaugums - adoptējis kaķenīti Rūtu
“Galvenais, lai kaķis būtu mīlēts.” Tā ir viena no atziņām, ko intervijā portālam Jauns.lv izteica paralimpiskais čempions Aigars Apinis, kura ģimene šī gada sākumā adoptēja kaķenīti Rūtu. Vieglatlēts atklāja, ka kaķenīte ienesusi mājās vairāk dzīvības un prieka, bet vienlaikus jārēķinās arī ar lielāku nekārtību un izmaksām.
Kāpēc ģimene adoptēja kaķīti? “Esmu audzis laukos, kur bija kaķi, suņi un visādi citādi zvēri, bet tad, kad pārcēlos uz Rīgu, nevarēju atļauties mājdzīvnieku, jo ļoti daudz un bieži biju treniņnometnēs un sacensībās. Kaķis tad paliktu mājās viens pats un nebūtu, kas viņu pieskata.”
Bet nesen Aigara dzīvesbiedre Ingūna pierunāja paņemt mājās kaķi, jo viņai ļoti patīk šie dzīvnieki. Viņa arī apsolīja rūpēties un pieskatīt kaķīti. “Uzreiz nolēmām, ka nepirksim kaķi, bet dosim iespēju kādam patversmes kaķim tikt pie jaunām mājām. Nopirkt jau nav māksla!
Aizbraucot uz patversmi “Labās Mājas”, darbiniece uzdeva jautājumus par to, kādas ir mūsu vēlmes un iespējas, pēc tam piedāvāja divus kaķus. Izvēlējāmies kaķeni, kura nāca mīļoties un nevairījās cilvēku uzmanības.
Mums bija svarīgi, lai kaķis nav ļoti bailīgs un nevairās cilvēka uzmanības, jo nesen bijām devuši pagaidu mājas kaķim, kura saimnieki bija devušies ilgā ceļojumā. Kaķene bija ļoti bailīga, baidījās no ratiņkrēsla un divu nedēļu laikā mūsmājās īsti neadaptējās.”
Dzīvīgums un prieks
Kaķenīte pie Aigara un Ingūnas dzīvo vairākus mēnešus. Aigars pauda prieku par kopā pavadīto laiku: “Ir labi. Ja tu paņem dzīvnieciņu, tad nedrīksti būt neapmierināts. Nav variantu! Ja esi paņēmis mājdzīvnieku, tad par viņu ir jārūpējas!
Kaķis ir dzīva būtne, un jau šajā īsajā kopā būšanas laikā esam piedzīvojuši arī pārbaudījumus. Aizvedām viņu pie vetārsta, un izrādījās, ka kaķītim ir nelielas veselības problēmas, kuru rezultātā ir jālieto medikamenti. Bet tas jau ir normāli! Tā var būt visiem. Līdz ar kaķi mājās ir lielāks dzīvīgums, bet arī lielākas rūpes gan par pašu kaķi, gan par papildus nekārtību. Pavasarī kaķa kažociņš pamazām “izbirst” pa visu māju.”
Jābūt gataviem darboties ar mājdzīvnieku
Viņš norādīja uz vēl kādu svarīgu aspektu, ar ko jārēķinās, paņemot mājdzīvnieku: “Godīgi sakot, ja tu ņem kaķi vai kādu citu dzīvnieciņu, tad jārēķinās ar papildus izmākam, lai nodrošinātu ne tikai kvalitatīvu barību, bet arī vetārsta apmeklējumus, kā arī dažādas spēļmantiņas un našķus, ja ir vēlme dzīvnieciņu palutināt.”
Tāpat saimniekiem jābūt gataviem, ka katrai dzīvai būtnei gribas skriet, lēkāt un dauzīties. Arī kaķenīte Rūta jau parādījusi savu raksturu, piemēram, modinot no rītiem un prasot ēst. Lai arī trauciņā pastāvīgi ir sausā barība, kaķenei kārojas iemīļotā slapjā barība, kas tiek piešķirta trīsreiz dienā.
Kad Rūtu paņēma no patversmes, viņai bija aptuveni nepilns gads. “Raksturs vēl veidojas. Viņa vairs nav kaķēns, bet pusaudzis.”
5 sekundēs apgāza puķu podu
Rūta labprāt guļ saimnieku iegādātajā kaķu mājā, kā arī iepazīst visus jaunās dzīvesvietas stūrus. “Viņa visur cenšas ielīst un pārbaudīt, kas tur paslēpts, un kādreiz arī kaut ko nogāzt lejā.
Ingūnai dzimšanas dienā uzdāvināja skaistus ziedus, kuri acīmredzot kaķim ļoti patika. Tas bija 5 sekunžu jautājums, kad puķes bija apgrauztas un podiņš apgāzts. Lai glābtu puķi, aiznesām to uz citu istabu, bet arī tur kaķis to atrada. Tāpēc puķi uzlikām uz paša augstākā plaukta, kur kaķene pagaidām vēl netiek. Viņai laikam ļoti patīk tādas puķes,” Aigars labsirdīgi stāstīja un piebilda: lai gan kaķenīte bija apgāzusi puķu podu un izgāzusi no tā zemi, viņa nemaz nejutās vainīga par notikušo.
Kaķenītei nopirktas arī rotaļlietas, piemēram, pelītes. “Bet nemaz nav tā, ka pirktās mantas kaķim ļoti patiktu. Viņam patīk kāds korķītis vai zieds, ko var pabakstīt. Kaķenīte nemaz nav tik kāra uz veikalā nopērkamajām mantiņām.”
Ar suni būtu vēl lielāka atbildība
Kāpēc ģimene adoptēja tieši kaķi, nevis suni vai citu mājdzīvnieku? Aigars paskaidroja: “Ar suni būtu vēl lielāka atbildība. Suni tomēr nevar atstāt vienu pašu uz 1,5-2 dienām. Kaķim tualeti var iztīrīt un barību var iebērt, bet suns prasa vēl lielāku atbildību. Sunim nepieciešama lielāka uzmanību, kaķis ir neatkarīgāks.”
Pirmā pastaiga
Kad Rūta bija jau nedaudz pieradusi pie jaunās mājvietas, saimnieki pamēģināja viņu izlaist ārā pagalmā. Nonākot lauku vidē, Rūta sacēla asti un spalvas gaisā (viņa izskatījās pēc vāveres), jo, iespējams, juta citu zvēru un kaķu iepriekšējos klejojumos atstātās pēdas un teritorijas iezīmēšanu.
“Kaķis skrēja kā traks, nevarēja dabūt iekšā!” Aigars raksturoja kaķenītes izdarības pirmo pastaigu laikā un atklāja, ka drošības labad ir veikta kaķenes čipošana, kā arī tiek apsvērta ideja iegādāties izsekošanas ierīci, kas tiek piestiprināta kakla siksniņai, lai pazušanas gadījumā mīlulīti varētu atrast.
Satraukums par pirmo pelīti
Kad Rūta ieraudzīja savu pirmo pelīti, staigājam pa mājas terasi, viņai ieslēdzās mednieces instinkts: “Kaķenei aste bija gaisā, viņa skraidīja no viena loga puses uz otru, uzmanīgi sekojot pelei.” Rūta bija iekšā mājā, bet pele staigāja ārā uz terases. Pēc šī notikuma kaķenīte vēl vairākus vakarus skatījās pa terases logu un vaktēja, vai pele atkal atnākusi.
Lai gan pāris dzīvo privātmājā un varētu droši laist kaķenīti garākās pastaigās, viņi bija pasūtījuši pavadiņu, lai kaķim sākumā nebūtu iespēju aizskriet pārāk tālu un nomaldīties. “Kaķis aizskries, un tad būs grūti viņu dabūt rokās.” Pēc pamatīgas izskraidīšanās Rūta labprāt paguļ un atpūšas.
Rūtai ļoti garšo “slapjā barība”. Pēc zāļu un vitamīnu lietošanas, kas kaķim nav pārāk patīkama procedūra, viņa dabū arī kādu īpašu našķīti.
Vairāk nekā 200 eiro pie vetārsta
Jau pašā sarunas sākumā Aigars atklāja, ka mājdzīvnieka uzturēšana saistīta ar diezgan lielām izmaksām. “Nebiju saskāries, ka pie vetārsta, kur kaķene tika nočipota, nodotas analīzes un veikta apskate, bija jāmaksā vairāk nekā 200 eiro. Tā ir liela summa.”
Tāpēc cilvēkiem, kuri iecerējuši ņemt kaķīti tikai sava bērna iepriecināšanai, jāsaprot, ka ar mājdzīvnieku saistītas arī papildus izmaksas. “Kaķītis var sākt arī slimot.” Iespējams, saimniekiem nepatīk, ka kaķis slimo, tāpēc viņu izliek uz ielas un papildina klaiņojošo kaķu pulciņu…
Kopīga spēlēšanās un dauzīšanās
Vai kaķis prasa daudz uzmanības un darbošanās? “Ja kaķis negribēs, viņš neprasīs daudz uzmanības. Bet, kad viņš gribēs, tad paprasīs uzmanību. Protams, kaķim vajag savu tualeti, ēdamgaldu, guļvietu. Vispār kaķis staigā, kur pats grib. Atnāk ciemos pie viena, pēc tam pie otra, atrod kaut ko pabakstāmu.”
Interesanti, ka Rūtai patīk skriet pakaļ saimnieku pamestai bumbiņai vai, piemēram, plastmasas pudeles korķītim tā, kā to parasti dara suņi. Tiklīdz saimnieki aizmet kādu korķīti vai riņķīti, tā viņa nes to atpakaļ un gaida, ka tas tiks vēlreiz aizmests, lai var ar lielu azartu skriet tam pakaļ. Un tā vairākas reizes pēc kārtas.
“Šīs spēles iniciatore, protams, vienmēr ir kaķene. Kad viņai apnīk, tad ir citas atrakcijas, piemēram, slēpjas zem segas,” Aigars ieskicēja ziņkārīgās kaķenītes nodarbes, kas uzjautrina arī saimniekus.
Kaķenei ir vēl viena suņa iezīme: viņa visu laiku seko cilvēkiem. Ja paliek viena pati istabā, tad pēc īsa brīža jau dzird kaķi “bļaustāmies” un meklējot savus cilvēkus, kurā istabā tie ir “paslēpušies”. Visa rosība mājās notiek zem kaķes uzraudzības, ja vien nav uznācis lielais dienas vidus miegs. Pateicoties kaķenei, mājās ienācis lielāks dzīvīgums un dzīvesprieks.
Arī kaķa barošana nav lēts prieks
Aigaram arī šķiet interesanti, ka kādreiz laukos kaķiem deva cilvēku ēdienu, piemēram, pienu, biezpienu, sieru, bet tagad to nedrīkst saskaņā ar dakteru ieteikumiem, jo līdz ar speciālo barību kaķiem ir labāka un regulārāka vēdera izeja.
Runājot par kaķa barošanu, jārēķinās, ka tā var izmaksāt līdz pat 50 eiro mēnesī. Tāpat ir jāapzinās, ka būs nepieciešams iegādāties ķemmi kažociņa kopšanai, siksniņu ar pavadu, ja ir iespēja dzīvnieku vest pastaigās, pārvadāšanas soma u.tml. “Viss maksā naudu. Cilvēki var paņemt kaķi izpriecu pēc, bet, ja grib nopietni rūpēties, tad jāsaprot, ka jebkurš dzīvnieks prasa ļoti lielu uzmanību, mīlestību un izdevumus.”
Aicina arī citus adoptēt mājdzīvniekus, bet pirms tam rūpīgi padomāt
Vai pēc laika, kas pavadīts kopā ar kaķenīti Rūtu, Aigars mudinātu arī citus cilvēkus adoptēt mājdzīvniekus no patversmes? Jā, taču pirms šāda lēmuma noteikti jāizrunājas ar visiem ģimenes locekļiem, piemēram, kas rūpēsies par kaķa tīrību, kas viņu uzraudzīs, kas viņu vedīs ārā pastaigās un kas dosies pie vetārsta. “Spēlēties jau visi grib, bet, kad jāsāk ieguldīt darbs… Domāju, ka cilvēkiem ir ļoti jāpārdomā, vai vajag ņemt mājdzīvnieku.”
Īpaši pārdomas nepieciešamas, ja mājdzīvnieku plāno ņemt kā rotaļlietu bērnam. Pirms tam vajadzētu pārrunāt ar bērnu dažādus aspektus saistībā ar dzīvniekiem, lai nav tā, ka bērns skrien pakaļ pa māju kaķēnam, kurš ir ļoti sabijies un satraucies, tāpēc iedzīvojas veselības kaitēs.
Vai tiešām to varēšu atļauties?
Pirms mājdzīvnieka adoptēšanas noteikti jāapsver, vai saimnieks ir gatavs ieguldīt arī savu darbu, laiku un uzmanību. Tāpat jāpadomā, kas ar kaķīti notiks laikā, kad ģimenei būs nepieciešams doties prom uz ilgāku laiku. Protams, kaķīti var atstāt pieskatīšanai dzīvnieku viesnīcās, bet jāsaprot, ka par to būs jāmaksā.
Rezumējumā var teikt: jā, doma par mājdzīvnieka adopciju ir ļoti laba, taču pirms tam jāapsver vairāki būtiski aspekti, piemēram, vai cilvēkam būs pietiekami daudz laika, mīlestības, uzmanības un līdzekļu, ko veltīt mājdzīvniekam.
“Mūsu mājās kaķim nav īpašas funkcijas, piemēram, peļu ķeršana, vai kā suņu gadījumā – māju sargāšana. Rūta, neskatoties uz papildus rūpēm, nes mīlestību un prieku, vienkārši esot ar mums.”
