Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
60 gadu jubileju šodien svin "Depeche Mode" vokālists Deivs Gāns! (Foto: Mārtiņš Ziders)

9. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Slavenības
9. maijā 02:02 2022. gada 9. maijā 02:02
  Jauns.lv / LETA
Dzimšanas dienā sveicam bijušo parlamenta spīkeri Gundaru Daudzi un leģendāro amerikāņu mūziķi Billiju Džoelu. Un atminēsimies, ka 2003. gadā Rīgā, Dailes teātrī, pirmo reizi notiek konkurss "Latvijas studente 2003".

​Jubilāri Latvijā

1875. gadā Rūdolfs Pērle - gleznotājs, ievērojamākais simbolisma pārstāvis Latvijas mākslā (miris 1917. gadā).

1947. gadā Viesturs Lāriņš - sporta ārsts, Latvijas Basketbola savienības Medicīnas komisijas vadītājs, Latvijas Sporta akadēmijas Sporta medicīnas, fizioterapijas, ārstnieciskās vingrošanas un masāžas katedras vadītājs.

1950. gadā Jānis Spīgulis - izgudrotājs, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes profesors, LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta direktors.

1955. gadā Tatjana Koķe - pedagoģe un politiķe, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, bijusi izglītības un zinātnes ministre.

1964. gadā Aigars Birzulis - volejbola treneris.

1965. gadā Gundars Daudze - ārsts un politiķis, bijis Saeimas priekšsēdētājs un Valsts prezidenta kancelejas vadītājs.

1973. gadā Jānis Jenzis - uzņēmējs, restorānu īpašnieks.

1985. gadā Gints Freimanis - futbolists.

1991. gadā Stasija Rage - daiļslidotāja, 2008. gada Latvijas čempione.

Jubilāri pasaulē

1837. gadā Adams Opels - vācu inženieris un rūpnieks (autoražotāja "Opel" dibinātājs, miris 1895.gadā).

1860. gadā Džeimss Metjū Berijs - skotu rakstnieks (miris 1937.gadā).

1874. gadā Hovards Kārters - britu arheologs (miris 1939.gadā).

1892. gadā Zita - Austroungārijas imperatore (mirusi 1989.gadā).

1924. gadā Bulats Okudžava - krievu rakstnieks un mūziķis (miris 1997.gadā).

1936. gadā Glenda Džeksone - britu aktrise un politiķe.

1936. gadā Alberts Finnijs - angļu aktieris, piecreiz nominēts "Oskaram", triju "Zelta globusu" ieiguvējs (miris 2019. gadā).

1945. gadā Jups Hainkess - vācu futbolists un treneris, 1974. gada Pasaules kausa ieguvējs un 1972. gada Eiropas čempions. 

1949. gadā Billijs Džoels - amerikāņu mūziķis.

1961. gadā Džons Korbets - amerikāņu aktieris ("Sekss un lielpilsēta").

1962. gadā Pols Hītons - angļu mūziķis ('Beautiful South").

1962. gadā Deivs Gāns - angļu dziedātājs ("Depeche Mode").

1965. gadā Stīvs Aizermens - kanādiešu hokejists, tagad funkcionārs, kā spēlētājs trīsreiz ieguvis Stenlija kausu, 2002. gada olimpiskais čempions.

1967. gadā Fjodors Bondarčuks - krievu aktieris, režisors, producents, TV raidījumu vadītājs.

1977. gadā Mareks Jankulovskis - čehu futbolists.

1979. gadā Rozārio Dousone - amerikāņu aktrise.

1980. gadā Grants Hekets - austrāliešu peldētājs, trīskārtējs olimpiskais čempions.

1980. gadā Aleksejs Vojevoda - krievu bobslejists, 2011. gada pasaules čempions divnieku ekipāžām, divkārtējs Eiropas čempions, olimpiskā sudraba un bronzas ieguvējs.

1986. gadā Britānija Snova - amerikāņu aktrise, producente un režisore.

1983. gadā Žils Millers - Luksemburgas tenisists.

Notikumi Latvijā

1994. gadā Latvija iegūst Rietumeiropas savienības asociētās valsts statusu.

1996. gadā Latvijā pirmo reizi svin Eiropas dienu.

1997. gadā Ministru kabinets izdod rīkojumu, ar kuru tiek izveidota VAS "Valsts robežbūve", kuras darbības mērķis ir atbrīvot Valsts robežsardzi no valsts robežas izbūves darbu veikšanas un organizēt pēc iespējas operatīvāku un lietderīgāku valsts līdzekļu izmantošanu. Valsts kapitāldaļu turētājs VAS "Valsts robežbūve" ir Iekšlietu ministrija. 1999.gada 31.augustā valdība nolemj likvidēt "Valsts robežbūvi", jo tās līdzšinējais darbs atzīts par neefektīvu.

1999. gadā kustība "Par sociālo taisnīgumu un līdztiesību Latvijā" ("Līdztiesība") rīko uzvaras dienai veltītu gājienu no Preses nama līdz piemineklim padomju karavīriem, Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no fašistiskajiem iebrucējiem.

2000. gadā Rīgā, Basteja bulvārī 14, tiek atklāts Eiropas Savienības informācijas centrs.

2000. gadā Rīgas domes sēdē aizklātā balsošanā, ar 51 balsi "par", divām "pret" un diviem deputātiem atturoties, par Rīgas domes priekšsēdētāju tiek ievēlēts apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts Andris Ārgalis.

2002. gadā Saeima pieņem Valsts kontroles (VK) likumu. Tajā noteikts, ka VK ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde Latvijā un pakļauta vienīgi likumam.

2002. gadā ģenerālprokurors Jānis Maizītis vēršas Saeimā ar lūgumu dot piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret deputātu Imantu Burvi par vairāku noziegumu izdarīšanu, arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un svešas mantas prettiesisku iegūšanu un izšķērdēšanu lielā apmērā.

2003. gadā Rīgā, Dailes teātrī, pirmo reizi notiek konkurss "Latvijas studente 2003", kurā sacenšas studentes no Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas, Latvijas Universitātes (LU) un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas. Titulu "Latvijas studente 2003" iegūst Maija Caica no LU.

Maija Caica (Foto: Latvijas Universitāte (Toms Grīnbergs).)

2005. gadā Maskavā notiekošajās svinībās par godu 60. gadadienai kopš Otrā pasaules kara noslēguma, uz kurām ieradušies vairāk nekā 50 pasaules valstu līderi, piedalās arī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Valsts prezidente tiekas arī ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un viņa dzīvesbiedri. Savukārt pārējo Baltijas valstu vadītāji - Igaunijas prezidents Arnolds Rītels un Lietuvas prezidents Valds Adamkus - nolēmuši uz Maskavu nedoties.

2010. gadā Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalās Maskavā notiekošajās svinībās par godu 65.gadadienai kopš Otrā pasaules kara noslēguma.

Notikumi pasaulē

1901. gadā Melburnā tiek atklāts pirmais Austrālijas parlaments.

1920. gadā poļu-padomju karā Polijas armija sarīko svinīgu parādi, svinot Kijevas ieņemšanu.

1926. gadā amerikāņi Ričards Bērds un Floids Benets apgalvo, ka kļuvuši par pirmajiem cilvēkiem, kas pārlidojuši Ziemeļpolu.

1927. gadā Kanbera kļūst par Austrālijas galvaspilsētu Melburnas vietā.

1941. gadā otrajā pasaules karā britu spēki sagrābj Vācijas zemūdeni U-110, kurā tiek atrasta jaunākā "Enigma" kriptogrāfijas mašīna, kas vēlāk tiek izmantota nacistiskās Vācijas kodēto ziņojumu atšifrēšanai.

1942. gadā Otrajā pasaules karā Belgrada kļūst par pirmo nacistu un viņu sabiedroto ieņemto pilsētu, kurā tiek nogalināti visi vietējie ebreji. Lielā mērā tas tiek paveikts ar serbu kolaboracionistu palīdzību.

1942. gadā Otrajā pasaules karā nacistiskās Vācijas SS Ukrainas pilsētā Ziņkivā nogalina 588 vietējos ebrejus.

1945. gadā Nacistiskās Vācijas feldmaršals Kītels paraksta galīgos Vācijas padošanās dokumentus, noslēdzot Otro pasaules karu Eiropā. Padomju Savienība šo dienu pasludina par Uzvaras dienu.

1950. gadā Vācijas un Francijas politiķis Roberts Šūmans prezentē savu priekšlikumu radīt organizētu Eiropu, kas balstītos uz miermīlīgu attiecību uzturēšanu. Šis priekšlikums, kas pazīstams kā "Šūmana deklarācija", tiek uzskatīts par mūsdienu Eiropas Savienības veidošanas sākuma punktu.

1955. gadā Rietumvācija iestājas NATO.

1960. gadā ASV kļūst par pirmo pasaules valsti, kas legalizē kontracepcijas tablešu tirdzniecību.

1965. gadā no raķetes Zemes orbītā uz Mēnesi tiek palaists padomju bezpilota kosmosa kuģis "Lunar 5", kas vēlāk nogāžas uz Mēness.

1970. gadā Vjetnamas kara laikā 75 000 līdz 100 000 protestētāju piedalās mierīgā pretkara demonstrācijā gar aizbarikādēto Balto namu.

1972. gadā Izraēlas specvienības kaujinieki ieņem Telavivas lidostā nolaupītu lidmašīnu un atbrīvo 100 par ķīlniekiem sagrābtos cilvēkus. 23 stundu ilgās krīzes atrisinājumā ievainojumus gūst seši pasažieri, bet divi arābu teroristi tiek nogalināti un divas viņu līdzzinātājas - sagūstītas.

1974. gadā Votergeitas skandāla rezultātā ASV tiek uzsākts oficiāls impīčmenta process pret prezidentu Ričardu Niksonu.

1978. gadā automašīnas bagāžniekā Romā tiek atrastas bijušā Itālijas premjerministra Aldo Moro mirstīgās atliekas. Moro nolaupīja un nogalināja Sarkano brigāžu kaujinieki.

1987. gadā 183 cilvēki iet bojā, kad Polijas aviokompānijas LOT pasažieru lidmašīna nogāžas neilgi pēc pacelšanās gaisā no Varšavas lidostas.

1998. gadā Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvar Izraēlas transseksuāle "Dana International".

2001. gadā 126 cilvēki iet bojā masu bēgšanā, kad policija raida asaru gāzi uz satrakotajiem futbola faniem Akras lielākajā stadionā Ganā. Tas ir traģiskākais negadījums Āfrikas futbola vēsturē.

2004. gadā bumbas sprādzienā Uzvaras dienas svinību laikā pārpildītā stadionā Čečenijas galvaspilsētā Groznijā bumbas sprādzienā tiek nogalināts promaskaviskais republikas prezidents Ahmads Kadirovs.

2005. gadā kardināls Jozefs Racingers tiek izvēlēts par Romas pāvesta Jāņa Pāvila II pēcteci.

Citi šobrīd lasa

12 ar veselību saistītas lietas, kas par sevi ir jāzina ikvienam cilvēkam
Speciālo uzdevumu bataljons savalda burku mētātāju, "sašņorē" suteneri un narkomānu, atbrīvo vēžus: kriminālā province
FOTO: Žoržs Siksna piepilda savu sapni - uzkāpj zirga mugurā
Pievienot komentāru