Slavenības
2022. gada 27. marts, 07:28

Viņa vāra sportistu veiksmes putru - Lelde Cīrule ar saviem ēdieniem palīdz izcīnīt olimpiskās medaļas

Juris Vaidakovs

Žurnāls "Kas Jauns"

Vispirms Viktors Ščerbatihs, tad Artūrs Plēsnieks, šoziem Latvijas kamaniņbraukšanas izlase. Kas viņiem kopīgs? Tas, ka viņi izcīnījuši olimpiskās medaļas un pirms tam trenējušies sporta bāzē, kur par sportistu vēderu labsajūtu rūpējas Lelde Cīrule.

Viņa kopā ar vīru Ivaru Cīruli (bijušo pasaules čempionu spēka trīscīņā) ikdienā vada sporta biedrību "Gold Barbell" un saimnieko savā privātajā sporta bāzē Dobelē.

foto: no privātā arhīva
Cīruļu ģimene ir veselīga un sportiska dzīvesveida entuziasti.

Abi ir veselīga un sportiska dzīvesveida entuziasti, turklāt Leldes hobijs ir ēst gatavošana. Viņa ir arī pavārs sportistiem, un nu zināmā mērā Lelde jau var lepoties ar trim olimpiskajām medaļām. “Varbūt, ka tā arī ir, jo kaut kāds sakars ar šo godalgu izcīnīšanu man ir. Gribētos jau domāt, ka tas ir arī mans nopelns,” kautrīgi nosmejas Lelde Cīrule, piebilstot: “Bet es jau darīju tikai savu darbu, to, kas man patīk. Tā ir mana ikdiena, un nez vai esmu pelnījusi par to īpašas uzslavas.”

Gan uzbaroja, gan palīdzēja notievēt

Tas gan ir fakts – olimpieši, kuri trenējušies Cīruļu sporta bāzē un baudījuši Leldes speciāli viņiem gatavotās maltītes, var lepoties ar olimpiskajām zelta medaļām. Tāds ir 2004. gada Atēnu olimpisko spēļu sudraba medaļnieks un 2008. gada Pekinas bronzas laureāts svarcēlājs Viktors Ščerbatihs, tāds ir 2021. gada Tokijas olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs svarcelšanā Artūrs Plēsnieks, tādi ir Kristers Aparjods, Elīza Tīruma, Mārtiņš Bots un Roberts Plūme, kuri pirms mēneša kļuva par bronzas medaļniekiem kamaniņbraukšanas stafetē!

foto: no privātā arhīva
Ar Kendiju un Kristeru Aparjodiem.

Viss sākās pirms divdesmit gadiem, kad Lelde sāka rūpēties par svarcēlāja Viktora Ščerbatiha ēdināšanu. “Svarcelšanā, lai gūtu panākumus, ēšana ir otra svarīgākā lieta. Pirmā ir sūri treniņi, bet otrs – pareizs uzturs, kas dod nepieciešamo ķermeņa masu. Viktoram vajadzēja kādu, kas viņam pagatavotu ēst, jo viņa mammai to visu laiku darīt nebija pa spēkam. Arī kafejnīcu ēdieniem Viktors īsti nevarēja uzticēties, jo nebija jau zināms, cik kvalitatīvi produkti tiek izmantoti, turklāt sportistiem daudz piemērotāks ir svaigi pagatavots uzturs. Viktoram bija savas prasības, savi ēdieni, kas garšo, un ne vienmēr kafejnīcas to varēja piedāvāt. Un tā sanāca, ka tam pieķēros es,” atceras Lelde Cīrule.

Ščerbatiham kā svarcēlājam, lai būtu konkurētspējīgs visaugstākajā līmenī, bija nepieciešams palielināt ķermeņa masu, tāpēc Lelde ķērās pie darba. “Svarīgi bija tas, ka šo svaru nedrīkstēja palielināt ar trekniem, taukainiem ēdieniem, līdz ar to Viktora ēdienkarte bija visai specifiska. Piemēram, nebija ieteicams bieži lietot cūkgaļu, tāpēc pagatavoju vistas un liellopu fileju. Un, protams, jebkuram cilvēkam apnīk katru dienu ēst vienu un to pašu, bet Viktoram pārtika bija jāuzņem lielos daudzumos, tad nu mans uzdevums bija izdomāt visādas receptes, lai viņa ēdienkarti dažādotu. Lai ēdienos tiktu izmantoti nepieciešamie produkti, taču ēdieni regulāri mainītos. Domāju, kā lai garšīgāk viņam to visu pagatavotu, kā lai būtu dažādība,” stāsta Lelde, atceroties, ka visgrūtākais bijis panākt, lai svarcēlājs ēstu vairāk dārzeņu un citas veselīgas lietas. “Svarcēlāji nebija pieraduši ēst dārzeņus. Viņi bija pieraduši tikai pie gaļas, turklāt lielos daudzumos,” atklāj Lelde. Un zīmīgi, ka tagad, sportista karjeru pabeidzot, Ščerbatihs pie normālas ķermeņa masas atgriezies tieši ar Leldes Cīrules palīdzību un padomiem.

Svarcēlājiem Dobele kā otrās mājas

Kad Ščerbatihs gatavojās savām olimpiskajām spēlēm, Lelde Cīrule viņam bija privātā pavāre, bet, kad Viktors kļuva par treneri, viņš ar savu jauno svarcēlāju komandu regulāri brauca uz "Gold Barbell" bāzi trenēties.

foto: no privātā arhīva
Lelde ar Viktoru Ščerbatihu TV raidījumā.

Un tad Lelde bija galvenais pavārs visai šai svarcēlāju komandai, tostarp arī Artūram Plēsniekam, Rihardam Suharevam, kuri aizvadītajā vasarā veiksmīgi pārstāvēja Latviju Tokijas olimpiskajās spēlēs. Viņi uz treniņnometnēm Dobelē brauca daudzus gadus, bet pirms Tokijas tur nodzīvoja gandrīz gadu bez pārtraukuma. “Tas bija izaicinājums gan man, gan viņiem. Jo tomēr nebija viegli – Covid laiks ar visiem ierobežojumiem, sportisti dzīvoja vieni, savā burbulī, bet izskatās, ka viss beidzās labi, ar Artūra izcīnīto olimpisko medaļu,” gandarīta ir Lelde un smejoties piebilst: “Svarcēlāji tik bieži pie mums dzīvo treniņnometnēs, ka pat Valsts prezidents uz mūsu adresi sūta viņiem domātos apsveikumus! Piemēram, uz 18. novembri un Ziemassvētkiem saņēmām vēstules no prezidenta, bet adresētas Viktoram, Artūram un Ritvaram.”

foto: no privātā arhīva
Šo kūku Cīruļiem pateicībā atveda Artūrs Plēsnieks pēc olimpiādes un, protams, arī iedeva izjust savas medaļas smagumu.

Kad ēdamā netrūkst

Ar svarcēlājiem viss saprotams – Viktors Ščerbatihs ir no Dobeles, desmitiem gadu pats uz savas ādas pozitīvi izbaudījis Leldes Cīrules zināšanas un pieredzi sportistu ēdināšanā, tāpēc loģiski, ka arī viņa audzēkņiem tiek nodrošināti Leldes pakalpojumi. Bet kā viņas aprūpē nonāca Latvijas kamaniņbraucēji?

“Ar laiku mūsu sporta bāze kļuva zināmāka un populāra ne tikai spēka sporta veidu pārstāvju vidū. Turklāt mēs savu bāzi paplašinājām un pilnveidojām, palielinājām numuriņu skaitu, lai to varētu izmantot arī citi sportisti. Patiesībā Latvijā nemaz jau nav daudz tādu vietu, kur sportisti var turpat dzīvot un trenēties, kur ir svaigs lauku gaiss, netālu ezers... Palēnām izveidojās sadarbība ar citiem sporta veidu pārstāvjiem, tostarp kamaniņbraucējiem, kuri mūsu bāzi sāka izmantot vasarās.”

Lelde stāsta, ka pirmā kamaniņbraucēju uzturēšanās reize bijusi interesanta abām pusēm. “Tā mums visiem bija jauna pieredze. Viņiem no sākuma bija neziņa, kā nu te būs, kā varēs trenēties, bet jau ar pirmajām dienām kamaniņbraucēji atzinās, ka te patiešām ir labi un noteikti brauks pie mums vēl. It sevišķi viņiem patika, kā es gatavoju ēst, viņiem patiešām garšoja, porcijas bija pietiekamas,” gandarīta ir Lelde, sakot, ka kamaniņbraucējiem bija nelāga pieredze no citām treniņnometnēm, kur viņiem nereti bijušas problēmas tieši ar ēdināšanu – porcijas bijušas par mazu. “Jo ne visur apzinās, ka sportisti nav parasti cilvēki, ka sportistiem nepieciešams uzņemt vairāk ēdiena nekā citiem. Tāpēc pie mums kamaniņbraucēji bija patīkami pārsteigti, ka ēdiena vienmēr pietika,” paskaidro Lelde Cīrule.

Kopš tās reizes Latvijas kamaniņbraucēji vasarās uz treniņnometnēm Dobelē dodas katru gadu. Un tam ir arī rezultāts – progress sportiskajos sasniegumos, izcīnītas medaļas olimpiādē, pasaules čempionātos un Pasaules kausa posmos.

Vienkārši un garšīgi

Ko tad Lelde Cīrule liek galdā mūsu sportistiem? Viņa teic, ka tie ir vienkārši, ne pārāk sarežģīti pagatavojami ēdieni, ko uztaisa tā, lai tie nebūtu vienveidīgi, bet tajā pašā laikā garšīgi. “Piemēram, daudziem garšo manis pagatavotie rīsi. Kas tajos īpašs? Nekā! Recepte ir tik vienkārša, ka pati brīnos, kā tādu var nezināt! Es tos sacepu ar olu!” savos kulinārajos noslēpumos dalās sportistu pavāre, piebilstot: “Bet nav jau tā, ka es uzspiežu tikai savus ēdienus. Es uzklausu sportistu vēlmes un tās īstenoju. Jo ir reizes, kad viņiem gribas māju ēdienu, pie kā ikdienā pieraduši. Tad arī to pagatavoju.”

Bet kā viņa vispār nonāca līdz ēst gatavošanai? Lelde nav profesionāls pavārs, ēst gatavošana viņai ir hobijs. Un, tā kā dzīvo sportiskā ģimenē, kā arī pati aizrāvās ar fitnesu, Lelde pievērsās tieši veselīgam un pareizam uzturam. “Turklāt mani jau bērnībā mamma pieradināja pie citādākas virtuves. Lielākā daļa recepšu ir manis pašas izdomātas. Protams, idejas kaut kur pasmeļos, bet konkrēti kādu recepti viens pret viens nepagatavoju. Tā kā jau daudzus gadus apgrozos sportistu vidē, uzklausu viņu pieredzi, izglītojos internetā un, lai par sporta pārtiku iegūtu vēl plašākas zināšanas, apmeklēju fitnesa seminārus un nometnes,” atklāj Lelde Cīrule.

Leldes Cīrules dažas receptes

Tunča salāti, kuri garšo visiem

foto: no privātā arhīva
  • Tuncis no bundžiņas
  • Gurķi ar mizu (lai kraukšķīgāk)
  • Avokado
  • Pētersīļi
  • Marinēti sarkanie sīpoli
  • Sāls/pipari

Sīpolus sagriež un iemarinē ātrajā marinādē pēc garšas (sāls, nedaudz cukura, citrona sula vai etiķis). Kamēr sagriezīs pārējās sastāvdaļas, tikmēr sīpoli būs jau ievilkušies. Visu jauc kopā un pēc garšas pieliek sāli/piparus. Nekādas eļļas klāt nevajag, jo būs jau treknumiņš no tunča.

Brokastu gardums

foto: no privātā arhīva
  • Grieķu jogurts
  • Zefīrs
  • Linsēklas
  • Ogas

Trauciņā ieliek grieķu jogurtu, iegriež zefīru un samaisa. Pa virsu uzber sasmalcinātas linsēklas un ogas.

Lasis pannā

foto: no privātā arhīva
  • Laša fileja
  • Spināti
  • Ķiršu tomātiņi
  • Ķiploks
  • Saldais krējums 10%
  • Sāls/pipari

Lasi sagriež gabalos un liek uz pannas cepties olīveļļā, apber ar sāli/pipariem. Kad viena puse apcepusies, griež uz otru pusi un sāk klāt likt pārējās sastāvdaļas: sagrieztus ķiplokus, tad veselus ķiršu tomātiņus, pēc tam lielu sauju spinātu. Visu ātri aprauj un pārlej pāri saldo krējumu, uzliek vāku un piecas minūtes pasutina.

Vistas stilbiņi ar batātēm un ķimenēm

foto: no privātā arhīva
  • Vistas stilbiņi
  • Batātes
  • Puravi
  • Ķimenes
  • Garšvielas

Vistas stilbiņus apkaisa un ierīvē ar sāli un garšvielām, kādas mājās ir pie rokas. Batātes nomizo un sagriež nelielos gabaliņos. Batātes un iemarinētos stilbiņus liek cepeštraukā ar vāku, pieber ķimenes un nedaudz sāls. Liek cepties cepeškrāsnī 220 grādos apmēram 40 minūtes. Neilgi pirms cepšanās beigām pievieno vēl sagrieztos puravus.