22. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1983. gadā Jevgeņijs Isajevs - Jaunā Rīgas Teātra aktieris.

1979. gadā Staņislavs Olijars - vieglatlēts.

1977. gadā Santa Ratniece - komponiste, muzikoloģe.

1970. gadā Agris Bitāns - zvērināts advokāts.

1968. gadā Aivars Gribusts - izdevniecības "Lielvārds" izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs, Latvijas Izglītības apgādu asociācijas valdes priekšsēdētājs.

1966. gadā Artis Pabriks - Latvijas aizsardzības ministrs, Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais ārlietu ministrs.

1955. gadā Valdis Zatlers - ārsts, Latvijas Valsts 7. prezidents.

1955. gadā Varis Vētra - aktieris, dziedātājs, dziesmu autors.

1947. gadā Afanasijs Kuzmins - šāvējs, vienpadsmitkārtējs pasaules čempions, desmitkārtējs Eiropas čempions, Seulas olimpsiko spēļu čempions, piedalījies astoņās olimpiskajās spēlēs, pieder vairāki pasaules rekordi šaušanā.

1931. gadā Valters Nollendorfs - Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs, literatūras zinātnieks.

Jubilāri pasaulē

1979. gadā Ārons Norts - amerikāņu mūziķis ("Nine Inch Nails").

1976. gadā Rīsa Viterspūna - amerikāņu aktrise.

1973. gadā Beverlija Naita - angļu dziedātāja.

1972. gadā Elviss Stojko - kanādiešu daiļslidotājs.

1970. gadā Leontīne van Morsela - holandiešu riteņbraucēja.

1968. gadā Eisteins "Eironimuss" Ošets - norvēģu mūziķis ("Mayhem", miris 1993.gadā).

1967. gadā Mario Čipolīni - itāliešu riteņbraucējs.

1961. gadā Aleksandrs Cekalo - Ukrainā dzimis krievu humorists, aktieris, šovmenis, dziedātājs, TV raidījumu vadītājs, producents un scenāriju autors.

1950. gadā Gorans Bregovičs - dienvidslāvu mūziķis.

1949. gadā Fanija Ardāna - franču aktrise.

1948. gadā Endrū Loids Vēbers - britu komponists.

1947. gadā Džeimss Patersons - amerikāņu rakstnieks.

1943. gadā Džordžs Bensons - amerikāņu džeza ģitārists.

1943. gadā Kīts Relfs - angļu rokmūziķis ("The Yardbirds"), miris 1976.gadā.

1942. gadā Diks Paunds - Pasaules antidopinga aģentūras priekšsēdētājs.

1941. gadā Bruno Gancs - šveiciešu aktieris.

1940. gadā Deivs Keons - kanādiešu hokejists.

1937. gadā Andželo Badalamenti - amerikāņu komponists.

1931. gadā Bērtons Rihters - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1930. gadā Stīvens Sondheims - amerikāņu komponists un liriķis.

1924. gadā Alens Neuhārts - amerikāņu uzņēmējs, laikraksta "USA Today" dibinātājs.

1923. gadā Marsels Marso - franču mīmiķis (miris 2007.gadā).

1921. gadā Nino Manfredi - itāļu kinoaktieris un režisors (miris 2004.gadā).

1912. gadā Karls Maldens - amerikāņu aktieris (miris 2009.gadā).

1908. gadā Luī l'Amūrs - amerikāņu rakstnieks (miris 1988.gadā).

1869. gadā Emilio Aginaldo - pirmais Filipīnu Republikas prezidents (miris 1964.gadā).

1868. gadā Roberts Milikens - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1953.gadā).

1817. gadā Brekstons Bregs - amerikāņu konfederātu ģenerālis (miris 1876.gadā).

1797. gadā Vilhelms I - Vācijas imperators (miris 1888.gadā).

1609. gadā Jans II Kazimirs - Polijas un Lietuvas karalis (miris 1672.gadā).

1599. gadā Antonijs van Diks - flāmu gleznotājs (miris 1641.gadā).

1459. gadā Maksimiliāns I - Svētās Romas impērijas imperators (miris 1519.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā, turpinot vizīti Latvijā, Francijas Nacionālās asamblejas prezidents Patriks Oljē saka uzrunu Saeimas sēdē, kā arī tiekas ar ekonomikas ministru Juriju Strodu (TB/LNNK) un Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātiem, apmeklē Latvijas Okupācijas muzeju un piedalās biznesa forumā "Tilts Latvijas un Francijas sadarbībai".

2006. gadā turpinās pirmā oficiālā Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika (TP) vizīte Indijā.

2006. gadā Latvijas vēstnieks ASV Māris Riekstiņš iesniedz akreditācijas vēstuli Meksikas savienoto valstu prezidentam Visentem Foksam. Riekstiņš rezidē ASV, Vašingtonā.

2005. gadā turpinās Bulgārijas prezidenta Georgija Parvanova valsts vizīte Latvijā.

2005. gadā tiek dibināta Latvijas uzņēmumu palāta Lietuvā. Par palātas dibinātājiem nolēmuši kļūt 22 Latvijas uzņēmumi - "BTA", "airBaltic", "Drogas", "Grindeks", "Tilde", "Gutta", "Rīgas piensaimnieks", "Rīgas dzirnavnieks", "Remus", "Laima" un "Staburadze", "VEF Radiotehnika-RRR", "Baltic Cosmetic Holding", "Peruza", "LMR Āzene", "Y&R I Garage 4x4 Rīga", Baltijas Krievu institūts, "Izoterms", "Orions", "Severstaļlat", "Voldemārs", "Rota un K", "BNT".

2004. gadā Latviju darba vizītē apmeklē Itālijas Republikas vicepremjerministrs Džanfranko Fini. Itālijas Republikas vicepremjerministrs atzinīgi novērtē Latvijas gatavošanos dalībai Eiropas Savienībā.

2004. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga paraksta pavēli par viceadmirāļa pakāpes piešķiršanu Nacionālo bruņoto spēku komandierim Gaidim Andrejam Zeibotam. Līdz ar to viņam piešķirta augstākā militārā dienesta pakāpe Latvijā.

2003. gadā Korupcijas apkarošanas biroja darbinieki un premjera ārštata padomnieki pieredzes apmaiņas vizītē apmeklē Honkongu.

2002. gadā, atzīmējot Starptautisko ūdens dienu, Vides aizsardzības klubs Rīgā pie Akmens tilta svinīgi atklāj ceļa zīmi "Daugava".

2002. gadā Rīgas rajona Ķekavas pagastā oficiāli tiek atklāta restaurētā Rāmavas muiža.

2002. gadā Viļņā tiekas Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas prezidenti. Vaira Vīķe-Freiberga, Valds Adamkus, Arnolds Rītels un Aleksandrs Kvasņevskis apspriež četrpusējās iniciatīvas saistībā ar Baltijas valstu integrāciju NATO un Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas integrācijas gaitu Eiropas Savienībā.

2001. gadā Saeima pieņem likumu "Par zvērinātiem revidentiem", kas regulē tiesiskos pamatus personu profesionālajai darbībai, kura izpaužas kā revīzijas pakalpojumi.

2000. gadā notiek kārtējā valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsole, kurā pirmo reizi tiek piedāvātas piecu gadu obligācijas par 30 miljoniem latu.

2000. gadā notiek Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Udaļcova tikšanās. Pēc tikšanās Udaļcovs norāda, ka ir pārliecināts, - Krievijas Federācijas Valsts dome likumu par ekonomiskām sankcijām pret Latviju nepieņems, paskaidrojot, ka Krievijas vēstniecība Latvijā dara visu, lai novērstu likuma pieņemšanu.

1999. gadā tiek nodibināta jauna graudu audzētāju kooperatīvo sabiedrību savienība "Zemgales grauds".

1999. gadā Privatizācijas aģentūra (PA) iesniedz Ekonomikas ministrijai priekšlikumus PVAS "Latvenergo" privatizācijas nosacījumiem, kuru pamatā ir jauna, PA izstrādāta "Latvenergo" privatizācijas koncepcija - integrēta koncerna modelis. PA izstrādātais modelis paredz veikt "Latvenergo" privatizāciju, neradot radikālas pārmaiņas nozares un uzņēmuma funkcionēšanā.

1997. gadā Privatizācijas aģentūras rīkotajā AS "Līgatnes papīrfabrika" izsolē papīrfabrikas akciju kontrolpaketi par Ls 454 000 nopērk fiziska persona - šīs rūpnīcas direktors Andris Segliņš.

Notikumi pasaulē

2017. gadā Lielbritānijas pilsonis Halids Masuds Londonā uz Vestminsteras tilta ar automobili ietriecas gājējos, izraisot četru cilvēku nāvi. Pēc tam uzbrucējs pie parlamenta ēkas nodur policistu un pats tiek nošauts.

2016. gadā pašnāvnieku sarīkotos sprādzienos Briseles lidostā un metro iet bojā 35 cilvēki un vairāk nekā 300 tiek ievainoti.

2012. gadā Mali militārpersonas sarīko valsts apvērsumu, ko pamato ar līdzšinējās valdības "nespēju" tikt galā ar tuaregu sacelšanos valsts ziemeļos. Politiskā vakuuma dēļ centrālā valdība zaudē kontroli pār Mali ziemeļiem, kas nonāk nemiernieku rokās, - ar tuaregu palīdzību varu tur pārņem islāmistu grupējumi.

2006. gadā basku kaujinieku grupējums ETA pasludina pastāvīgu pamieru.

2005. gadā Arābu valstu līderi vienojas atjaunot Tuvo Austrumu miera iniciatīvu, piedāvājot Izraēlai normālas attiecības, ja tā izvestu savus spēkus līdz 1967.gada robežām.

2004. gadā Izraēlas helikoptera uzbrukumā Gazas joslā tiek nogalināts palestīniešu islāma kaujinieku grupējuma "Hamas" līdzdibinātājs Ahmeds Jasins un viņa miesassargi.

2002. gadā pēc piecus gadus ilga Šveices valdības pasūtīta pētījuma veikšanas deviņu vēsturnieku grupa paziņo, ka Šveice ir izvairījusies no savas morālās atbildības nacistu upuru priekšā.

2001. gadā ASV izraida četrus Krievijas diplomātus un paziņo, ka līdz 1.jūlijam valsti būs jāatstāj vēl 46 viņu kolēģiem, cenšoties likvidēt Krievijas spiegu tīklu. Dienu vēlāk Krievija liek arī ASV nomainīt 50 diplomātus.

1997. gadā 14 gadus un 10 mēnešus vecā amerikāniete Tara Lipinski kļūst par jaunāko pasaules čempioni daiļslidošanā.

1996. gadā Zviedrijas premjerministra amatā Ingvara Karlsona vietā stājas Jērans Pēršons.

1995. gadā krievu kosmonauts Valērijs Poļakovs atgriežas no misijas kosmosā, tajā pavadot rekordilgu laiku - 438 dienas.
1993. gadā datortehnoloģiju kompānija "Intel" laiž tirgū pirmos "Pentium" procesorus.

1980. gadā grupas "Pink Floyd" singls "Another Brick in the Wall" sasniedz pirmo pozīciju "Billboard" topu tabulā.

1979. gadā nezināmi uzbrucēji Hāgā nošauj Lielbritānijas vēstnieku Nīderlandē Seru Ričardu Saiksu.

1963. gadā Lielbritānijā tiek izdots pirmais grupas "The Beatles" albums "Please Please Me".

1960. gadā amerikāņu fiziķi Arturs Leonards Šoulovs un Čārlzs Taunss saņem pirmo patentu uz lāzeri.

1945. gadā Ēģipte, Irāka, Jordānija, Libāna un Sīrija Kairā dibina Arābu līgu.

1943. gadā Otrajā pasaules karā Vācijas okupācijas spēki Baltkrievijā dzīvus sadedzina visus Hatiņas ciemata iedzīvotājus.

1939. gadā Vācija atņem Lietuvai Klaipēdu (Mēmeli).

1933. gadā ASV prezidents Franklins Rūzvelts legalizē alus un vīna tirdzniecību.

1917. gadā ASV kļūst par pirmo pasaules valsti, kas atzīst Krievijas pagaidu valdību pēc monarhijas krišanas.

1895. gadā francūži Ogists un Luī Lumjēri privātā skatē pirmo reizi pasaulē demonstrē filmu.

1894. gadā notiek pirmā Stenlija kausa izcīņas izslēgšanas spēle hokejā.

1888. gadā tiek dibināta Anglijas un Velsas Futbola līga, kurā piedalās profesionāli futbola klubi. Tā ir senākā profesionālā līga pasaules futbola kartē.

1873. gadā Spānijas Nacionālā asambleja Puertoriko apstiprina likumu par verdzības atcelšanu.

1871. gadā ASV Ziemeļkarolīnas štata gubernators Viljams Vūdss Holdens kļūst par pirmo štata gubernatoru, kurš tiek atcelts no amata impīčmenta ceļā.

1859. gadā zemestrīcē Ekvadoras galvaspilsētā Kito iet bojā vairāk nekā 5000 cilvēku un tiek sagrautas vairākas no Dienvidamerikas slavenākajām celtnēm.

1829. gadā Lielbritānija, Francija un Krievija nosaka Grieķijas robežas.

1809. gadā par Zviedrijas karali pēc Gustava IV Ādolfa kļūst Kārlis XIII.

1784. gadā Smaragda Budas statuja svinīgā ceremonijā tiek pārvietota uz kapelu Bangkokā, kur tā atrodas joprojām.

1622. gadā Indiāņi nogalina 347 angļu kolonistus netālu no Džeimstaunas Virdžīnijā. Tā ir trešdaļa kolonijas iedzīvotāju.